Viens no Latvijas ekonomikas attīstības dzinējspēkiem ir darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, arī to celtniecība, rekonstrukcija — kas piesaista prāvas investīcijas, rada darba vietas, uzlabo dzīves vidi. Tomēr šis bizness nereti sastopas ar visai absurdām situācijām, kurās savienojas ierēdņu bezatbildība un viņu politisko kuratoru intereses.
«Nevienam es Rīgas nedošu...»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viena no publiski labi pazīstamām nekustamā īpašuma biznesa pārstāvēm ir Irēna Pulkinena, par kuru pat viņai nesimpatizējošie saka — tā nu ir dāma ar "krampi". Liekas, ka līdz šim veiksmīgā uzņēmēja nu ir saskārusies ar sevis cienīgu pārbaudījumu Rīgas Domes struktūru izskatā.
Pulkinena ir īstenojusi virkni nekustamā īpašuma projektu Vecrīgā un Rīgas centrā, tādēļ daudzdzīvokļu mājas un zemes iegāde netālu no Saeimas, Jēkaba ielā 3/5 2003. gada pavasarī pašiem pircējiem likās loģisks viņu biznesa turpinājums. Kompanjoni (Pulkinena, Jānis Seilis un Armands Jurjevs) nolēma ēku iznomāt biroju vajadzībām, tāpēc tajā bija nepieciešams veikt remontdarbus. Tika izstrādāts ēkas rekonstrukcijas projekts, ko tā paša gada 12. augustā Rīgas pilsētas Būvvalde akceptēja (akcepta nr. 1788). Tā kā atbildīgā institūcija bija devusi "zaļo gaismu", uzņēmēji saņēma būvatļauju un sāka remontdarbus.
Paralēli tam ēkas īpašnieki daļu telpu pārdeva Aleksandram Jakovļevam, un tad atklājās, ka Jakovļevs nevar normāli piekļūt savām telpām, jo telpu iepriekšējais īpašnieks ir aizmūrējis vienas no agrākajām durvīm. Teiksiet: liela nelaime? Šķiet, tā domāja arī Pulkinena & Co. Tika izstrādāts jau apstiprinātā projekta nr. 1788 grozījumu projekts, kas 2004. gada 16. martā atkal tika saskaņots Rīgas pilsētas Būvvaldē. Šis fakts ir ļoti nozīmīgs: būvvalde tātad piekrita arī projekta grozījumiem.
Būvvalde ignorē likumu, pati savus lēmumus un veselo saprātu
Problēmas sākās brīdī, kad viena no ēkā esošajiem dzīvokļiem īpašnieks — Ivo Zonne — sāka celt iebildumus pret projekta grozījumiem. Visiem gan ir skaidrs, ka Zonnem no projekta grozījumiem nekādas neērtības neradīsies, tomēr kompanjoni nolemj nekašķēties un lūdz Būvvaldi projekta grozījumus atsaukt. Turpmāk darbi noris atbilstoši sākotnējam projektam nr. 1788.
2004. gada 17. maijā kompanjoni lūdz būvvaldi pieņemt telpas ekspluatācijā, jo ir svēti pārliecināti, ka viss ir kārtībā. Šī pārliecība balstās uz diviem apsvērumiem: a) strīdīgais (no Zonnes viedokļa) jautājums par projekta grozījumiem nav aktuāls, jo paši pārbūvētāji no tā ir atteikušies, b) jebkurā gadījumā gan projektu, gan tā grozījumus savulaik ir apstiprinājusi būvvalde.
Paiet mēnesis, būvvalde nereaģē. Seko iesniegums 7. jūnijā, tad 28. jūlijā. Klusums — lai gan saskaņā ar likuma Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās 8. panta pirmās daļas 2. punktu atbilde ierēdņiem bija jāsniedz 15 dienu laikā. Tātad — ierēdņi pārkāpj likumu, bet uzņēmēji pa to laiku cieš zaudējumus (telpu dīkstāve).
Lai tomēr uzturētu uzņēmējiem možu garu, ar vēstuli 28. maijā viņus toties iepriecina Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, kurš acīmredzot nolēmis paskaidrot, kāpēc būvvalde kavējas ar pieņemšanu. Tiesa gan, paskaidrojums ir tāds, ka rodas iespaids: vai nu starp Štrama kabinetu un būvvaldi atrodas nepārvarama kontaktu barjera, vai arī Štrams nolēmis paķircināties. Proti, vēstulē ierēdnis vispirms apliecina, ka paši ierēdņi ir saskaņojuši gan projektu, gan grozījumus tajā. Tad norāda uz Zonnes pretenzijām pret pārmaiņām kā iemeslu, kāpēc notiek kavēšanās.
