Laikā, kad politiķi Rietumeiropas labklājības līmeni Latvijai sola tuvāko 10 gadu laikā, reālā darba darītāji Latvijas uzņēmumi izrādījušies vieni no pasīvākajiem Eiropas tirgus iekarotājiem. Neviens no Eiropas tirdzniecības un rūpniecības apvienības "Eurochambres" nesen aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem pat neapsver iespēju atvērt savu firmu vai vismaz profesionālo asociāciju pārstāvniecību Briselē.
Pētījuma autori brīdina - Eiropas brīvā tirgus apstākļos šāda pasivitāte var negatīvi ietekmēt Latvijas konkurētspēju kopumā. Vai latvieši ir pārāk kautrīgi, vai arī mēs līdz galam neizprotam brīvā tirgus iespējas? Skaidro Ansis Bogustovs.
Šī ir pirmā reize, kad kāda latviešu uzņēmēju grupa ierodas mācību braucienā uz Briseli.
Sākumā, Tirdzniecības un rūpniecības kameras aicinātas, pieteicās vairāk nekā 20 firmas. Atbrauca tikai piecas. Uzņēmumiem neesot pietiekamas motivācijas ieguldīt savus pārsimts latus ceļam un viesnīcai, lai iemācītos, kāda loma ir Eiroparlamentam, kā atvērt savu biroju Briselē, kā lobēt sev izdevīgus eirolēmumus un citas praktiskas lietas.
Izmaiņas iespējamas, taču kūtruma pakāpe vēl aizvien ir iesakņojusies vismaz ceturtdaļā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu, viņi apgalvojuši, ka Eiropas Savienība nekādas izmaiņas viņu biznesam nedos. Latviešu uzņēmēji izrādījušies arī vismazāk ieinteresēti doties iekarot Eiropas tirgu paši – pozitīvi izteikusies tikai puse aptaujāto... laikā, kad lielākajā daļā jauno valstu pat līdz 80% uzņēmumu taustās pēc savu preču noieta vai investoru piesaistes ārpus valsts.
Taču vispārsteidzošākais eiroekspertiem ir atklājums, ka tikai piektdaļa Latvijas uzņēmumu saskata draudus sev no rietumu uzņēmumu invāzijas Latvijā.
„Daļa rietumu uzņēmumu nenoliedzami tieksies ieņemt savu vietu jūsu valstīs. Bet es nedomāju, ka tā būs invāzija. Daudzas lietas izšķir patērētāji. Ja, piemēram, rietumu bankas piedāvātie pakalpojumi Latvijā būs kvalitatīvāki, tad saprotams, ka ar laiku tas var radīt nopietnus draudus vietējam bankām.”
Latvijas būvfirmas – “Lec” un “Kalnozols” pēc sarunas ar Eiropas Celtnieku asociāciju vēl jo vairāk pārliecinājušies, ka sūtīt savu pārstāvi darbam Briselē, lai meklētu jaunus celtniecības tenderus vai iespējas apsaimniekot eirofondu naudu, neatmaksājas. Tālākā nākotnē varbūt visu Latvijas būvnieku firmu apvienība varētu sūtīt savu pārstāvi sekot, lai Briseles jaunās regulas netop pret Latvijas celtnieku interesēm.
Citu valstu lobiji Briselē vērtē, ka latvieši savu kavēšanos izjutīs kā sāpīgu atklāsmi, kad pirmos lielos eirofondu apmaksātos projektus dabūs ungāri vai poļi. Šo valstu lobiji Briselē aktīvi virza savu interešu iestrādi gan likumos, gan dažādu lielu konkursu nolikumos jau vismaz pēdējos pāris gadus.
„Būtībā 80 līdz 85% likumdošanas, kas tieši ietekmē biznesu, top Briselē. Tātad, gluži saprotams, ja jūsu nav šeit, jūs nevarat ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Jūs ļoti daudz zaudējat. Būtībā jūs sevi nostādāt situācijā, ka kāds cits nolemj visu jūsu vietā un jūs tikai paklausāt pavēlēm.”
