Nav gūta pārliecība, ka pēc korupcijas skandāla novembra sākumā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) tās vadība ir darījusi visu iespējamo, lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos nākotnē, teikts sabiedrības par atklātību "Delna" izplatītajā paziņojumā.
"Delna" pēc tikšanās ar BKUS valdes priekšsēdētāju Dzintaru Mozgi un valdes locekli un administratīvo direktoru Egilu Lavendeli secinājusi, ka slimnīcas vadība sevi ir nostādījusi sarežģītā situācijā attiecībā uz 12. janvārī IUB mājas lapā publicēto iepirkuma konkursa uzvarētāju SIA Rīgas firma "Pamats", kuras amatpersona saistībā ar pagājušā gada korupcijas skandālu slimnīcā pašlaik ir apcietinājumā.
"Delna" uzskata, ka pēc novembra korupcijas skandāla slimnīcā tā vadītājam bija jāaptur sāktās būvniecības iepirkumu procedūras, lai izvērtētu to likumību un novērstu aizdomas par korupciju citos slimnīcā veiktajos iepirkumos.
"Ņemot vērā, ka janvārī noslēgtā iepirkumu konkursa organizēšanā, kurā atkārtoti uzvarēja SIA Rīgas firma "Pamats", bija iesaistītas personas, kas tika apcietinātas saistībā ar novembra korupcijas skandālu, šis iepirkums rada aizdomas. Iepirkumu konkursa organizēšanā un dokumentu sagatavošanā kā šī projekta vadītājs un iepirkumu komisijas priekšsēdētājs bija iesaistīts slimnīcas ekonomikas direktors Arnis Kramzaks un tajā pašā korupcijas skandālā iesaistītais SIA “Projektu vadības un attīstības birojs”," skaidro "Delna".
Neskatoties uz aizdomu ēnu, iepirkuma procedūras nepārtrauc
Tikšanās laikā "Delna" neguva skaidru atbildi, kādēļ slimnīcas vadītājs uzreiz pēc korupcijas skandāla neuzskatīja par nepieciešamu apturēt visas slimnīcā iecerētās būvniecības iepirkumu procedūras, tādējādi mazinot aizdomu ēnu pār BKUS notiekošajiem publiskajiem iepirkumiem.
Slimnīcas vadītājs atklāja, ka pēc iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Kramzaka arestēšanas iepirkumu komisijas sastāvs netika nomainīts, par komisijas priekšēdētāja pienākumu izpildītāju kļuva cits šīs komisijas loceklis un komisija no četriem locekļiem saruka līdz trim. Slimnīcas vadība to pamato ar administratīvo resursu trūkumu.
Tāpat "Delna" uzskata, ka pašreizējais normatīvais regulējums ļauj iepirkumu konkursa nolikumā ietvert pretkorupcijas kritēriju, kā arī prasību par veiksmīgu iepriekšējo sadarbību, tādējādi izvairoties no pretendentiem, pret kuru veiktajiem pakalpojumiem iepriekšējiem pasūtītājiem ir bijuši iebildumi vai arī kuri ir iesaistīti vērienīgos korupcijas skandālos, un bija iespējams izslēgt no konkursa pretendentu, par kura veiktajām darbībām tiesībsargājošajām institūcijām ir radušās pamatotas aizdomas, lai arī to vaina vēl nav pierādīta ar notiesājošu spriedumu.
