Pērn Tiesībsarga birojam sūdzējušies galvenokārt par tiesībām uz privāto dzīvi, pazemojošiem apstākļiem cietumos, veselības pakalpojumu pieejamību, ikgadējā ziņojumā par Tiesībsarga biroja darbu Saeimas deputātus informēja tiesībsargs Romāns Apsītis.
Tiesībsarga birojā 2009.gadā ir vērsušās vairākas personas ar lūgumu skaidrot, vai darba devējs, kaimiņi vai tuvinieki bez personas piekrišanas un brīdināšanas drīkst uzstādīt videonovērošanas kameras darba vietās, ēku kāpņu telpās vai dzīvokļos, kuros minētās personas dzīvo. Šādas situācijas ir saistītas ar tiesību uz privāto dzīvi pārkāpumu. Videonovērošanas kameru uzstādīšana darba vietās, piemēram, darbinieku koplietošanas telpās, kur darbinieki pārģērbjas, vai veikalu pielaikošanas kabīnēs, lai nepieļautu zādzības, ir vērtējama kā nesamērīga iejaukšanās personas privātajā dzīvē.
Problēma - mediju izpratne par privātuma robežām
"Joprojām aktuāls ir jautājums par masu mediju izpratni par personas privātās dzīves neaizskaramību un robežām, kad un kādā mērā ir pieļaujama personas attēla un personas datu izmantošana televīzijas raidījumos un publikācijās presē. Personas lielākoties sūdzas par dažādiem televīzijas raidījumiem, kuros tās tiek parādītas bez piekrišanas, un laikrakstos publicētajiem rakstiem, jo uzskata, ka tādā veidā tiek pārkāptas viņu tiesības uz privāto dzīvi," teica Apsītis.
Viņš atzina, ka šādās situācijās bieži vien saduras tiesības uz vārda brīvību un personas tiesības uz privāto dzīvi, un, ņemot vērā to, ka situācijas ir visdažādākās, nevar skaidri pateikt, ka visos gadījumos var konstatēt personas tiesību pārkāpumu. Nereti personām tiek ieteikts izmantot iespēju civiltiesiskā kārtā celt tiesā prasību par goda un cieņas aizskārumu.
Kā aizsargāt personas datus?
2009.gadā ir aktualizējies jautājums par personas sensitīvo datu aizsardzību kriminālprocesā. Vienlīdz aktuāli jautājumi pārskata periodā ir bijuši labas pārvaldības ievērošana valsts pārvaldē un tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Iespēja vērsties pie tiesībsarga ar jautājumiem par labas pārvaldības ievērošanu valsts pārvaldē sniedz personām dažāda veida ieguvumus.
"No vienas puses, tie ir gadījumi, kad juridiski iestāde visu izdarījusi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai procedūrai, tomēr problēma ir kādā sīkākā jautājuma niansē vai iestādes attieksmē. Šādu jautājumu risināšanu, ja iestāde pati savu darbību neuzlabo, personai var atteikt gan augstāka iestāde, gan tiesa, jo netiek konstatēti pārkāpumi. Šādos gadījumos personām lieti noder mūsu darbinieku kompetence, labas pārvaldības principu ievērošanas valsts pārvaldē veicināšana. No otras puses, skatot jautājumus par labas pārvaldības principa ievērošanu, ir iespēja panākt izlīgumu starp strīda pusēm. Līdz ar to tiek atvieglotas tiesas, īpaši jau administratīvās tiesas, no iespējamajiem personu pieteikumiem. Tas ir būtiski, ņemot vērā administratīvo tiesu noslogotību un ilgo lietu izskatīšanas laiku. Rodas iespēja atrisināt jautājumu pirms tiesas ar tiesībsarga starpniecību, kas ir izdevīgi gan personai, gan arī pašām tiesām," sacīja Apsītis.
Bieži sūdzas arī par nodokļiem
Pagājušajā gadā tiesībsargs izskatīja samērā daudz gan fizisku, gan juridisku personu iesniegumu par dažāda veida nodokļu noteikšanu, to aprēķināšanu un piedzīšanas procedūru. Problēmas iesniedzējiem radušās galvenokārt normatīvo aktu neizpratnes dēļ.
