Auders gribēja legalizēt "pacientu pateicības" (16)

Slimnīcas operāciju grafikā bija "lodziņi", kas bija paredzēti Audera pacientiem. Pūce tiesai stāstīja, ka Auders kolēģiem stāstījis, ka viņš no saviem privātajiem pacientiem par operāciju ņem lielas naudas summas, noformējot tās kā samaksu par ārstniecības kursu. Viņš kolēģus aicinājis darīt tāpat, tikai "maksājumu vajagot pareizi juridiski noformēt." Bijušais Audera kolēģis tiesai liecināja, ka šādu ārsta praksi neatbalsta.

Viņš gan tiesai nenoliedza, ka pieņem no pacientiem pateicības, taču nekad to apmērus pats nenosakot.

Atšifrējumu terminam "ārstniecības kurss" šodien pratinātie ārsti skaidroja dažādi. "Laiks, kuru ārsts pavada, domājot par pacienta problēmu, lasot kādu speciālu literatūru, konsultējoties ar kolēģiem, ir uzskatāms par ārstniecības kursu," tiesai sacīja plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis. Viņš izteica viedokli, ka operācija ir tikai daļa no ārstniecības kursa slimniekam.

Savukārt TOS Locītavu ķirurģijas centra vadītājs Konstantīns Kalnbērzs tiesai stāstīja, ka katram pacientam tiek sastādīts individuāls ārstniecības kurss, tāpēc nav tādu vienotu darbību, kas to apzīmētu. Kalnbērzs piekrita tam, ka operācija arī pieder pie ārstniecības kursa. TOS Mugurkaula ķirurģijas centra ārsts Egīls Strauss liecināja, ka ārstniecības kurss sākas tikai tad, kad pacients ir piekritis operācijai, un tas var ilgt gadiem. Bijušais Audera kolēģis stāstīja, ka ārstniecības kursā var ietilpt arī rehabilitācija sanatorijā un pēcoperācijas apskates.

Kā tiesas sēdēs stāstīja bijušie Audera pacienti, ārsts pēc samaksas par operācijām izsniedzis maksājuma kvītis, kurās bija teikts, ka maksāts par ārstniecības kursu. Taču, kā liecināja vairāki cietušie, Auders viņus tikai operējis. Savukārt par pirmsoperācijas vizītēm pacienti maksājuši atsevišķi.

Iepriekšējās tiesas sēdēs noskaidrots, ka Auders par vizīti privātpraksē ņēmis desmit latus.

Strauss šodien tiesai sacīja, ka TOS nepastāv personīgās samaksas ārstam par operācijas veikšanu. Ārsts, kuram pašam arī ir privātprakse, liecināja, ka operācijas zāles slimnīcās nevar iznomāt, jo "to neatļauj likumdošana". Līdz ar to valsts slimnīcā nav iespējams veikt operācijas ārsta privātprakses laikā. Bijušais Audera kolēģis skaidroja, ka cilvēki, kuri var atļauties paši segt operācijas izmaksas, summu par operāciju samaksā slimnīcas kasē. Viņš uzsvēra, ka par operācijas veikšanu ārstam privāti netiek maksāts.

Arī TOS ārsts Pūce stāstīja, ka pacienti, kuri bija gatavi paši maksāt par operāciju, slimnīcas kasē samaksāja TOS grāmatvežu sastādīto rēķinu par operāciju. Viņš arī norādīja, ka pacienti, kuriem nebija ģimenes ārsta nosūtījuma, slimnīcā netika uzņemti.

Strauss gan atcerējās, ka slimnīcā ir bijuši gadījumi, kad pacients, kurš slimnīcā ir ieradies bez ģimenes ārsta nosūtījuma, tomēr tiek uzņemts nodaļā. Šādi izņēmumi tika pieļauti tad, kad pacienta ārstējošais ārsts apliecināja, ka ģimenes ārsta nosūtījums cilvēkam tiks atvests. Viņš arī apliecināja, ka ir bijuši gadījumi, kad cilvēks, kuram nav akūtu veselības problēmu, tiek noformēts kā akūts. Tādā veidā slimniekam ir iespēja ātrāk veikt operāciju.

