/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/18/10896040t1h1583.jpg)
Iespējams, ka Smoļenskas lidostas dispečeri varētu būt snieguši neprecīzas ziņas Polijas prezidenta Leha Kačiņska lidmašīnas pilotiem pirms traģiskās katastrofas, kas 10.aprīlī prasīja 96 cilvēku dzīvību, vēsta Polijas mediji.
Kļūdīties varēja arī Smoļenskas lidostas dispečeri (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā ceturtdien raksta avīze "Rzeczpospolita", atsaucoties uz Polijas televīzijas TVP1 žurnālistiem, dispečeri ziņojuši, ka lidmašīna atrodas tuvāk lidostas skrejceļam, nekā patiesībā bijis. Tādi atzinumi radušies, izskaitļojot lidmašīnas ātrumu.
Lidojuma dati liecina, ka divus pēdējos kilometrus lidmašīna veikusi vidēji 22 sekundēs, un tas nozīmē, ka šai laikā tai būtu vajadzējis sasniegt skrejceļu, taču Polijas prezidenta lidmašīna avarēja pēc 20,6 sekundēm, kad līdz skrejceļam vēl bija palicis gandrīz kilometrs.
Nesakritība skaitļos
Tas nozīmētu, ka laineris pēdējās divdesmit sekundes lidojis ar ātrumu 173 kilometri stundā, taču tas šķiet neiespējami, jo, gatavojoties nolaisties, lidmašīna lidoja ar aptuveni 300 kilometru ātrumu.
Kā uzskata poļu žurnālisti, pastāv cita iespēja - kļūdaini dispečeru norādījumi.
Iespējams, domāja, ka jau sasniegts skrejceļš
Lidmašīnas apkalpe, uzklausot šos norādījumus, iespējams, domāja, ka jau nonākusi līdz skrejceļam, izteikušies eksperti.
"Tas, ka lidmašīna pēc 1100 metriem ietriecās kokā, ļauj apgalvot, ka lidotāji bijuši pārliecināti, ka tajā vietā jābūt skrejceļam. Rodas jautājums, vai Krievijas dispečeri pienācīgi vadīja lidojumu? Šķiet, tieši šā kilometra arī pietrūcis," sacījis izdevuma "Lotnictwo" žurnālists Kšištofs Zalevskis.
Stenogrammas neesot tās pašas
Savukārt Polijas gaisa kara spēku pulkvedis Bartošs Stroinskis, kas iepriekš bija uzaicināts uz Maskavu sniegt konsultācijas lidmašīnas "melno kastu" atšifrēšanā, paziņojis, ka tās atšifrēto sarunu stenogrammas, ko Polijai 31.maijā nodeva Krievija, neesot tās pašas, ko viņš parakstījis aprīļa nogalē.
Kā stāstījis pulkvedis, viņa palīdzība lūgta tādēļ, ka savulaik viņam, dienējot speciālajā transporta pulkā, bijusi pieredze tieši ar lidmašīnām "Tu-154", vēsta Polijas telekanāls TVN 24.
Viena no atšķirībām, ko ievērojis Stroinskis, pārlasot otrdien Polijā publiskoto atšifrējumu versiju, ir apgalvojums, ka pirms katastrofas pilotu kabīnē atradies Polijas Ārlietu ministrijas diplomātiskā protokola vadītājs Marjušs Kazana. Šāds fakts viņa parakstītajos dokumentos nav bijis fiksēts, norādījis eksperts.
Kā skaidrojusi Polijas Iekšlietu ministrijas pārstāve Malgožata Vozņaka, Kazanas vārdu stenogrammā norādījuši katastrofas iemeslus izmeklējušās Starpvalstu aviācijas komitejas pārstāvji.
Polijas eksperti noteica tikai viena kabīnē tobrīd esošā nepiederošā cilvēka personību - tas bija Polijas gaisa spēku komandieris Andžejs Blasiks, tikmēr otra cilvēka identitāte tā arī palika nezināma.
Kā ziņots, 10.aprīlī lidmašīnas avārijā pie Smoļenskas pilsētas Krievijas rietumos gāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, viņa dzīvesbiedre Marija un citas augstas amatpersonas. Polijas delegācija bija ceļā uz piemiņas pasākumu Katiņas slaktiņa memoriālā. Pavisam katastrofā dzīvību zaudēja 96 cilvēki.