2009.gadā tika saņemti vairāki rakstiski iesniegumi un uzklausītas vairākas mutvārdu sūdzības saistībā ar personas dzīvesvietas deklarēšanu. Atsevišķos gadījumos tika ierosinātas pārbaudes lietas, kuru gaitā sākotnējās bažas par problēmām dzīvesvietas deklarēšanas normās nemaz neapstiprinājās. Problēmas katrā atsevišķā gadījumā tika konstatētas iestāžu izpratnē par minētā likuma piemērošanu, bet tādēļ jau nav nepieciešams grozīt uzreiz likumu.
Necilvēcīgi un pazemojoši apstākļi cietumos
2009.gadā Tiesībsargs saņēma 50 iesniegumus par necilvēcīgiem un pazemojošiem apstākļiem ieslodzījuma vietās. Lielākajā daļā iesniegumu norādīts uz nepietiekamu dabisko apgaismojumu, ventilācijas trūkumu un pārapdzīvotību kamerās. Lai pārbaudītu iesniegumos sniegto informāciju, Tiesībsarga biroja darbinieki 2009.gadā devās vairākās vizītēs uz ieslodzījuma vietām. Tika apmeklēts Jelgavas cietums, Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļa, Brasas cietums, Šķirotavas cietums, Liepājas cietums, Latvijas cietumu slimnīca, kā arī tika veiktas vairākas vizītes Rīgas Centrālcietumā.
Policijas darbinieki izturas pazemojoši
2009.gadā Tiesībsargs ierosināja 13 pārbaudes lietas par policijas darbinieku necienīgu un pazemojošu izturēšanos, kā arī fiziska spēka, tostarp speclīdzekļu lietošanu. Visbiežāk šādi gadījumi ir saistīti ar ieslodzīto personu konvojēšanu, kā arī veicot kriminālprocesuālās darbības, piemēram, aizturēšanu vai kratīšanu.
2009.gadā līdzīgi kā iepriekšējos pārskata periodos lielākā daļa iesniegumu tiesību uz sociālo nodrošinājumu jomā Tiesībsarga birojā saņemti par pensiju jautājumiem. It īpaši pensiju iesniegumu skaita pieaugums par šiem jautājumiem bija vērojams 2009.gada jūnijā un jūlijā, kad tika plānoti un ieviesti valsts izmaksāto pensiju samazinājumi gan strādājošajiem, gan nestrādājošajiem pensionāriem. Tiesībsargs kopumā pensiju ieturējumu paredzošās normas uzskatīja par neatbilstošām Satversmei.
"Samazinoties iedzīvotāju ienākumiem un valstī izdevumu samazināšanas nolūkos pārliekot lielāku slogu uz iedzīvotājiem par veselības aprūpes pakalpojumu samaksu, 2009.gadā aktualizējās jautājums par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Tiesībsarga ieskatā veselības aizsardzības budžetam salīdzinājumā ar citām jomām Latvijā nekad nav tikuši atvēlēti pietiekami valsts budžeta līdzekļi, proti, to apmērs procentuāli pret iekšzemes kopproduktu vienmēr ir bijis neliels. Līdz ar to vēl aizvien aktuāls ir jautājums - vai valsts tiesību uz veselības aizsardzību realizēšanu ir veikusi pienācīgi, maksimāli pieejamo resursu ietvaros. Arī šo jautājumu risināšana ir apgrūtinoša, jo cieši saistīta ar valsts ekonomisko situāciju," uzsvēra Apsītis.