Bet mēs taču paši oficiālā vēstulē 17. maijā pavēstījām, ka no grozījumiem esam atteikušies un esam darbus veikuši bez Zonni kaitinošajām pārmaiņām, iebrēcas uzņēmēji. Seko daudznozīmīgs klusums no Štrama puses, pēc kura "pagrīdē" noiet arī visi pārējie ierēdņi (sk. iepriekšējo rindkopu).
Situācija ir absurda. Viss liecina, ka kaut kādu iemeslu dēļ Rīgas Domes ierēdņi ir gatavi "aizmirst", ka paši devuši visas nepieciešamās atļaujas, "aizmirst", ka paši (būvinspektore Inga Janeliukšte) ir apliecinājuši, ka rekonstrukcijas procesu ir uzraudzījuši un viss ir bijis kārtībā. Ierēdņi uzskata, ka ir tiesīgi pārkāpt likumu un radīt zaudējumus desmitiem tūkstošu latu apmērā.
Ierēdņi kalpo politiķu interesēm?
Te lietderīgi atcerēties, ka visas nepatikšanas sākās ir Ivo Zonnes parādīšanos. Jāsecina, ka šis nu ir viens ļoti ietekmīgs vīrs, ja viņa pretenziju vārdā ierēdņi atsakās paši no savu lēmumu izpildes, un kura dusmas turpina vajāt uzņēmējus pat pēc tam, kad pretenzijas ir ņemtas vērā. Iespējams, atminējums slēpjas faktā, ka Zonnes kungs ir ziedojis tūkstošiem latu Latvijas Pirmajai partijai (LPP). LPP biedrs un izvirzītais kandidāts mēra amatam nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās ir Rīgas pilsētas vicemērs Andris Ameriks, kura pārraudzībā strādā jau pieminētie ierēdņi.
Varētu jautāt, kāda jēga ierēdņiem un Zonnem turpināt radīt zaudējumus minētajai uzņēmēju grupai? Zonnes pretenzijas ir apmierinātas, nervi pabojāti, sava vara parādīta. Par pretenzijām runājot, ir gan nedaudz jāšaubās, vai Zonnem šis Vecrīgas objekts sevišķi rūp kā lietotājam — ne velti pēc viņa pretenziju apmierināšanas uzņēmējiem bija nepieciešama tiesu izpildītāja (!) palīdzība, lai nodotu Zonnem atslēgas uz kāpņu telpu Jēkaba ielas namā. Bet tas nu tā — iespējams, ka iemesls tam, ka jezga ap Jēkaba ielu 3/5 turpinās, ir tā, ka Zonnes kungam ir tālejošāki mērķi.
Šajā sakarībā atļaušos Pulkinenai & Co. ieteikt dažas rekomendācijas. Varbūt situācija mainītos, ja a) Pulkinena & Co. ziedotu kādu saprātīgu summu ar Zonni saistītajam sporta klubam Barons, b) ja Pulkinena & Co. par saprātīgu summu atpirktu Zonnem piederošās telpas Jēkaba ielā 3/5. Ja reiz Zonnes kungs ir tik cieši saistīts ar "mācītāju partiju" (tās priekšgājēja, Jaunās partijas, sarakstā uz Saeimu lai kandidējis), varbūt šāda izpratne no uzņēmēju puses palīdzētu arī atmaidzināt Andra Amerika sirdi?
Interesanti, ko par šādu uzņēmēju nerrošanu domā Amerika partijas biedri, ekonomikas ministrs Juris Lujāns un vicepremjers Ainars Šlesers, kuriem tik ļoti patīk runāt par saviem pūliņiem administratīvo šķēršļu mazināšanā?
***
VAI VIŅAI PIETRŪKST IZPRATNES?
Uzņēmēja Irēna Pulkinena ar partneriem būvējot ņēmusi vērā iedzīvotāju iebildumus. Tas tomēr viņai nav palīdzējis izvairīties no valsts iestāžu radītiem zaudējumiem.
NEPATIKŠANU AVOTS: Jāsecina, ka Ivo Zonne nu ir viens ļoti ietekmīgs vīrs, ja viņa pretenziju vārdā ierēdņi atsakās paši no savu lēmumu izpildes.