Liepājas pavasarīgie jubilejas svētki sniega mirdzošajā baltumā

Patiesībā šie sarīkojumi un pasākumi savai pilsētai turpināsies visa gada garumā, taču galvenā kulminācija bija tikko aizvadītās nedēļas nogalē, kad, kā to rāda dokumenti, pirms 380 gadiem - 1625.gada 18.martā – Liepājai piešķīra pilsētas tiesības. Pa smilšu graudam, pa ūdens pilienam... Tā katrs liepājnieks dod savu artavu Jubilejas centrālais sarīkojums notika sestdienas vakarā Liepājas teātrī, kurā svinīgi tika pasniegti Pilsētas domes apbalvojumi "Goda liepājnieks" un "Gada liepājnieks" un godināti to ieguvēji. Ceremoniju vadīja aktieris un režisors Ivars Lūsis un kultūras darbiniece Dace Gruntmane. Šogad svinīgā sarīkojuma rīkotāji bija īpaši radoši sagatavojuši interesantu, aizraujošu stāstījumu par tiem liepājniekiem, kuri izpelnījās šo Liepājas pilsētas gada augstāko apbalvojumu. Tādēļ ļoti žēl, ka Liepājas teātra zālē daudz krēslu palika tukši. Uz skatuves iznāca Pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks un viņa vietnieks Tālivaldis Deklaus, neformālā gaisotnē, ar laikrakstiem rokā apsēdās uz soliņa un, it kā neviļus iesaistot savā sarunā arī klātesošos, runāja par Liepājas sirmo bruģi, par liepājnieku mūža darbu, lai senču iesāktajam būtu nepārtraukts turpinājums, lai Liepāja attīstītos un plauktu. Liepāja ir tāda, kādu to veidojam paši. Šos vārdus šādā vai citādā izteiksmē pateica katrs no apbalvotajiem. Klātesošie ar neatslābstošu interesi kopā ar pašiem šā gada titula īpašniekiem uz ekrāna sekoja iepriekš ar viņiem ierakstītajām īsajām un kodolīgajām intervijām. Tas bija efektīgs veids, kā nepastarpināti redzēt un iepazīt katru no godinātajiem un pārliecināties: jā, viņi šo apbalvojumu tiešām ir pelnījuši. Titulu "Goda liepājnieka" šajā reizē izpelnījās ilggadējais Mūzikas vidusskolas direktors, diriģents Valdis Vikmanis, kurš pērnā gada nogalē atzīmēja 90 gadu jubileju. Maestro šim titulam izvirzīts par mūža ieguldījumu pilsētas kultūras dzīves attīstībā, ilggadēju un panākumiem bagātu pedagoga darbu jaunās paaudzes audzināšanā un Liepājas Simfoniskā orķestra izveidi. Vikmanis par E.Melngaiļa Mūzikas vidusskolas direktoru strādāja 42 gadus. Titulu "Gada liepājnieks" ieguva: apkalpojošajā sfērā – Valsts policijas Liepājas pilsētas un rajona pārvaldes priekšnieks Arturs Vaiteiks par godprātīgu, nesavtīgu, principiālu attieksmi pret darbu, izrādīto iniciatīvu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā; arhitektūrā, būvmākslā un būvniecībā – arhitekts Agris Padēlis–Līns par augstu profesionalitāti, izstrādājot Liepājai nozīmīgus būvprojektus un Jāņa ielas labiekārtošanas projektu 2004.gadā; brīvprātīgajā sabiedriskajā darbībā – Latvijas Kaulu, locītavu, saistaudu slimnieku biedrības Liepājas nodaļas valdes priekšsēdētājas vietniece Biruta Lavrusenko par slimnieku un viņu ģimenes locekļu izglītošanu, sociālo aprūpi un rehabilitāciju; izglītībā - ilggadējā skolotāja, sabiedriskās organizācijas "Vita Liepāja" vadītāja Dace Priedola par profesionālu darbu un labestīgu attieksmi pret skolēniem, audzinot sportisku un optimistisku jauno paaudzi; kultūrā – folkloras kopas "Atštaukas" vadītāja Ināra Kalnarāja par folkloras centra "Namīns" izveidi un lielo veikumu pilsētas kultūras dzīvē; mecenātismā – "Aile" grupas direktors Valdis Mors par 2004.gada Latvijā populārākā klasiskās mūzikas albuma "Crossroads/Krustceles" ieceri, koncepciju un finansējumu; medicīnā – Centrālās slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājs