Valsts kancelejas direktors: Jāpopularizē sabiedriskās līdzdalības ieguvumi

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis Foto: Zane Bitere/LETA

Lai sabiedrība aktīvāk iesaistītos valstisku lēmumu pieņemšanā, ir jāpopularizē sabiedriskās līdzdalības ieguvumi, šodien ikgadējā Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes konferencē "Informēšana. Līdzdalība" aicināja Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis.

VK līdz gada beigām plāno izstrādāt sabiedrības līdzdalības izvērtējumu, tāpēc šovasar veikusi aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības un arī publiskās pārvaldes viedokli par šo jomu.

Citkovskis stāstīja, ka pēdējos gados pieaudzis dažādu konsultatīvo padomju īpatsvars, taču aptaujas dalībnieki norādījuši, ka to darbs ne vienmēr ir konstruktīvs, tāpat tajās trūkst pārstāvniecības, kā arī atgriezeniskās saiknes.

"Jāturpina strādāt, lai uzlabotu informācijas apmaiņu," apgalvoja VK vadītājs, skaidrojot, ka dialogā ar sabiedrību jāizmanto mazāk formalitāšu un jālieto tie kanāli, kas sabiedrībai ir vistuvāk - sociālie tīkli, e-pasti -, jo iedzīvotāji nav gatavi meklēt informāciju par iesaistīšanos paši.

Aptaujas dalībnieki atzinuši, ka iesaistās lēmumu pieņemšana, pārvaldes uzraudzībā un citos procesos, jo vēlas saskatīt jēgu savai darbībai. Taču, ja rezultāta nav, motivācija zūd. Tāpat daļa respondentu norādījusi, ka iesaistās procesu veidošanā sevis, ģimenes dēļ, bet daļa - lai valsti padarītu labāku.

Citkovskis klāstīja, ka, lai sabiedrība redzētu savas iesaistīšanās rezultātu, publiskajām organizācijām jāspēj paskaidrot, kas ir noticis ar konkrētu priekšlikumu un ideju, vai tā ir izskatīta, jo lielākā daļa aptaujāto atzinusi, ka šādu informāciju no valsts un pašvaldības nesaņem. Vienlaikus viņš piebilda, ka pārvaldei jāspēj komunicēt cilvēkiem saprotamā valodā, skaidrojot, kādēļ ir pieņemts konkrēts lēmums, jāpopularizē līdzdalības ieguvumi.

"Tā tiks radīta uzticēšanās, un mēs sekmēsim tiesiskumu un demokrātijas attīstību," pārliecināts VK vadītājs.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), atklājot konferenci, apgalvoja, ka valdība, īstenojot dažādu reformu politiku, iesaistījusi NVO, kas vērtējama kā laba prakse. Valdības vadītājs uzsvēra, ka arī turpmāks NVO līdzdalība valdības darbā būs svarīga.

Jau vēstīts, ka konferences laikā būs iespēja dzirdēt arī vairākus stāstus par praktiskiem izaicinājumiem līdzdalības procesā no projekta "Skola 2030", tiks prezentēta Cēsu novada pieredze sabiedrības iesaistē, kā arī par savu pieredzi stāstīs biedrība "Dzīvnieku brīvība" un aktīva pilsoniskās sabiedrības pārstāve - Žaņa Lipkes memoriāla direktores Lolita Tomsone.

Konferences otrajā daļā notiks trīs paralēlas diskusiju darbnīcas, kurās spriedīs par uzlabojumiem Memoranda padomē, sabiedrības līdzdalības pilnveidi valsts un pašvaldību darbā. Diskusiju mērķis ir veicināt, ka sabiedrības līdzdalība no ierastās informēšanas prakses aizvien biežāk pārtop par līdzdarbības procesu, lai paaugstinātu pilsonisko līdzdalību Latvijā.

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta Memoranda padome ir konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir sekmēt NVO un Ministru kabineta sadarbību, veicinot efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos un stadijās valsts pārvaldē, veicinot pilsoniskās sabiedrības attīstību.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu