/nginx/o/2018/07/17/10864828t1hf030.jpg)
Darba sludinājumos vairs nedrīkst norādīt vecumu un dzimumu. To nosaka Darba likums. Arī personāla eksperti uzsver, ka garo kāju un īso svārciņu laiks ir beidzies. Darba devējs meklē sava amata profesionāli. Taču apgalvot, ka izskatam vairs nav nekādas nozīmes, arī nevar.
Izskats, nevis «90-60-90»
«CVO Sales and Marketing Recruitment Latvijā» vadītāja Jūlija Artjuhova stāsta, ka darba devējs šodien vērtē virkni potenciālā darbinieka kvalitāšu – pieredzi, zināšanas, personību, rakstura iezīmes un darba stilu. Jā, protams, arī izskatu, kam noteikti IR nozīme. Bet ar «izskatu» personāla atlases procesā jāsaprot nevis skaistums, bet drīzāk cilvēka attieksmi pret sevi, arī pret darba devēju un jebkuru līdzcilvēku.
Skaists cilvēks ir kopts, tīriem un sakārtotiem matiem, sakoptiem zobiem un nagiem, tīrām drēbēm. Tas ir svarīgi, strādājot jebkurā amatā. Īpaši - pārstāvot savu uzņēmumu sabiedrībā un ikdienā, tiekoties ar klientiem.
«Mūsu pieredze ir bijusi dažāda. Jāteic, ka starp diviem kandidātiem ar līdzvērtīgu pieredzi un zināšanām darba devējs drīzāk izvēlēsies to, kura izskats (vai ārējais tēls) būs, pēc vadītāja domām, atbilstošāks konkrētajam uzņēmumam. Diemžēl jāsaka, ka nesakoptība var aizēnot arī dabisku skaistumu,» uzsver Jūlija Artjuhova.
Pārliecība
Vēl viena būtiska lieta, kas jāņem vērā darba pārrunās, ir pārliecība par sevi un saviem spēkiem. Ja cilvēks būs kompleksu mākts par ārējo izskatu un jutīs nepārtrauktu diskomfortu, to varēs sajust arī darba devējs. Arī produktu degustāciju vadīšanai veikalos tiek meklēti aktīvi un enerģiski jaunieši. Tādi, kuriem pēc vārdiem kabatā nav jāmeklē - lai ieinteresētu pircējus un pārdotu konkrēto preci. Sevī ierāvies, bikls cilvēks, lai cik smuks viņš būtu, šādu darbu nekad nedabūs.
Viedoklis
Anita Zīmele, biroja vadītāja
– Kad man palika 43 gadi, mūsu uzņēmumu likvidēja. Sapratu, ka nu ir vakars, jo, kur mani, tādu tanti, ņems. Būs vien jāsoļo uz bezdarbnieku kursiem apgūt grāmatvedību vai ko citu. Jāpiebilst, ka par sekretāri lietvedi strādāju jau 22 gadus. Meita teica, lai neākstoties. Uzrakstīja man CV un ievietoja visos iespējamos interneta portālos, kur nodarbojas ar personāla atlasi, kā arī aizsūtīja tām firmām, kas meklēja biroja vadītājus. Milzīgs bija mans pārsteigums, ka jau nākamajā dienā saņēmu vairākus zvanus un piedāvājumu ierasties uz pārrunām. No 12 cilvēkiem vienīgā biju gados. Pārējās - meitenes ap 20.
Citā intervijā bija nepatīkams starpgadījums. Potenciālais darba devējs skaļi sacīja, ka ar apkopēju pretendentēm viņš nerunās. Kad pavēstīju, ka viņš pats mani uzaicinājis uz pārrunām sekretāres amatam, vīrišķis pat neapmulsa. Viņš sacīja, ka meklē sievieti līdz 25 gadiem un es varu būt brīva. Uz manu jautājumu, vai tad CV nemaz nav lasījis, kur norādīts dzimšanas gads, šis tips pat neatbildēja un pazuda kabinetā. Biju jau apņēmusies ziņot Darba inspekcijai, bet tad nāca vēl kāds piedāvājums. Aizgāju uz pārrunām solīdā grāmatvedības firmā, un pēc divām stundām man jau bija darbs. Pēc laika vadītājam vaicāju, kāpēc es, nevis kāda garkājaina blondīne. Viņš smejoties atbildēja, ka esam Eiropas Savienībā. Nevienā nopietnā Eiropas firmā birojus «zaķi» nevadot.
Latvijā zināma būvniecības uzņēmuma mārketinga vadītājs:
- Ja šo viedokli paudīšu atklāti, tad man noteikti «uzbrauks» visādas inspekcijas. Protams, mūsu būvniecības speciālistiem nekādu izskata kritēriju nav. Galvenais, lai cilvēks būtu profesionālis savā vietā. Taču sava biroja sekretāres (pirmie cilvēki, ar kuriem tiekas mūsu klients), atzīšos, tikušas darbā pieņemtas pēc izskata. Tas bija viens no noteicošajiem kritērijiem, ko darba sludinājumā, protams, drukāt nevarēja. Jūs taču sapratīsiet, ka centrālajā telpā nosēdināt «haizivis» būtu vienkārši neprāts... Vienai biroja administratorei ir 25, otrai 32 gadi. Viņas ir skaistas, un mums, ofisa «žurkām», ir patīkami no rīta ar viņām sasveicināties. Meitenes ir arī ļoti gudras - pārzina sarežģītas datorprogrammas, pašas maketē prezentācijas materiālus, vienmēr ir punktuālas un akurātas.