Viesturs Rozītis par vairāku jaunu operāciju tehniku ieviešanu, klīniskajiem pētījumiem jaunu zāļu aprobācijā un Baltijas ķirurgu 2004.gada kongresa organizēšanu Liepājā; namsaimniecībā – E.Tisē ielas 81.mājas pārvaldniece Dzintra Kapellere par veiksmīgu nama apsaimniekošanu un pozitīvās pieredzes nodošanu kolēģiem; sportā - peldētājs, olimpisko spēļu dalībnieks Romāns Miloslavskis par veiksmīgu startu 2004.gada olimpiskajās spēlēs, pasaules, Eiropas čempionātos un vairākkārtēju Latvijas rekordu labošanu; uzņēmējdarbībā - SIA "Griģis un Co" direktors Andris Griģis; īpašā nominācijā titulu "Gada liepājnieks" saņēma trīs cilvēki: Sv.Annas draudzes mācītājs Jānis Bitāns – par augstu profesionālo ieguldījumu kristīgās ētikas izskaidrošanā, sabiedrības audzināšanas darbā; SIA "Komunālā pārvalde" direktors Edgars Rāts – par lielo ieguldījumu pilsētas infrastruktūras sakārtošanā; mūziķi Ivo Fomins un Tomass Kleins – par veiksmīgu uzstāšanos "Eirovīzijas" dziesmu konkursā un Liepājas vārda popularizēšanu Latvijā un Eiropā. Pirms svinīgā sarīkojuma viesi teātra foajē devās iemalkot vīna glāzi un pēc tam zālē klausījās Liepājas bigbenda un tā diriģenta Jēkaba Ozoliņa sagatavoto koncertprogrammu. Tālivaldis Deklaus teica: "No miljoniem smilšu graudu tiek sanesta kāpa, no nesaskaitāmiem ūdens pilieniem – jūra, bet no visu mūsu, liepājnieku, kopīgā pienesuma bagātāka, skaistāka un krāšņāka top Liepāja." Liepāja kārtējo reizi izcēlās ar neordināriem notikumiem Vējš pūš sejā, uz galvas ik pa laikam nosēžas kāda sniegpārsla, sals kož degunā un ausīs, bet viņi – dzied. Tautā iemīļotie Liepājas mūziķi uz skatuves nomaina cits citu. Dziedātāji izpilda skaņdarbus, kas visiem zināmi, un tas ļauj publikai dziedāt un dejot līdzi un, protams, nenosalt. Liepājas Simfoniskais orķestris ar Jēkabu Ozoliņu priekšgalā vairāk nekā divas stundas garajā koncertā turas braši. Tā īsi varētu raksturot piektdienas vakarā Rožu laukumā notikušo lielkoncertu "Mēs – Liepājai", ko mūziķis Igo raksturoja vienā vārdā: "Ekstremāli!" Otrs eksliepājnieks Johnny Salamander, kam vēl neesot gadījies spēlēt uz brīvdabas skatuves tik bargā laikā, atzina, ka sniega dēļ viņš jūtoties kā Ziemassvētkos. Diriģents Jēkabs Ozoliņš pēc koncerta jutās ļoti apmierināts un pauda gandarījumu, ka pilsēta savu dzimšanas dienu atzīmēja ar tik vērienīgu koncertu. Viņaprāt, sarīkojums izdevās tik labs tādēļ, ka Liepājā ir daudz ļoti labu dažādas paaudzes mūziķu, kā arī bijusi perfekta komanda, kas rūpējās, lai koncerts izskanētu ar vērienu. Viņš arī uzslavēja Simfoniskā orķestra māksliniekus, jo viņiem nebija nācies spēlēt laukā tādā salā. Droši var teikt, ka neviens mūziķis nepiekristu spēlēt tik ekstremālos apstākļos, kad pat ieplaisā pūšamais instruments vai paveras vaļā lielais čells, to var tikai nepieciešamības gadījumā tik vienotie liepājnieki. Skatītāji, kas bija sanākuši kuplā skaitā, ar dziesmām un dejām uzkarsēja un atbalstīja mūziķu sniegumu. Dziedātājs Juris Pavītols apgalvoja, ka viņam bija liels prieks piedalīties, jo tādējādi radās iespēja satikt sen neredzētus draugus un paziņas, ar kuriem gadu gaitā piedzīvoti gan skumji, gan jautri brīži. "Koncerts bija kā satikšanās ar saviem klasesbiedriem," teica J.Pavītols. Jānis Lūsēns, kuram Liepājā dzīvo ģimene un ar kuru saistās daudz bērnības un jaunības atmiņu, neslēpa, ka vienmēr esot patīkami atgriezties vēju pilsētā. "Liepāja kārtējo reizi izceļas ar neordināriem pasākumiem, kas apliecina mūsu spītību