Mazāk sūdzību par tiesībām uz mājokli
Viņš norādīja, ka, salīdzinot statistikas datus ar iepriekšējiem gadiem, var secināt, ka ir tendence sarukt iesniegumu skaitam par tiesībām uz mājokli. "Vērtējot mājokļa jautājuma aktualitāti 2009.gadā, ir jāatzīst, ka, tāpat kā iepriekšējā pārskata gadā, aktuāli bijuši jautājumi par palīdzības sniegšanu reģistrēšanai dzīvokļu reģistrā, izslēgšanu no dzīvokļu rindas un pašvaldības piedāvāto dzīvojamo telpu kvalitātes atbilstību dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas nosacījumiem. Tāpat Tiesībsarga kompetences ietvaros risinātas denacionalizēto namu īrnieku problēmas, kā arī risināti jautājumi, kas skāruši personu tiesības patvaļīgas izlikšanas gadījumos," stāstīja tiesībsargs.
Iesniegumu skaita pieaugums par tiesībām uz taisnīgu tiesu un labas pārvaldības ievērošanu valsts pārvaldē skaidrojams ar apstākli, ka sabiedrība kļūst arvien izglītotāka un zina, kādu pakalpojumu tā vēlas un ir tiesīga saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām. Ikvienai personai, kas vēršas tiesā vai citā iestādē, ir svarīgi, lai lieta tiktu izskatīta ātri un kvalitatīvi.
Simtiem sūdzību par bērnu tiesību pārkāpumiem
2009.gadā Tiesībsarga birojā saņemti 548 iesniegumi par bērna tiesību iespējamiem pārkāpumiem. No tiem 169 ir rakstveida iesniegumi, bet 374 - mutvārdu. Par piecām tēmām pārbaudes lietas apstākļu noskaidrošanai ierosinātas pēc Tiesībsarga iniciatīvas.
Salīdzinot iesniegumu statistiku ar iepriekšējo gadu, tēmu aktualitāte nav mainījusies. Arī 2009.gadā aktuālākā tēma bija bērna tiesības uzaugt ģimenē. Jau ilgāku laiku Tiesībsarga uzmanības lokā ir arī bērna tiesību pārkāpumi tiesībsargājošo iestāžu darbā, kas konstatēti, tiesībsargājošām iestādēm bērnu izvaicājot un uzklausot viņa paskaidrojumus pirms kriminālprocesa vai administratīvās lietvedības sākšanas.
Vecāki ne vienmēr tiek informēti par policijas pārrunām ar bērnu, un gadījumā, ja viņi no bērna vai citiem avotiem ir uzzinājuši par pārrunu laiku un vietu, viņiem tiek liegts tajās piedalīties, atteikumu motivējot ar to, ka pārrunas nav nekāda procesuāla darbība un to ilgumu un kārtību normatīvie akti nemaz neregulē.
Pamatojoties uz bērna tiesību un interešu prioritātes principu, Tiesībsargs uzskata par nepieļaujamu paskaidrojumu pieņemšanu no bērna, liedzot bērna vecākiem būt klāt.
Privātpersonu iesniegumu izskatīšana, atrisinot individuālo gadījumu, nenoliedzami ir apjomīgākais, taču ne vienīgais Tiesībsarga darbības aspekts. Privātpersonu iesniegumi norāda uz jomām, kurās jāveicina cilvēktiesību aizsardzība. Pērn Tiesībsargs ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas lēmumu 22 lietās tika atzīts par pieaicināto personu un uzaicināts sniegt viedokli izskatāmajā lietā. Tiesībsarga un Satversmes tiesas vērtējums par apstrīdētā tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmei gandrīz visos jautājumos bija vienāds. Tas atšķīrās tikai vienā gadījumā - par zāļu iegādes kompensāciju.
2009.gadā notika visai aktīvs darbs likumdošanas procesā, biroja darbinieki ir piedalījušies vairākās darba grupās likumprojektu izstrādei, kā arī iesniegti vairāki priekšlikumi par tiesību aktu izdošanu un grozīšanu.
Kā ziņots, Tiesībsarga likumā noteikts, ka tiesībsargs reizi gadā Saeimai un Valsts prezidentam sniedz rakstisku ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Savukārt saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli Apsītim kā tiesībsargam ir jāsniedz par šo dokumentu ziņojums Saeimas deputātiem.