Izrādās, ka mēs dzīvojam “zombiju” galaktikā (1)

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”, Piena Ceļa zvaigznes var iedalīt divās grupās – zvaigznes, kas bagātas ar tā saucamajiem alfa elementiem, piemēram skābekli, magniju un silīciju, un zvaigznes, kas ir bagātas ar dzelzi.

Tas, kāpēc ir radusies šāda atšķirība, vienmēr ir bijusi mistērija, tomēr tagad japāņu astronomi izstrādājuši modeli, kas var izskaidrot, kāpēc tā noticis.

Astronomi aprēķināja zvaigžņu evolūciju 10 miljardus gadu ilgā periodā, balstoties uz “aukstās plūsmas akrēcijas” teoriju. Šī teorija iepriekš tika izmantota, lai pētītu daudz lielākas galaktikas par Piena Ceļu, tomēr japāņi to tagad piemērojuši arī mūsu galaktikai.

Balstoties uz šā modeļa, zinātnieki noskaidroja, ka abas zvaigžņu grupas attiecīgi atbilst diviem zvaigžņu veidošanās periodiem, starp kuriem norisinājās ilgs klusuma periods, kur laikā zvaigžņu veidošanās bija apstājusies.

Nodemonstrēt šo procesu bija iespējams tāpēc, ka zvaigžņu ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no gāzēm, no kurām zvaigznes ir veidojušās.

Sākuma stadijā aukstas gāzes straumes (aukstās plūsmas akrēcija) ieplūda galaktikā no ārpuses, ļaujot veidoties pirmajām zvaigznēm. Pēc dažiem miljoniem gadu, dažas no šīm zvaigznēm uzsprāga un kļuva par supernovām, radot lielu daudzumu alfa elementu. Tie savukārt kļuva par gāzēm un jaunām zvaigznēm.

Pirms 7 miljardiem gadu šīs gāzes pēkšņi uzkarsa un plūsma apstājās, līdz ar zvaigžņu veidošanās procesu. 2 miljardus gadu ilgajā klusuma periodā radās vēl vairākas supernovas, kas izmainīja gāzu ķīmisko sastāvu. Pirms aptuveni 5 miljardiem gadu gāzes atkal atdzisa un sāka veidoties otrās paaudzes zvaigznes, piemēram, Saule, kurās nu jau bija lielāks dzelzs sastāvs.

Iepriekšējos pētījumos tika noskaidrots, ka arī mums kaimiņos esošajā Andromedas galaktikā zvaigznes ir radušās divos atsevišķos periodos, starp kuriem norisinājies ilgs klusuma brīdis.