Jautāti par privātpraksēm, vairums šodien uz tiesas sēdi izsaukto ārstu sacīja, ka pašreiz nepastāv strikts nodalījums starp valsts ārstu un privātārstu. "Nav īsti pareizi, ja viņš [Auders] slimnīcā veica operācijas kā privātārsts, ja nebija noslēgts līgums par operācijas zāles nomu," savu viedokli tiesai izteica Zaržeckis. Plastikas ķirurgs tiesai skaidroja, ka neiroķirurģijā atvērt savu privātklīniku, kurā būtu iespējams veikt operācijas, nav rentabli. Viņš skaidroja: lai atpelnītu klīnikā ieguldīto naudu, par vienkāršākajām operācijām būtu jāņem no sešiem līdz astoņiem tūkstošiem latu. Zaržeckis uzskata, ka Latvijā šādai klīnikai nebūtu klientu.

Latvijas Neiroķirurģijas asociācijas viceprezidents medicīnas doktors Juris Puriņš tiesai stāstīja, ka summas, kādas no pacientiem tiek ņemtas privātpraksē, nosaka tirgus. Viņš arī norādīja, ka cilvēkiem, kas vēršas pēc palīdzības pie privātārsta, ir jārēķinās ar maksājumu summām.

Puriņš tiesai Auderu raksturoja kā vienu no labākajiem sava aroda pratējiem. "Auders ierindojās pirmajā piecniekā starp Latvijas ķirurgiem," uzsvēra medicīnas doktors. "Uzskatu, ka tas, ko viņš darīja, bija muļķība, taču par to viņu tiesāt arī ir muļķīgi," tiesai savu viedokli izteica Puriņš.

Tiesa Audera krimināllietā ir uzklausījusi lielāko daļu cietušo. Nākamajā tiesas sēdē rīt, 18.janvārī, plkst.10 tiesa turpinās cietušo un liecinieku pratināšanu.

Jau ziņots, ka saskaņā ar apsūdzību, būdams Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) Mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs, Auders strādāja arī privātpraksē turpat slimnīcas telpās. Uz slimnīcu ar ģimenes ārsta norīkojumu nosūtītajiem pacientiem, kuriem bija nepieciešama mugurkaula operācija, viņš par to prasīja naudu, lai gan par operāciju samaksāja slimokases, liecina apsūdzība.

Pacientiem Auders apgalvojis, ka slimokasē nav naudas tūlītējas operācijas samaksai un rinda operācijai var pienākt pēc ilga laika, taču, laikus ķirurģiski neiejaucoties, pacientiem var rasties būtiski veselības sarežģījumi, liecina apsūdzība.

Auderam galīgā apsūdzība uzrādīta par vairāk nekā 40 000 latu izkrāpšanu 77 noziedzīgās epizodēs. Apsūdzība viņam uzrādīta pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas par krāpšanu lielā apjomā.

Auders savu vainu apsūdzībās neatzīst.

Saskaņā ar apsūdzību Auders no TOS pacientiem izkrāpis un savām vajadzībām izlietojis 40 242 latus. Vēl viņam tiek inkriminēta vairāku tūkstošu latu izkrāpšana un zaudējumu nodarīšana apdrošinātājiem, pašvaldībām un Valsts ieņēmumu dienestam.

No Audera gribas neatkarīgu iemeslu dēļ viņam neesot izdevies no vairākām fiziskām personām izkrāpt vēl 1320 latus, teikts apsūdzībā.

Auderam kā drošības līdzeklis iepriekš piemērots paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu.

2004.gada vasarā Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas prokurors tā dēvēto Audera lietu nodeva izskatīšanai tiesā. Lietas materiāli apkopoti 27 sējumos, savukārt apsūdzības raksts ir 250 lappuses garš. Lietā par cietušajiem atzītas 82 personas.

Ja tiesa Auderu atzīs par vainīgu, viņam var piespriest cietumsodu no pieciem līdz 13 gadiem vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām ar mantas konfiskāciju vai bez tās.

Jau ziņots, ka pēc krimināllietas ierosināšanas toreizējais premjers Einars Repše (JL) pieprasīja veselības ministra demisiju. 2004.gadā Auders izstājās no partijas "Jaunais laiks".