Svētdienas "morālie" pēc brīvdienām

Alejandra Mavroski's photostream

FOTO: www.flickr.com

Mēs visi zinām, ka nedēļas nogale paredzēta atpūtai un relaksācijai. Bet ko darīt tad, ja tavu svētdienu izbojā uzmācīgā “back to reality” sajūta un tev par darba nedēļas sākumu pat domāt negribas?

Svētdienas stresam var būt visdažādākie iemesli – iespējams, tev priekšā ir atbildīga darba nedēļa un tev sareibst galva no sajūtas, ka neredzi galu paveicamajiem uzdevumiem. Bet varbūt tu mokies morālās paģirās par piektdienas ballītē sastrādāto? Viens ir skaidrs – tu jūties nogurusi, bēdīga vai nobijusies. Tev ir gandrīz fiziski nelabi, un tu pat nezini – raudāt vai kliegt.

Patiesībā tā tam nav jābūt. Tu ne tikai vari atbrīvoties no bezpalīdzīgā nedēļas nogales izmisuma, bet arī iemācīties saplānot savu laiku tā, lai neciestu ne darbs, ne atpūta. Lai arī kas tevi nomāktu, šīs sešas stratēģijas noteikti palīdzēs tev sagaidīt pirmdienu bez emocionālas nelabuma sajūtas.

Tevi gaida svarīgs nodošanas termiņš, izšķiroša tikšanās vai vienkārši ļoti daudz darba

Tas, ka tev priekšā smaga darba nedēļa un kaudzēm nepadarītu darbu, vēl nenozīmē, ka tāpēc jāizšķērdē savas brīvdienas. Lai tu savus tik dārgos atpūtas brīžus nesaindētu ar raizēm par darbu, organizācijas attīstības centra Springvalley laika vadības eksperte Aelita Švītiņa iesaka sastādīt rīcības plānu nākamajai pirmdienai jau piektdienas pēcpusdienā.

“Noteikti sakārto darba vietu un novāc galdu. Šādi tu pieliec punktu darba nedēļai un vari pilnvērtīgi nodoties atpūtai,” skaidro Aelita Švītiņa. Kad biedējošais pirmdienas rīts ir klāt, sadali laiku procentuāli – piemēram, vispirms apņemies pabeigt piektdien nepadarīto un tikai tad ķeries klāt e-pastiem un pašreizējajiem darbiem. “Neļauj sevi raustīt un novērst uzmanību. Mācies pateikt nē, ja vien kolēģa lūgums nav absolūta prioritāte,” iesaka laika vadības eksperte.

Tu esi pamatīgi patukšojusi savu kredītkarti iepērkoties

Pat ja attopies, ka, sērfojot pa interneta kurpju veikaliem, tikko esi šķīrusies no nedēļas iztikas, nesāc sevi šaustīt, iesaka psiholoģe Diāna Freimane. Atkal un atkal pārmetot sev bezatbildību un vieglprātību, tu tikai ierausi sevi negatīvisma apburtajā lokā, kas mazinās tavu pašapziņu un jau priekšlaikus noskaņos neveiksmīgai nedēļai.

Tā vietā pacenties izdibināt, kādām emocijām tu esi centusies aizbāzt muti. Iespējams, pēc nogurdinošas nedēļas darbā tu juties nenovērtēta vai pat izmantota? Varbūt iepirkšanās lēkmi izraisījusi priekšnieka kritika vai neveiksme mīlas dzīvē? Šādi, iedziļinoties savās izjūtās, tu nākamreiz spēsi atpazīt mirkli, kurā atkal izjutīsi kārdinājumu, un šoreiz jau zināsi: pat ja tagad ļausies vilinājumam iepriecināt sevi ar jaunu mantu pirkšanu, pēc tam jutīsies vēl sliktāk, un tā jau būs apzināta rīcība uz tavu atbildību.

