Vējonis varētu izvēlēties ļaut valdību veidot «Saskaņai» (22)

Pagaidām gaidāmo Saeimas vēlēšanu rezultātus un Valsts prezidenta lomu valdības veidošanas procesā ir ļoti grūti paredzēt, taču ir iespējami trīs scenāriji.

«Pirmais no tiem – prezidents Vējonis rīkojas, savu politiski egoistisko interešu vadīts, un domā par atkārtotu ievēlēšanu.

Šā varianta ietvaros prezidents piedāvā valdību sastādīt «Saskaņai», kura, pamatojoties uz augusta aptaujām, ir ieguvusi 21,5% balsu. Pēc pārrēķina datiem tās pat sasniedz 33%. Tomēr tad ir jautājums, vai «Saskaņai» atrastos sadarbības partneri. Būtu arī jāuzsver, ka tie būtu vajadzīgi vairāki, jo, pamatojoties uz pašreizējiem partiju reitingiem augustā, tikai ar KPV LV (7,5% nepārrēķinātās balsis, bet 11,6% pārrēķinātās balsis) atbalstu nepietiktu. Savukārt atrast trešo būtu ārkārtīgi problemātiski. Vienīgā opcija, kuru es varu iedomāties, būtu «Attīstībai/PAR», kas ir maz ticams variants, bet, ņemot vērā partijas izteikti liberālo orientāciju, viņi vismaz varētu piedalīties valdības veidošanas sarunās.

Otrais variants būtu Vējoņa piedāvājums valdību sastādīt Kučinskim.

Tādā gadījumā ZZS vajadzētu iegūt 17,8% no vēlētāju balsīm (skaitlis, kurš ir norādīts augusta aptauju pārrēķinātajos procentos). Savukārt ZZS sadarbības partnerei -  Nacionālajai apvienībai - tādā gadījumā vajadzētu iegūt vai nu 6,1% pēc nepārrēķinātajiem datiem, vai 9,4% pēc pārrēķina datiem. Tomēr pat tad, ja realizējas šāds scenārijs, valdība būtu ļoti fragmentēta un  sastāvētu no vismaz piecām frakcijām. Potenciālie ZZS sabiedrotie papildus NA varētu būt KPV LV, «Latvijas Reģionu Apvienība» un «Attīstībai/PAR».

Savukārt trešais variants būtu saistīts ar situāciju, ja visi partiju reitingi būtu tieši tādi paši, kādi tie parādās nepārrēķinātajos procentos

– ZZS (11,5%), KPV LV (7,5%), NA (6,1%), «Jaunā Vienotība» (5,1%). Tāpat «Attīstībai/Par» un JRA arī katrai vajadzētu iegūt vismaz 5%. Šajā gadījumā valdības veidošana arī tiek uzticēta ZZS, kas viņiem ilgstoši neizdodas vai arī izdodas to izveidot tikai ļoti sašķeltu.

Tādā gadījumā varētu tikt konstitūcijā atrasts iemesls, lai izsludinātu pirmstermiņa vēlēšanas,» 

uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Skudra arī pieļauj, ka prezidents varētu piedāvāt «Saskaņai» pamēģināt veidot valdību un sagaidīt tās aplaušanos.

«Sākumā varētu būt viņi, un tad prezidents varētu uzticēt valdību veidot Kučinskim,» norāda Skudra. Tomēr tajā pašā laikā Vējoni noteikti nevarētu uzskatīt par orientētu uz austrumiem. «Vējoņa iepriekšējā darbībā ir ļoti daudz faktu, kas parāda tieši pretējo – viņa skatījumu uz rietumiem. Tieši tāpēc viņa akcepts valdības veidošanai «Saskaņas» vadībā piepildīsies tikai pirmā scenārija gadījumā («Saskaņa» iegūst pārrēķina datu balsu skaitu – 33%) un būs saistīts ar viņa vēlēšanos saglabāt prezidenta amatu,» pauž Skudra.

«Papildus tam Vējonis būs ieguvējs jebkurā gadījumā, jo pat «Saskaņas» neveiksmes gadījumā partija būs pateicīga par doto iespēju.

Tomēr šāds scenārijs varētu atkrist tad, ja «Saskaņa» iepriekš publiski nosauks citu prezidenta amata kandidātu,» atzīmē Skudra.

