Par Latvijas ekonomikas galveno virzītājspēku kļuvusi būvniecības nozare, atzina "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gāspuitis.
Ekonomists: Par ekonomikas galveno virzītājspēku kļuvusi būvniecības nozare
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vērtējot jaunākos datus par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, Gašpuitis atzina, ka Latvijas ekonomika šogad turpinās veiksmīgi attīstīties, kaut nozaru dalījumā tā ir kļuvusi mazāk vienmērīga, bet par galveno virzītājspēku kļuvusi būvniecības nozare.
"Nenoteiktības ietekme, kas saistīta ar "ABLV banku" šā gada sākumā, ir bijusi nenozīmīga. Tālāks reālo ienākumu pieaugums nodrošina pamatu noturīgam patēriņam, bet saspringtā situācija darba tirgū un lēnīgais ražīguma pieaugums veido galvenos izaicinājumus tālākai attīstībai. Neskatoties uz pieauguma palēnināšanos apstrādes rūpniecībā, eksporta rādītāji joprojām liecina par stabilu izaugsmi," stāstīja ekonomists.
Precizētie dati ziņo, ka šā gada otrajā ceturksnī ekonomikas izaugsme sasniegusi 5,3%, gada pirmajā pusē augot par 4,7%, kas Gašpuitim ļauj secināt, ka kopumā situācija ekonomikā iezīmējas skaidra.
"Visstraujākajā tempā tupina augt būvniecības apmēri. Bums šajā nozarē vēl labu laiku turpinās valdīt. Ieplūstošie fondi un labvēlīgais noskaņojums to nodrošinās. Īpaši pozitīvi pārsteidz krasais pieaugums - par 16,2% - informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sektorā. Labi veicies arī apstrādes rūpniecībai - pieaugums par 4,2%.Tāpat vērojama noturīgi pieaugoša tirdzniecības aktivitāte, kas pārskatāmā nākotnē arī saglabāsies. Labs pieaugums uzrādās arī izklaides, ēdināšanas un atpūtas pakalpojumos, tūrismā," norādīja "SEB bankas" pārstāvis.
Tajā pašā laikā negatīvas tendences šogad turpina dominēt finanšu nozarē, bet stagnācija nekustamā īpašuma sektorā. Kas, pēc Gašpuiša domām, apliecina, ka tirgus aktivizēšanās buksē un arī turpmāk strauji pavērsieni izpaliks. "Arvien spēcīgāk parādās atbilstošs piedāvājuma trūkums. Pārsteigumus ir sagādājis tranzīta sektors, kas otrajā ceturksnī devis pozitīvu ieguldījumu, tomēr tā, visticamāk, ir īslaicīga tendenču maiņa," piebilda ekonomists.
Viņš norādīja, ka, pateicoties situācijai darba tirgū, algu kāpumam, uz priekšu ekonomiku dzīs patēriņš, palielināsies investīcijas un eksports. Šobrīd spēcīgais būvniecības veikums krietni paceļ kopējos izaugsmes rādītājus un izlīdzina problemātisko sektoru veikumu. Tomēr sektora sakaršana rada jautājumus par tā ilgtspēju un nepieciešamajiem risinājumiem.
"Trešajā ceturksnī bāzes dēļ izaugsmes temps būs zemāks. Ne pārāk optimistiskas prognozes saistās ar graudu eksportu, finanšu, tranzīta un nekustamā īpašuma nozarēm. Patēriņš turpinās vilkt izaugsmi, kaut eksportā situācija varētu sarežģīties un tā pieaugums bremzēties. Kopumā šis gads ekonomikai būs veiksmīgs. Tajā pašā laikā darbaspēka jautājums prasīs arvien lielāku uzmanību un ātrākus risinājumus. Ņemot vērā pirmā pusgada veikumu, esam uzlabojuši arī gada prognozi. Sagaidām, ka izaugsme šogad būs 4,2%, nākamgad 3,7%," prognozēja Gašpuitis.