un vienotību. Kaut arī bija ļoti auksts, neviens uz koncertu nebija atnācis saīdzis, bet ieradās priecīgs, kas radīja svētku izjūtu," novēroja J.Lūsēns, kas savai dzimtajai pilsētai novēlēja, lai tajā vairāk notiktu tādi lieli muzikālie sarīkojumi, kādi norisinās Rīgā, Valmierā un Siguldā. Ivo Fomins prognozēja, ka pēc vairākiem gadiem pilsēta būs vēl skaistāka, cilvēki laimīgāki un bagātāki, arī labu mūziķu būs daudz vairāk. Viņš pastāstīja, ka uz Liepājas skatuvēm vienmēr jūtoties ļoti labi, jo, uzstājoties un vērojot publiku, kam rokas un kājas iet pa gaisu, pārņemot lepnums par savu izcelsmi. Bet kāds tad ir liepājnieks? Pēc Jura Pavītola domām, uzbāzīgi neatlaidīgs, kas dzīvē dažreiz palīdz, bet dažreiz arī traucē. Grupas "Līvi" pārstāvis Ainars Virga no pieredzes zināja papildināt, ka viņi ir spītīgi un ar stūrgalvīgām pierēm. "…cer naktssargi uz rīta ausmu…" Gandrīz vienlaikus, ar vienas stundas intervālu, sestdienas vakarā garīgās mūzikas lielkoncerts notika Latviešu biedrības nama lielajā zālē. Tur, mūsu sieviešu kora "Aija'' un diriģentes Guntas Vites aicināti, liepājniekiem pilsētas jubilejas reizē maestro Ivars Cinkuss bija atvedis šobrīd Latvijā labāko vīru kora "Gaudeamus" kamersastāvu - vairāk nekā 30 vīru, kā arī Latvijas Filharmonijas kamerorķestri. Koncerta pirmajā daļā diriģentes Guntas Vites vadībā dziedāja mūsu sieviešu koris "Aija". Programmā bija iekļauti gan renesanses, gan klasikas darbi, piemēram, Johannesa Brāmsa "Adoramus te" u.c., kā arī eksliepājnieku Selgas Mences "Diptihs" un Jāņa Lūsēna "Nakts un sapņi". "Aija" dziedāja arī īpaši sev ļoti mīļu darbu – Džuzepes Verdi "Laudi alla vergine Maria", ar kuru koris aizvadītajā vasarā konkursā ieguva Bavārijas Ministru prezidenta galveno balvu. Programmas otrajā daļā pie klausītājiem nāca vīru koris "Gaudeamus" un Filharmonijas kamerorķestris. Koncerta noskaņa – intīma smalku, harmonisku krāsu un tembru sintēze. Viņu programmas centrā – komponistes Maijas Einfeldes skaņdarbs "Un Dievs nožāvēs visas asaras" (Jāņa Atklāsmes grāmata 7; 13–17). Šis skaņdarbs Liepājā piedzīvoja pasaules pirmatskaņojumu. Kā askētisks atsvars Maijas Einfeldes mūzikas harmoniju krāsām koncertā izskanēja Arvo Perta apcerīgā "Svētceļnieku dziesma" (121.psalms). "Gaudeamus" dziedājumā liepājniekiem bija dota iespēja dzirdēt vienu no Franča Šūberta skaistākajiem opusiem vīru balsīm un stīgām "Garu dziedājums pār ūdeņiem". "Cilvēka dvēsele ir kā ūdens, tā nāk no debesīm, un tā debesīs aiziet, tad atkal tā nokļūst uz zemes un mainās bez mitas," – tā sākas Franča Šūberta mūzika ar Johana Volfganga Gētes vārdiem. Arvo Perts atzinis, ka Šūberts ir viņa kompozīcijas etalons un komponista mūzika ir atstājusi neizdzēšamas pēdas viņa daiļradē. Bērni vēlas mīļumu sev un savai pilsētai Pilsētas 380. dzimšanas dienas sarīkojumi notika vienlaikus skolēnu pavasara brīvdienām. Tas deva iespēju zēniem un meitenēm savu brīvo laiku veltīt nodarbēm, kas veicināja viņos zināšanas par Liepāju, tās vēsturi, kā arī savos radošajos darbos paust attieksmi pret vietu, kur dzimuši, auguši. Visas trīs mūsu pilsētas interešu izglītības iestādes – "Vaduguns", Bērnu un jauniešu centrs, Bērnu un jauniešu tehniskās jaunrades centrs, visi trīs brīvā laika pavadīšanas klubiņi – "Pēcskola", "Pa pusei" un "Labie draugi" – veidoja sarīkojumu ciklus, kas veltīti pilsētas dzimšanas dienai, aicinot iesaistīties ne tikai tos zēnus un meitenes, kuri ikdienā apmeklē pulciņu nodarbības, bet arī jebkuru