Plastiskie ķirurgi aizstāv Jāni Ģīli, noraidot apvainojumus (49)

Plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis atzīst, ka uz Latviju zemāku cenu dēļ veikt operāciju brauc arvien vairāk ārzemnieku. "Lai gan no Latvijas brauc arī uz ārzemēm. Tā ir tāda īpatnība – piemēram, arī no Ņujorkas brauc uz Parīzi – kaimiņu sētā jau vienmēr zāle liekas zaļāka un āboli lielāki," piebilst J. Zaržeckis. Viņš stāstīja, ka Latvijā vispopulārākās esot krūšu palielināšanas un formas korekcijas operācijas, kā arī novecojošas sejas ādas un deguna operācijas. Plastiskās operācijas visā pasaulē kļūst arvien pieprasītākas. Piemēram, ASV pēdējos sešos gados šo operāciju skaits dubultojies. Amerikā vispopulārāka ir tauku atsūkšana. Medicīnas tiesību institūta direktore Solvita Olsena uzskata, ka Latvijā pacientiem grūti pierādīt nodarīto kaitējumu un medicīnas darbiniekiem atbildība iestājas reti. "Tādēļ, piekrītot plastiskajai operācijai, jāapzinās ne tikai medicīniskais, bet arī tiesiskais risks. Šobrīd pacients nevar justies drošs, ka tiks ievērotas viņa tiesības," atzina S. Olsena. Līdz ar A. Simsones sūdzību, S. Olsena teicās zinām vēl divus līdzīgus gadījumus par savām klientēm, kurām pēc nekvalitatīvām plastiskām operācijām bijušas smagas komplikācijas, J. Ģīlis to neesot atzinis. "Sievietes galvenokārt sūdzējās, ka ārsts neinformēja viņas par iespējamajām negatīvajām sekām – stāstīts tikai par procedūru un solīts ļoti labs iznākums," viņa klāstīja. A. Simsone apgalvoja, ka pretēji esot biji Francijā, kur viņu operējuši. Konsultāciju laikā Francijā viss sīki un smalki paskaidrots un līgums laikus parakstīts, turklāt piedāvāts arī apdrošināšanas līgums. Plastikas ķirurgi noliedz, ka pacienti netiek informēti arī par iespējamajām negatīvajām sekām. "Ar pacientu visu izrunā, turklāt nav tā, ka vienā dienā cilvēks atnāk un viņu uzreiz liek uz galda. Ar viņu tiekas vairākas reizes, konsultējas arī pa telefonu, ja nepieciešams, brīdina par riskiem," stāsta ārsts Olafs Libermanis. "Cilvēkam ir laiks visu apdomāt un pārdomāt līdz pēdējam brīdim, arī neilgi pirms operācijas," viņš piebilda. Arī J. Zaržeckis apgalvo, ka Latvijā tāpat kā visur pasaulē ar pacientu vairākkārt izrunā gan visus ieguvumus, operācijas procesu, gan iespējamos riskus. Viņš arī šaubās, ka ārsts dokumentus varētu dot parakstīt jau nomierinošu zāļu iespaidā, kā apgalvoja A. Simsone. Turklāt, ja tā būtu, arī pacientam jāuzņemas atbildība, jo cilvēkam nekas nav jāparaksta, ja nezina un nesaprot, ko paraksta, viņš piebilda. Ārsti neapšaubīja kolēģa J. Ģīļa profesionalitāti un pauda neizpratni par konflikta izvēršanas veidu. "Man liekas dīvaini, ka vienai personai piederošā žurnālā otra persona tiek padarīta par cūku. Turklāt komplikācijas mēdz būt arī citos gadījumos, kādēļ tad nerakstīja par tiem, bet tikai par vienu ārstu?! Tikpat labi tur varēja minēt mani vai kādu citu (..) Nelaime tā, ka notikumi tiek tendenciozi interpretēti," sacīja O. Libermanis. Ārsts izplatītajā informācijā žurnālistiem, skaidrojot krūšu palielināšanas operāciju norisi un sekas, apšaubījis iespēju, ka pieredzējušais ķirurgs dr. Ģīlis tik vienkāršā operācijā būtu varējis kļūdīties un sakropļot pacienti. Prasību tiesā pret ārstu A. Simsone gatavojas iesniegt šonedēļ. Pārbaudi jau sākusi Medicīniskās aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija (MADEKKI). Tās rezultāti varētu būt zināmi pēc mēneša. MADEKKI vadītāja Aija Mežsarga informēja, ka par J. Ģīli līdz šim bijušas trīs sūdzības. Divas no tām izrādījušās nepamatotas, vienā gadījumā, kas reģistrēts 2001. gadā, atzīts, ka ārsts operācijas laikā pieļāvis rupjas kļūdas. To dēļ pacientei nācies ilgstoši ārstēties slimnīcā, bet ķirurgs netika sodīts. "Godīgi sakot, nesaprotu, kādēļ viņu toreiz nesodīja, lai gan sods pienāktos," sacīja A. Mežsarga, kura tolaik MADEKKI vēl nestrādāja. Ģīļa plastikas ķirurģijas privātklīnikas vadītāja Iveta Ģīle, komentējot šo gadījumu, stāstīja, ka sievietes smagajam veselības stāvoklim neesot bijis sakara ar operāciju un kompensācija par zaudējumiem toreiz netika maksāta.