Bērni, kas Vācijā aug islāmistu ģimenēs, var radīt draudus sabiedrībai, uzskata Vācijas iekšējās izlūkošanas dienesta priekšnieks. Vienlaikus konservatīvie politiķi pauduši aicinājumu ļaut varasiestādēm izsekot arī bērnus, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu.
Potenciālie draudi, ko rada Vācijas islāmistu ģimenēs augošie bērni, "nav nenozīmīgi", mediju grupas "Funke" izdevumi citē Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) priekšnieka Hansa Georga Māsena pausto.
"Nepilngadīgo un jauno pieaugušo radikalizācija" kļūst arvien iespējamāka, tā notiek straujāk un agrāk.
Vācijā šī problēma skārusi 300 bērnus, liecina aplēses BfV dokumentā.
Bērni dažās ģimenēs tiek "audzināti ar ekstrēmistu pasaules uzskatu, kas attaisno vardarbību pret citiem un degradē tos, kas nav daļa no viņu grupas".
Ziņojumā paustas bažas gan par tām ģimenēm, kas devušās uz karadarbības zonām Tuvajos Austrumos, gan arī tām, kas palikušas Vācijā.
Džihādistu īstenotā bērnu socializācija ir satraucoša un tuvākajos gados radīs nopietnus izaicinājumus varasiestādēm, brīdināja Māsens.
Reaģējot uz BfV ziņojumu, kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu savienības (CDU) politiķi aicinājuši samazināt vecuma slieksni attiecībā uz personām, kas tiek izsekotas, un ļaut varasiestādēm izsekot arī 14 gadu vecumu nesasniegušos.
Varasiestādēm nepieciešami atbilstoši "instrumenti, lai strādātu ar 14 gadu vecumu nesasniegušajiem, kas atgriezušies no konflikta zonām, ir traumēti un vardarbīgi", sacīja Ziemeļreinas-Vestfālenes CDU iekšlietu ministrs Herberts Reils.
