Pagājušajā gadā parādu atgūšanai tika nodotas 329 475 lietas par kopējo summu 868,12 miljoni eiro

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

2017.gadā parādu atgūšanai tika nodotas 329 475 lietas par kopējo summu 868,108 miljoni eiro, kas ir par 25% parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

2017.gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, tostarp četri jauni pakalpojuma sniedzēji, kuri licenci ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniegšanai saņēma 2017.gadā.

2017.gadā, noslēgto cesijas darījumu rezultātā, parāda atgūšanai tika nodotas 164 383 parādu lietas par kopējo summu 805,71 miljons eiro, savukārt 165 092 parādu lietas par kopējo summu 62,4 miljoni eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

Salīdzinot ar 2016.gadu, vislielākais pieaugums ārpustiesas atgūšanai nodoto parādu lietu skaitā ir preču un pakalpojumu nozarē, kas ir pat par 28% vairāk nekā 2016.gadā. Īpaši pieaudzis ir nodoto parādu lietu skaits par mājsaimniecības sniegtajiem pakalpojumiem, proti, par apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī par elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas piegādi.

"Grūtības patērētājiem veikt samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem pirmšķietami ir saistītas ar šo pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu. Savukārt pienākot apkures sezonai, maksājumu kopsumma radīja grūtības mājsaimniecībām norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Diemžēl šie rādītāji liecina, ka lielai daļai patērētāju ir grūtības iegādāties nepieciešamās preces un laicīgi norēķināties par ikdienas pakalpojumiem, kas liecina par patērētāju sliktu finansiālo stāvokli," skaidroja PTAC.

Izvērtējot parādu atgūšanai nodoto lietu skaitu pa nozarēm secināms, ka 2017.gadā tāpat kā 2016.gadā parādu atgūšanai visvairāk lietas tika nodotas no nebanku kreditēšanas sektora, proti 43,57% jeb 143 565 lietas par kopējo summu 94,35 miljoni eiro. Otrajā vietā ierindojas preces un pakalpojumi ar 27,97% jeb 92 166 lietām par kopējo summu 18,48 miljoni eiro, kam seko elektronisko sakaru jeb interneta, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji ar 15,09% jeb 49 702 lietām par kopējo summu 8,16 miljoni eiro.

PTAC ieskatā, pozitīvi ir vērtējams fakts, ka 2017.gadā nebanku kreditēšanas jomā, no jauna nodoto parādu lietu kopsumma ir samazinājusies par 44%, kas ir par 41,39 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gadā.

"Lai arī 2017.gadā ir vērojama pozitīva tendence pieaugt pilnībā atgūto lietu skaitam, tomēr, ņemot vērā, ka ir pieaudzis arī kopējais parādu atgūšanai nodoto lietu skaits, procentuāli pilnībā atgūto lietu skaits, salīdzinot ar 2016.gadu gandrīz nemaz nav mainījies. 2017.gada pirmajā pusgadā pilnībā atgūti tika 13,71%, bet otrajā pusgadā 14,28%. Savukārt daļēji atgūto parādu skaits 2017.gadā,salīdzinot ar 2016.gadu turpina samazināties apmēram par 3%," informēja PTAC.

Iestādē piebilda, ka 2017.gadā krietni ir pieaudzis ne tikai kopējais atgūto lietu skaits, bet arī neatgūto parādu lietu skaits, tādējādi, saglabājot gadiem novērojamu tendenci šai pozīcijai pieaugt, bet parādiem paliekot neatgūtiem. Respektīvi 2017.gada pirmajā pusgadā neatgūto parādu skaits pieaudzis līdz 79,34% un otrajā pusgadā samazinājies līdz 78,25%.

2017.gada 31.decembrī kopējais parādu portfelis veidoja 1,015 miljardus eiro, kas ir par 34% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Analizējot kopējo parādu portfeli dalījumā pa nozarēm, kuras nodod savu klientu parādu lietas atgūšanai pakalpojuma sniedzējiem, PTAC secina, ka galvenās pozīcijas kopējo parādu portfelī nemainīgi saglabā trīs nozares, - nebanku kreditēšanas, preču un pakalpojumu, kā arī elektronisko sakaru nozare.

Kopumā parādu portfelī ir iekļautas 1 107 614 parādu lietas, no kurām 33,67% ir nebanku kreditēšanas nozarē, 26,07% - preču un pakalpojumu nozarē, bet 25,4% - elektronisko sakaru nozarē.

Salīdzinot ar 2016.gadu, parādu summas apmēra procentuālais pieaugums kopējā parādu portfelī vērojams no kredītiestādēm nodotajiem parādiem, bet samazinājies ir elektronisko sakaru nozarei. Respektīvi, 63,98% kreditēšanas nozarē, 25,54% - nebanku kreditēšanas nozarē, 6,06% - preces un pakalpojumi, bet 4,04% elektronisko sakaru nozarē.

Lai noskaidrotu patērētāju informētību par savām tiesībām, PTAC 2017.gada rudenī veica Latvijas iedzīvotāju aptauju, kuras ietvaros 6% no aptaujātajiem iedzīvotājiem atzina, ka pēdējo trīs gadu laikā saistībā ar kādām nesegtajām parādsaistībām pie viņiem ir vērsušies parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji. Lai arī 27% iedzīvotāju uzskata, ka ir labi informēti par savām patērētāja tiesībām, ja parādsaistības tiek nodotas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, tomēr 63% iedzīvotāju informētību par savām patērētāju tiesībām saistībā ar parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem kopumā ir novērtējuši kā vājas.

"Aptaujas dati rāda, ka, palielinoties iedzīvotāju izglītības līmenim, kā arī pieaugot ienākumiem, informētība par savām tiesībām palielinās. Lai arī ir svarīgi, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji rīkojas godīgi un izmanto taisnīgas metodes parāda atgūšanai, tomēr patērētājiem ir jāatceras, ka parāds ir jāatdod jebkurā gadījumā," uzsvēra PTAC.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Svarīgākais
Uz augšu