Valdībai, kas veidos nākamā gada budžetu, būs jādomā nevis par cik palielināt algas mediķiem, skolotājiem un tiesnešiem, bet - kam tās varētu samazināt. Nākamgad tēriņi būs jāapgriež par 300 miljoniem eiro, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Eiropas komisija ir mainījusi kritērijus valstu budžetu uzraudzībā, un Latvijas budžets tiem neatbilst: valdība tērē pārāk daudz. Finanšu ministre Dana Reizniece Ozola cer pārliecināt Eiropas komisiju, ka Latvijai jāpiemēro izņēmuma statuss un jāļauj dzīvot pa vecam, bet eksperti ir skeptiski, ka tas varētu izdoties.
Budžets bez deficīta ir Latvijas mērķis jau desmit gadus. Tomēr katru rudeni atkārtojas viens un tas pats – plānotie izdevumi vienmēr ir lielāki par ienākumiem un trūkstošie miljoni ir jāaizņemas.
Šobrīd ir sācies darbs pie 2019.gada budžeta. Ministrijas sarēķinājušas, ka papildu tām nepieciešams 1,1 miljards, lai izpildītu solījumus celt algas mediķiem, skolotājiem un policistiem, remontētu ceļus, atbalstītu sērdieņus un nabagus.
Mediķu, policistu un skolotāju sapņi par lielākiem ienākumiem nākamgad nepiepildīsies, jo budžeta izdevumi pārsniedz atļautos. Lai nepārkāptu Eiropas vienošanos par ekonomikas stabilitāti, nākamgad valsts tēriņi jāsamazina par 300 miljoniem eiro.
2011.gadā pēc finanšu krīzes Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās ievērot stingrāku fiskālo disciplīnu. Budžetu uzraudzībai pilnvaroja Eiropas Komisiju. Tās uzdevums ir pieskatīt, lai valstis netērē vairāk kā var atļauties.
Budžetus komisija vērtē pēc diviem kritērijiem. Līdz šim nozīmīgākais bija strukturālās bilances kritērijs. Tā būtiskākā prasība ir, lai valsts nepārsniedz pieļaujamo budžeta deficītu. Ja strauji aug ekonomika, tad valsts var tērēt vairāk atbilstoši ekonomikas pieaugumam. Tas Latvijai bija izdevīgi, jo līdz ar ekonomikas izaugsmi katru gadu varēja palielināt tēriņus.
Otrs rādītājs ir izdevumu kritērijs, kas paģēr, lai valdība nepalielina izdevumus straujas ekonomikas izaugsmes laikā, bet samēro tos ar desmit gados vidējo IKP pieaugumu. Latvijā tas ir ap 2,5 procentiem.
Tagad par nozīmīgāko kritēriju atzīts izdevumu kritērijs. Latvijai tas ir neizdevīgi.
Ekonomika aug strauji, budžets pildās labi, taču visus ienākumus, kas ir virs 2,5 procentu pieauguma, jānovirza valsts parāda segšanai.
«Eiropas komisija jau savā novērtējumā, kas notika pavasarī, stabilitātes programmas novērtējumā un arī savās rekomendācijās norādīja uz zināmiem riskiem gan pēc viena gan pēc otra rādītāja, Latvijai 2019.gada fiskālā telpa faktiski ir izsmelta,» norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.
Reizniece - Ozola gan iebilst, ka šobrīd notiek diskusija ar EK par metodoloģiju, kāda tiek piemērota, vērtējot budžetu. "Taisnība ir, ka pagājušajā gadā tika saskaņots gan 2018.gada budžets, gan trīs gadu budžets, tika izmantots bilances nosacījums, un mūsu budžets tika vērtēts kā pilnīgi atbilstošs, viens no labākajiem Eiropas Savienībā.
Savukārt šogad Eiropas komisija voluntāri ir izdomājusi, ka tā labāk gribētu ņemt vērā izdevumu pieauguma nosacījumu, bet bez jebkāda objektīva pamatojuma. Tas, jāsaka, Latvija gadījumā nav labvēlīgs," sacīja ministre.
