Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/08/30/11333719t1h1506.jpg)
Cīņā par vārda brīvības propagandu Rietumi ir veicinājuši tādu tehnoloģiju parādīšanos, kuras jau apdraud pašus Rietumus. Valstīs, kurās vārda brīvība vairāk tiek deklarēta un nevis nodrošināta praksē, tīkla lietotāju "maskēšana" kļūst par nopietnu biznesu. Parādās servisi, kas ļauj interneta lietotājiem saglabāt anonimitāti.
Pirms desmit gadiem izveidotajai kompānijai Anonymizer jau ir 2 miljoni aktīvo lietotāju. Šo resursu subsidē ASV valdība, cerot tādā veidā veicināt vārda brīvību Ķīnā un Irānā. Taču likteņa ironijas dēļ vislielākā popularitāte šim resursam ir brīvajos Rietumos. Programmnodrošinājums Anonymizer šifrē lietotāja ievadītās interneta resursu adreses. Serveris saņem pieprasīto saturu un pārsūta to lietotājam. Viss process ir automatizēts, un informācija par pieprasījumiem netiek saglabāta. Anonymizer gan ir noteikti arī ierobežojumi – tā neļauj anonīmu materiālu augšupielādi, kā arī bloķē pieeju materiāliem, kurus aizsargā Savienoto Valstu likumdošana. 2004. gadā 10 gadus ilgs cietumsods tika piespriests kādam holandiešu krāpniekam, kurš izmantoja Anonymizer, lai šantažētu savu upuri. Minētos ierobežojumus cenšas pārvarēt projekta Free Network project (Freenet) izstrādātāji. Šā projekta mērķis ir nodrošināt pilnīgu anonimitāti. Projekta autors un koordinators Jans Klarks saka, ka viņu mērķis ir izveidot sistēmu, kas ļaus lietotājiem apmainīties ar informāciju, neatklājot sevi, un bez jebkāda veida valsts cenzūras. Freenet ļauj anonīmi augšupielādēt jebkādu saturu. Programmas angļu valodas versijas lietotāji ir tik pārliecināti par tās drošumu, ka pat nebaidās atzīties izdarītajos noziegumos, kā arī demonstrēt savas netiklās noslieces. Freenet katra lietotāja datoru pārvērš par decentralizēta datu glabāšanas tīkla mezglu. Kā ziņo BBC, informācijas šifrēšanai tiek izmantots "cietais" 128-bitu algoritms. Datu glabāšana notiek dinamiskā režīmā – faili automātiski migrē vai tiek kopēti no viena datora uz otru. Noteikt, kas un kur konkrētajā brīdī glabājas, ir praktiski neiespējami. Pat arestējot datoru, ekspertiem būtu praktiski neiespējami noteikt, ko ir darījis tā īpašnieks. Taču šādai anonimitātei ir sava cena. Pirmkārt, lapas ielādēšana, pat izmantojot platjoslas savienojumus, var ilgt 10 minūtes. Otrkārt, informācija tiek šifrēta tik pamatīgi, ka par meklēšanas sistēmām varat aizmirst. Treškārt, Freenet ir tik brīvs, ka tas pats par sevi jau ir drauds. Daudzus uztrauc tas, ka Freenet ir absolūtās anarhijas teritorija. Faktiski tas ir ierocis, kuru var izmantot ne tikai cēliem, bet arī gluži pretējiem mērķiem. Jans Klarks gan uzskata, ka Freenet sniegtais labums, piemēram, Ķīnas, Saūda Arābijas, Irānas un citu valstu disidentiem, pārsniedz pedofilu un teroristu izplatītās informācijas draudus.