Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas institūta IFO un Minhenes universitātes veikto pētījumu algu atšķirības starp vecajām un jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm samazinās ļoti lēni — aptuveni par 2% gadā, raksta «Eesti Paevaleht».
Jauno dalībvalstu algu līmenis ES līmenim tuvojas ļoti lēni
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Patlaban iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Igaunijā ir 2,5 reizes mazāks par ES vidējo līmeni, bet līdz 2010. gadam šī atšķirība būs 50% un līdz 2030. gadam — 30%, uzskata pētījuma autori.
Igaunija ir viena no četrām visnabadzīgākajām ES kandidātvalstīm pēc IKP uz vienu iedzīvotāju, taču aizvadītajos trijos gados tā ir piedzīvojusi fantastisku ekonomisko izaugsmi, atstājot aiz sevis šajā rādītājā vienīgi Lietuvu un Latviju. Runājot par ārvalstu investīciju un IKP attiecību aizvadītajos piecos gados, Igaunija ieņem trešo vietu jauno dalībvalstu vidū aiz Čehijas un Kipras.
Paredzams, ka pievienošanās ES stimulēs jauno dalībvalstu ekonomisko augšupeju par 1–2%. Igauniju slavē par bezdeficīta valsts budžetu, taču pētījumā brīdināts, ka valsts sektora iemaksas ES budžetā var kļūt bīstamas dalībvalstu budžetiem. Igaunija tērē 4–5% IKP, lai izpildītu ES prasības vides jomā, turpretim citas valstis šim nolūkam tērē 0,5–0,9%.
Pētījumā arī prognozēts, ka turpmākajos 15 gados 4–5% jauno dalībvalstu strādnieku dosies darba meklējumos uz citām valstīm, un viņu vidū būs galvenokārt biznesa vadītāji, zinātnieki un studenti, bet tas nozīmē zināmu intelektuālā potenciāla aizplūdi.