Lēmumu, ka turpmāk stingrāk jāievēro izdevumu kritērijs, 2016.gada novembrī pieņēma Eiropas Savienības padomes finanšu ministru sanāksmē, kurā Latviju pārstāv Dana Reizniece Ozola. Padome šādi izlēma, jo otrs – bilances kritērijs - nenodrošina, ka ekonomika nepārkarst un neizraisa jaunu krīzi.
Arī Latvija pēc krīzes pieņēma fiskālās disciplīnas likumu, kurā apņēmās ekonomikas izaugsmes laikā ierobežot izdevumus un veidot rezerves, tomēr, šķiet, politiķi ir aizmirsuši krīzes mācību, atzīmē raidījums.
Tagad ministre saka, ka Eiropas prasības mazināt izdevumus ir negaidītas, tāpēc ar Eiropas komisiju centīsies vienoties, lai Latvijai ļauj budžetu veidot pēc bilances kritērija. Tas ir – palielināt budžeta izdevumus atbilstoši attiecīgā gada ekonomikas pieaugumam.
"Jā, Latvijai bilances kritērijs ir atbilstošāks, un par to mums šobrīd notiek diskusija ar Eiropas komisiju, jo mums ir tiešām bijusi dziļa krīze un salīdzinoši straujš izaugsmes vai atkopšanās periods pēc tam, un tas ir jāņem vērā," uzskata ministre.
Latvijas valdība cenšas izspiest maksimumu un līdz šim ir balansējusi uz pieļaujamā budžeta deficīta robežas. Iespēja, ka visa Eiropa pāries uz stingrāku budžeta uzraudzību, bet Latvija nē, ir maz ticama.
Eiropas Komisija attiecas kā pret Latviju tā pret jebkuru citu dalībvalsti vienādi, jo likumi ir vienādi un piemērošanas noteikumi ir vienādi. Līdz ar to šeit nevar būt runas par īpašām situācijām un īpašiem izņēmumiem, uzsver EK pārstāvis Zemītis. "Atceramies, kāpēc vispār šie noteikumi ir izveidoti, atceramies 2000.gadu sākumu, Anglija un Francija, pat lielas dalībvalstis ilgstoši neievēroja šos budžet deficīta un valsts parāda noteikumus, un kaut kādā mērā tas noveda pie lielās finanšu krīzes Eiropā, ko mēs izjutām ļoti skarbi," viņš atgādina.
Arī Fiskālās disciplīnas padome Latvijas valdību ir brīdinājusi par draudošajām briesmām, taču politiķi nelabprāt ieklausās tās aicinājumos veidot rezerves un piebremzēt ar tēriņiem.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais norāda: "Pašreizējie aprēķini rāda, ka nākamā gada izdevumus vajadzētu mazināt par apmēram 300 miljoniem eiro, tātad šis rādītājs var precizēties - tas var būt vai nu mazliet lielāks, vai mazliet mazāks, bet
ir pilnīgi skaidrs, ka pēc Saeimas vēlēšanām jaunajai valdībai varētu būt ļoti nopietni izaicinājumi attiecībā uz to, ka vajadzētu skatīties drīzāk izdevumu samazināšanas virzienā, nevis domāt par to, ka varētu sākt dalīt naudu vienai, otrai vai trešai prioritātei."
Lai gan Finanšu ministrijai par izmaiņām ir zināms jau no maija, publiski tā nav brīdinājusi, ka nākamgad sagaidāmi ievērojami taupības pasākumi. Ja Latvija neievēros aizrādījumus, tad Eiropas komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru. Tad Latvijai var likt iemaksāt 0,2 procentus no IKP bezprocentu depozītā līdz brīdim, kad pārkāpums tiks novērsts. No aptuveni 30 miljardu kopprodukta tie ir 60 miljoni eiro.