interesentu. Un tikai paša skolēna ziņā bija tas, vai viņš piedalījās piedāvātajā programmā kā skatītājs vai dalībnieks, vai dīki sēdēja mājās. Katrā ziņā tie, kuri piedalījās, to nenožēloja. Bērnu un jaunatnes centrā jebkurš skolasbērns varēja piedalīties nodarbībās, kuras tās rīkotāji nokristīja "Liepājas Lauva brīvdienās". Zīmēja, veidoja, darināja skaistas lietas no ādas un citiem materiāliem kā uz vietas, tā arī izgāja ārpus sava patvēruma sienām, tirdzniecības centrā "Rietumu centrs", kur notika zīmētāju un citu jauku lietu darinātāju konkursi. Viss par tematu - Liepāja. Bērni veidoja novēlējumu koku, tajā – apsveikumi pilsētai dzimšanas dienā, un sev pašiem kā jau liepājniekiem bērni novēl gan skaistu sakoptu vidi, gan mīļumu kā saviem vecākiem, tā visiem citiem pilsētas iedzīvotājiem. Ar kuģi "Vasa" cauri gadsimtiem devās Tehniskās jaunrades centra pulciņu dalībnieki, ietverot savas zināšanas par Liepājas vēsturi teatralizētā uzvedumā, kurā apvienojās mākslas pulciņu darinājumi - senās rotas, šuvēju veikums – ar cirka studijas, klasiskās dejas, teātra studijas iestudējumu, kuru varēja vērot tirdzniecības centra "Ostmala" apmeklētāji. Mākslinieciskās jaunrades centrs "Vaduguns" kopā ar pilsētas dzimšanas dienu atzīmēja arī divu interešu pedagoģu - Mirdzas Vanagas un Svetlanas Skrīveres – jubilejas. Un darīja to ar koncertu, kurā uzstājās pūšamo instrumentu studijas audzēkņi, tautiskā deju ansambļa "Vaduguns" dejotāji, ansambļa "Gaismiņa" dziedātāji. Koncertēja arī ciemiņi – Liepājas Baleta studija, Otaņķu pagasta deju grupa "Pērlītes". Ciemiņi kuplināja arī tautisko deju kolektīvu lielkoncertu "Nāc uz deju Kurzemē", kurš notika Sporta un kultūras pilī un kuru rīkoja Bērnu un jauniešu centrs. Kopā ar Liepājas tautisko deju pratējiem uzstājās Aizputes, Skrundas, Talsu, Grobiņas dejotāji, parādot gan dejas no Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku repertuāra, gan to, kas pašiem vislabāk patīk un padodas. Uz Sporta un kultūras pils skatuves savu prasmi iemēģināja arī festivāla "Kopā nākam, kopā varam" dalībnieki. Festivāls kā projekts ir saņēmis Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu, un šī kopāsanākšana bija balsu skanīguma un deju soļu raituma iemēģināšana. Piedalījās lietuviešu kultūras biedrības "Rūta" ansamblis, krievu kultūras biedrības "Posoloņ" ansamblis, Poļu biedrības Liepājas nodaļas bērnu ansamblis "Skovronek", ukraiņu dziesmu ansamblis "Barvinok" un Bērnu un jauniešu centra tautisko deju kolektīvi. Tā parādot, ka var iepazīties un sadraudzēties dažādu paaudžu un dažādu tautību cilvēki. Draudzējās arī divu brīvā laika pavadīšanas klubiņu - "Pa pusei" un "Labie draugi" – dalībnieki, kuri sarīkoja zīmēšanas konkursu "Es un mana pilsēta" par tematu "Lauvas piedzīvojumi". Tajā piedalījās pāri par četrdesmit zēnu un meiteņu, kuri ar lielu entuziasmu zīmēja un krāsoja savas versijas par Liepājas ģerboņa simbolu - lauvu. To, ka mūsu pilsētas zēni un meitenes nebūt nav vienaldzīgi pret Liepājas izskatu un labprāt piedalās tās izrotāšanā, apliecināja arī Zaļās birzs klubiņa "Pēcskola" bērni, kuri gan zīmēja skices rotājumiem, gan arī darināja pašus rotājumus savu māju tuvumā. Tā kā pēc pilsētas jubilejas nāk Lieldienas, tad zēni un meitenes veidoja tādus dekorus, kuri piestāv abiem svētkiem. Tieši tāda līdzdalība dod lielu audzinošu efektu, jo tam, kas tapis pašu rokām, ir pavisam cita vērtība, tas ieaudzina saudzību pret izveidoto, kas tapis, lai dotu prieku visiem iedzīvotājiem.