Tāpat profesors piekrīt, ka valdības veidošana ar «Saskaņu» raisītu zināmu vilšanās sajūtu latviski runājošajā vēlētājā un tiktu uztverta kā valsts tuvināšanās Krievijai.

«Tas tiktu darīts par spīti «Saskaņas» iepriekšējiem darbiem,» uzskata Skudra. «Tomēr, kamēr vien jaunā valdība nenāktu klajā ar konkrētu rīcības plānu, kurš paredz Latvijas distancēšanos no NATO un ES, mēs varam neuztraukties. Man arī grūti iedomāties, kuri no politiskajiem spēlētājiem būtu gatavi šādam plānam piekrist,» norāda Skudra. «Saskaņa» kā partija ir arī apaugusi ar daudziem mītiem, un sabiedrībā ir iesakņojies uzstādījums, ka tās nonākšana pie varas automātiski nozīmētu virzīšanos Kremļa virzienā. Tomēr, ja mēs apskatāmies uz tās 4000 zīmju programmu, mēs redzam norādi, ka Latvija ir uzticama NATO un ES dalībvalsts. Piemērus tam, ka viss nav melns un balts, mēs varam redzēt arī tepat kaimiņos – Igaunijā. Tur pie varas ir centristi, kuri savos uzstādījumos gluži neatšķiras no «Saskaņas».

Papildus tam vēlos atgādināt, ka viņi atšķirībā no «Saskaņas» vēl arvien nav lauzuši sadarbības līgumu ar Vladimira Putina partiju «Vienotā Krievija».

Tāpēc nedomāju, ka «Saskaņas» nonākšana pie varas nozīmētu automātisku virzību Maskavas virzienā. Protams, partija vēlēsies saglabāt arī savu vēlētāju uzticību un centīsies mīkstināt valdības politiku atsevišķos jautājumos (piemēram, skolu reformu kontekstā). Jāsaprot, ka Latvijas piederība Rietumiem jau sen ir iesakņojusies politikas veidotāju apziņā un pat Latvijas krieviem nav liela vēlēšanās atgriezties Putina paspārnē,» uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Tāpat eksperti arī pauž viedokli, ka prezidentam gluži vienkārši varētu nebūt izvēle neuzticēt valdības veidošanu «Saskaņai».

«Ja šī partija iegūs 51% vietu parlamentā, tad ko tādu ignorēt būtu praktiski neiespējami. Protams, var izsludināt ārkārtas vēlēšanas un Saeimas atlaišanu, taču es šajā gadījumā neredzētu nopietnus argumentus, ar kuriem šādu soli pamatot. Tāpat valdības vadības uzticēšana spēlētājiem, kuri potenciāli nespētu iegūt nepieciešamo vairākumu, būtu drauds demokrātijai. Tas varētu izraisīt arī Rietumu sabiedroto kritiku. Var gadīties, ka prezidentam nāksies izvēlēties starp ko ļoti sliktu («Saskaņa») vai ko mazāk sliktu (KPV LV). Iespējams, ka pat tie abi apvienosies. Ir jāsaprot, ka prezidents nepārstāv kādas konkrētas politiskas intereses, bet pārstāv visu tautu,» norāda Rozenvalds.

Rozenvalds arī uzskata, ka viena no «Saskaņas» panākumu atslēgām ir tās ilgstošā domāšana par krievvalodīgā vēlētāja uzrunāšanu.

«Tā ir vienīgā Latvijas partija, kura to mēģina darīt. Ir jautājums - kāpēc to nedara pārējās? Pagaidām ir izveidojusies situācija, kuras ietvaros «Saskaņa» ir praktiski monopolizējusi krievvalodīgo balsis. Tāpat ļoti saprātīga ir arī partijas stratēģija censties uzrunāt vairāk latviski runājošos vēlētājus, jo tās rezultātā ir ievērojami augusi tās ietekme. Latvijas politikā jau sen ir nobriedis viens jautājums – krievvalodīgo nepieciešamība tikt pārstāvētiem varas orgānos. Tikai tā mēs panāksim vērā ņemamu sabiedrības konsolidāciju. Tā būtu arī demokrātijas ābece,» norāda dekāns.