Tu jūties slima no patērētā ēdiena un alkohola daudzuma ballītēs

Lai arī kāds kārdinājums tev būtu nospļauties un teikt: “Pie velna, es jau tāpat esmu sagrēkojusi,” noliec malā Asiņaino Mēriju un turies tālāk no ledusskapja, kas piebāzts ar ēdienu. “Ļaunākais, ko tu vari sev nodarīt, ir vēl pēdējo brīvdienu pavadīt, tupot pie televizora un ēdot vakardienas rasolu,” brīdina uztura speciāliste Lolita Neimane. Viņa iesaka ņemt piemēru no dzīvniekiem – ja jūties slikti, neēd un palīdzi organismam atgūties un uzkrāt zaudētās enerģijas rezerves. Noderēs arī jebkādas fiziskās aktivitātes, kaut vai stundu gara pastaiga gar jūru vai mežā. Noslēgumā vari ieiet pirtī, tikai neaizmirsti paralēli dzert daudz šķidruma – piemēram, zāļu tējas.

 Tu neesi paspējusi paveikt to, ko biji apņēmusies izdarīt nedēļas nogalē

Tu jau tā smagi strādā no pirmdienas rīta līdz piektdienas vakaram, tāpēc nedēļas nogale ir tava vienīgā iespēja uzlādēt baterijas. Noslogot brīvdienas ar sadzīves pienākumiem vai obligātām aktivitātēm ir ļaunākais, ko tu vari sev nodarīt. Protams, vienmēr atradīsies dažādi mājas darbi – mazgāt grīdas, gludināt veļu, bet to visu taču mierīgi var arī nedarīt. Laiks, ko tu iegūsi, nedarot šos pienākumus, būs laiks, ko spēsi veltīt sev, izvēdinot galvu un sakārtojot domas.

Arī pienākumi pret vecākiem un citiem ģimenes locekļiem ir jāizvērtē kritiski. Labāk ieplāno viesošanos pie mammas reizi mēnesī, pavadot laiku kopā pilnvērtīgi un ar abpusēju gandarījumu, nevis ik nedēļas nogali sevi apzodz ar izšķiesto laiku, bet vecākus – ar nepietiekamu uzmanību.

Tevi māc morālās paģiras par kādu notikumu (gadījuma sakaru, scēnu alkohola reibumā vai strīdu ar draugu)

Atceroties vien, ko pa brīvdienām esi sastrādājusi, tev sāk sāpēt galva un metas nelaba dūša. “Nedomā par to, vai tavu rīcību ir redzējuši vai nosoda citi, galvenais pajautā sev, vai notikušo vari piedot pati sev. Un, ja tā, tad nevienam nav tiesību vērtēt, kā tu dzīvo,” skaidro psiholoģe Diāna Freimane.

Izanalizējusi savas morālās paģiras, tu ar vēsu galvu vari ķerties klāt tālākajai stratēģijai. Protams, tu vari cerēt, ka incidents pats no sevis aizmirsīsies un izgaisīs, taču tev jāizlemj, vai spēsi izturēt stresu. Ja, ieraugot šo cilvēku, tev ļimst kājas un sirds kāpj pa muti, labāk izrunājies ar viņu uzreiz. Nosūti, piemēram, e-pastu ar lūgumu parunāties vai uzaicini viņu pusdienās. Katrā ziņā tu būsi spērusi pirmo soli, lai noregulētu situāciju. Starp citu, pilnīgi iespējams, ka otrs tavu izgāšanos nav pat pamanījis un tu velti mokies.

Tev nepatīk tavs darbs, bet tu nevari atļauties to pamest

Neapmierinātība ar darbu ne vienmēr ir signāls tam, ka tev uzreiz jāsāk lūkoties pēc citas vietas. Iespējams, ka pašreizējā situācija darbā nesekmē tavu izaugsmi, un tu vienkārši esi nogarlaikojusies un ciet no rutīnas. Pamēģini noformulēt, ko tieši tu šai amatā vēl vēlies sasniegt, un neslēp savu entuziasmu un iniciatīvu no priekšniecības.

Taču, ja riebumu pret savu darbu izjūti jau ilgstoši, te nepieciešama radikālāka rīcība. “Labs testa jautājums pašai sev ir – vai tu šo darbu darītu arī tad, ja tev par to nemaksātu?” saka laika vadības eksperte. Ja tava atbilde ir nē, nedari sev ilgāk pāri un sniedz atlūgumu. Par spīti riskantajai darba tirgus situācijai tev joprojām pastāv cerība atrast savu vietu, ja zināsi, ko patiešām vēlies.

Raksts pilnā apjomā lasāms Cosmopolitan janvāra numurā.

Uz augšu