Darba apmaksa un atlaišanas pabalsta aprēķināšana

Atbild Margarita Dukaļska, Valsts darba inspekcijas Sabiedrisko attiecību sektora vadītāja:

Tā kā jautājumā nav minēts, kāds bija darbinieka nostrādātais laiks, grūti precīzi atbildēt, kā šajā gadījumā tiek aprēķināts bezdarbnieka pabalsts. Darba likuma 112. pantā ir noteikts, kā rēķina atlaišanas pabalstu, kad nostrādāts konkrēts laiks.

Noteiktajos gadījumos darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šādā apmērā:

• viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus;
• divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts piecus līdz 10 gadus;
• triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts 10 līdz 20 gadu;
• četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadu.

Savukārt mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar seši.

No aprēķiniem skaita ārā slimības dienas par A slimības lapu un atvaļinājumu un iekļauj tikai samaksu par nostrādāto laiku.

Atbildes sagatavojusi Valsts darba inspekcijas sabiedrisko attiecību daļa:

Kas tiek ieskaitīts laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu?

Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie darba devēja, ieskaitot laiku, kad darbinieks nav faktiski strādājis, bet viņam ir bijusi saglabāta vidējā izpeļņa (piemēram, dīkstāves laiku) un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:

• pārejošas darbnespējas laiku;
• pirmsdzemdību un dzemdību atvaļinājuma laiku;
• īslaicīgas prombūtnes laiku;
• darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā (DL 152. pants).

Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, netiek ieskaitīts bērna kopšanas atvaļinājumā pavadītais laiks.

Kādos gadījumos ikgadējos atvaļinājumu var pagarināt vai pārcelt?

Ja darbinieka ikgadējā atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, kā arī darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā atvaļinājums tiek pārcelts vai pagarināts attiecīgi par svētku dienu skaitu vai par pārejošas darbnespējas dienu skaitu.

Jautājumu par atvaļinājuma pārcelšanu vai pagarināšanu darba devējs un darbinieks izlemj, savstarpēji vienojoties.

Gadījumos, kad darbiniekam noteikta akorda alga un viņš strādā katru dienu 8 stundas, bet mēneša beigās saņem tikai Ls 25 (piemēram, frizētavā, kurā par katru klientu darbiniekam maksā Ls 2, bet klienta trūkumu dēļ minimālā alga nesanāk), vai darba devējam ir pienākums izmaksāt algu valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā, ņemot vērā Darba likuma 74. panta pirmo daļu un LR Satversmes 107. pantu?

Saskaņā ar DL 62. panta otro daļu laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Savukārt akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts.

• Saskaņā ar Darba likuma 61. pantu minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu.
• Minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālo stundas tarifa likmi nosaka Ministru kabinets.
• Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 23. septembra noteikumiem Nr.535 no 2004. gada 1. aprīļa tā ir noteikta Ls 80.
• Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumiem Nr.790 no 2006. gada 1. janvāra tā ir noteikta Ls 90.

To, ka frizētavā trūkst klientu, nevar uzskatīt par dīkstāves gadījumu. Ja nav dīkstāves gadījuma, jāpiemēro Darba likuma 62. panta otrās daļas noteikumi. Līdz ar to darba devējam nav pienākuma izmaksāt algu valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā, jo akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts.

Vai man ir tiesības saņemt piemaksu par virsstundu darbu?

Darbiniekam, kas veic darbu virs viņam noteiktā normālā darba laika, ir tiesības saņemt piemaksu par katru stundu virs normālā darba laika nostrādāto stundu, un tās apmērs nedrīkst būt mazāks par:

• 100% no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes laika algas gadījumā;
• 100% no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu akorda algas gadījumā.

Ja koplīgumā vai darba līgumā ir noteikts lielāks piemaksas apmērs, tad darbiniekam ir tiesības saņemt piemaksu lielākā apmērā.

Vai man ir tiesības saņemt piemaksu par darbu brīvdienās?

Darbiniekam, kam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa, pienākas divas brīvdienas, bet darbiniekam, kam ir noteikta sešu dienu darba nedēļa, pienākas viena brīvdiena. Ja darbinieks pēc darba devēja rīkojuma veic darbu savā brīvdienā, viņam ir tiesības izmantot brīvdienu citā nedēļas dienā. Darba likums neparedz piemaksu par darbu atpūtas dienā.

Atsevišķus darbiniekus ar darba devēja rakstveida rīkojumu var iesaistīt darbā nedēļas atpūtas laikā, piešķirot viņam atpūtu citā laikā, šādos gadījumos:

• ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;
• lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;
• steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.

Vai man ir tiesības saņemt piemaksu par darbu svētku dienā?

Darbinieki netiek nodarbināti svētku dienās. Tomēr, ja gadījumā uzņēmumā, kurā nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darbinieks pēc darba devēja pieprasījuma ir bijis nodarbināts svētku dienā, viņam ir tiesības izmantot atpūtu citā nedēļas dienā vai saņemt atbilstošu atlīdzību, tas ir, piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorda izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.