Par ko pienākas kompensācija kā sāpju nauda? (3)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Video vairs nav pieejams. Video vairs nav pieejams.

Ja atceraties, lietā par nelikumīgu telefonsarunu noklausīšanos tiesa atzina 100 tūkstošu vērtu pāridarījumu, savukārt pavisam nesen lietā par deviņu mazgadīgu zēnu seksuālu izmantošanu morālā kaitējuma apmērs tika novērtēts vien ar 9 tūkstošiem. Iepriekšminētais ir diezgan ačgārni, kādēļ tā?

Vai ir zināmi kritēriji, pēc kuriem varētu noteikt, cik, kam un par ko pienāktos kompensācija, kuru dēvē arī par sāpju naudu?

Par tiesību aizskārumu ikviens var vērsties tiesā un prasīt morālā kaitējuma kompensāciju jeb, kā citās valstīs definēts, – sāpju naudu. Turklāt likums neuzliek par pienākumu pamatot prasītās kompensācijas apmēru. Nav metodes, kā to aprēķināt. Tāpēc arī tiesas zālē izskan tik diametrāli pretējas šīs kompensācijas summas. Cietušo prasītie daži simti, daži tūkstoši visbiežāk sabiedrības ausīm paslīd garām, paliek nepamanīti. Visi saausās tikai, kad izdzird krietni iespaidīgākus ciparus – kad kāds prasa pusmiljonu, cits miljonu vai pat vairākus.

Tā bijušais lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers par to, ka viņu gadiem vazāja pa tiesām, jo Lata International lietā viņu pilnībā attaisnoja, kā morālo kompensāciju no valsts vēlas piedzīt 500 tūkstošus latu. Natālija Grasmane sava bērna sakropļošanā vaino Dzemdību namu un iesūdzējusi to tiesā par diviem miljoniem latu. Talsu traģēdijā cietušie no valsts vēlas piedzīt kopumā vairāk nekā astoņus miljonus latu sāpju naudas...

Kompensāciju apmēru nosaka tiesa

Kompensācijas apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Tieši tāpēc, ka likumā nav strikti atrunāti kritēriji, pēc kādiem tiesai vadīties, nosakot morālās kompensācijas apmēru, nereti tā saskaras ar sabiedrības nosodījumu un neizpratni.

Kā izrādās, morālās kompensācijas jomā Latvijā tiesu prakse nemaz nav izveidojusies. Tāpēc tiesneši paši ir apmulsuši un neziņā pirms sava verdikta. Nereti tieši nepietiekamā tiesas motivācija ir par pamatu tam, lai augstākās instances tiesa atceltu spriedumu un riņķa dancis sāktos atkal no gala.

Tā kā tiesvedība ilgst gadiem, šīs lietas tikai pamazām tuvojas Augstākās tiesas Senātam. Tiesneši nenoliedz, ka ar nepacietību gaida galaiznākumu Talsu traģēdijas lietās, kur, piemēram, līdz šim pirmā un apelācijas instances tiesa tikai daļēji apmierināja šīs miljonu prasības – 100 tūkstošu latu robežās. Tomēr prasītāju advokāts uzskata – šī piespriestā sāpju nauda nav samērojama ar ģimeņu piedzīvotajām ciešanām un nodarīto kaitējumu.

Daži tiesneši skeptiski raugās uz pieprasītajām morālajām kompensācijām, kas rakstāmas ar piecām un pat sešām nullēm. Tomēr viedokļi atšķiras. Pagaidām gan mūsu tiesu sistēma vēl taustās, nosakot morālās kompensācijas apmērus.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu