Valdība varētu tērēt teju 2 miljonus, lai algotu konsultantus ABLV pašlikvidācijas uzraudzībai

Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis

FOTO: Paula Čurkste/LETA

ABLV bankas pašlikvidācijas uzraudzībā valsts pusē strādās dārgi ārvalstu konsultanti - lānots piesaistīt līdz 20 cilvēku lielu komandu, tomēr vēl nav zināms, cik daudz eksperti darīs un cik miljonus tas prasīs no valsts budžeta, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga". Izmaiņas notiks arī ABLV likvidatoru rindās - viens no bankas izraudzītajiem likvidatoriem, Elvijs Vēbers, darbu neturpinās 

Premjers Māris Kučinskis uzsver, ka ABLV bankas kontrolēšanā ieguldītā nodokļu maksātāju nauda atmaksāsies, jo izdosies atrast noziedzīgi iegūtu naudu, kas papildinās valsts kasi. Tādējādi premjers netieši norāda, ka bankā visdrīzāk atklāsies iepriekš noslēpti netīras naudas darījumi. Piesardzīgāks šādās prognozēs ir banku galvenais regulators. 

Pusgadu pēc ABLV bankas aizvēršanas valdība sapratusi, ka bankas likvidācijā tai būs vajadzīgi izglītoti konsultanti. Darbam izraudzīta starptautiska auditorkompānija "PricewaterhouseCoopers". 

Savulaik ceturtās lielākās bankas pašlikvidācijā runa ir par bezprecedenta summu - ABLV aktīvi pārsniedz 2 miljardus eiro. ABLV bankai ir  3769 klienti, lielākā daļa no tiem nerezidenti. Līdz septembra vidum banka aicina  kreditorus pieteikties ar saviem prasījumiem, bet izmaksas plāno sākt no nākamā gada janvāra.

Ņemot vērā skarbās  amerikāņu finanšu uzrauga FINCEN apsūdzības ABLV sistemātiskā naudas atmazgāšanā un korupcijā, jaunā kontroles dienesta vadītāja vispirms grib pārbaudīt, kādi finanšu darījumi bankā bijuši, un tikai tad ļaut naudu izmaksāt.

Bankas likvidācijai FKTK apstiprināja četrus likvidatorus. Tiem bija jāatbilst vairākiem kritērijiem, jāskatās, lai nav interešu konflikta, vērtēta tika viņu reputāciju. Par vienu no likvidatoriem jau pēc apstiprināšanas parādījās šaubas par atbilstību  amatam. Neoficiāli avoti ziņo, ka ir apšaubīta zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora Elvija Vēbera reputācija. Atklājās viņa saistība ar  maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, kurš ir apsūdzēts jau divās krimināllietās. Vēbers darbu ABLV likvidatora amatā neturpinās, vēsta "Nekā personīga", atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošo informāciju.

Ministru prezidents (ZZS) Māris Kučinskis apstiprināja, ka Vēbers iesniedzis atlūgumu, taču pats Vēbers apgalvoja, ka ziņas par paša iesniegto atlūgumu viņam ir pārsteigums. Arī ABLV informēja, ka darbu bankā patlaban turpinot visi četri likvidatori. FKTK vadītājs Pēters Putniņš ne apstiprināja, ne noliedza premjera teikto, vien piebilda, ka Ministru prezidents  ir labi informēts par norisēm bankā.

ABLV vārds ticis piesaukts daudzos skaļos naudas atmazgāšanas skandālos, tajā skaitā 2014.gadā notikušā miljarda zādzībā no Moldovas bankām, kur naudas ceļi veda arī caur trim Latvijas bankām.  Moldovas gadsimta zādzības anatomiju atklāja starptautiska detektīvaģentūra KROLL. Pēc shēmu izgaismošanas Latvijas banku uzraugs sodīja vairākas komercbankas, tai skaitā ABLV.

Kontroles dienesta vadība uzskata, ka bankā jāpārbauda  pēdējo piecu gadu darījumi. Taču dienests netiks galā ar saviem resursiem, tāpēc piesaistīs 20 cilvēku lielu starptautisku ekspertu komandu. Pagājušonedēļ premjera vadītajā finanšu sektora attīstības padomes sēdē  jaunā kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa informējusi, ka šim darbam uzrunātas 10 starptautiskas kompānijas, no kurām atsaukušās piecas.

"Pasaulē ir maz šādu krāpšanas izmeklētāju vai grāmatvedības auditu un  finanšu analīzes veicēju. Tās, kas ir labākās no labākajām, tika uzrunātas. Tā kā ir neskaidrs apjoms, par kādu mēs runājam no darba viedokļa, un bija nepieciešams Latvijā nogādāt ātri veselu komandu, ir 5 ļoti kvalitatīvi piedāvājumi," sacīja Znotiņa.

Par ABLV aizdomīgo darījumu pārbaudi Kontroles dienests apsver iespēju slēgt līgumu ar  starptautisko auditorfimu Pricewaterhousecoopers, ziņo "Nekā personīga".

ABLV likvidatore Eva Berlaus raidījumam sacīja, ka šādu ieceri atbalsta, jo tas nodrošinās, ka pašlikvidācijas process ir pēc iespējas neatkarīgs, caurspīdīgs un kvalitatīvs.

ABLV vārdos atbalsta ārvalstu palīgu piesaisti neskaidro darījumu pārbaudēs, taču pati banka būs tā, kas izšķirsies, kādu informāciju dot dienestam. 

Salīdzinot ar pagājušo pusgadu, kontroles dienestā ienāk par 200% vairāk ziņojumu no visām bankām. Finanšu ministre domā, ka jāmaina līdzšinējā kārtība, un arī FKTK jābūt līdzatbildīgai par banku "toksiskiem" darījumiem. Turpmāk bankām ziņas par neskaidriem darījumiem jāsniedz arī FKTK.

"Kas, manuprāt, arī ir svarīgi, lai kontroles dienests ne tikai starta gatavībā vērtētu ziņojumus, bet lai tie no FKTK puses nāktu. Un nevis pārpludinot kontroles dienestu un nevis selektīvi izvēloties informāciju, bet ārkārtīgi svarīga būs metodoloģija, ko šobrīd izstrādā "Ernst&Young", " sacīja Reizniece-Ozola.

ABLV likvidatori apgalvo, ka kontroles dienestam  ziņos par katru aizdomīgu darījumu, apstiprinātu, vai arī atliktu. Bankas piesaistītais auditors izstrādās sistēmu, pēc kādām riska pazīmēm atlasīt aizdomīgus darījumus. Kontroles dienesta vadība tam īsti neuzticas, jo šo "Ernst&Young" izvēlas arī paši likvidatori.

Arī FKTK būs vajadzīgs starptautisks konsultants, kurš pārbaudīs, cik kvalitatīvi bankas auditors izstrādājis sistēmu darījumu pārbaudei. Iepirkumā plānots tērēt pusmiljonu. Arī šim darbam, pēc "Nekā personīga" ziņām, izraudzīta auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers".

Kučinskis apgalvo, ka pagaidām nav zināms, cik Kontroles dienestam izmaksās konsultantu piesaistīšana, jo līgums ar konkrētu firmu vēl nav noslēgts. Šie tēriņi būs jāapstiprina valdībā.

Uz jautājumu, vai izmaksas varētu būt ap 1,8 miljoniem eiro, Kučinskis atbildēja, ka to grūti komentēt, "bet mans uzskats ir, ka tā noteikti nav līdzekļu šķērdēšana. Sanāk, ka mēs izšķērdējam, neuzraugot procesu."

Finanšu ministrijas apkopotā informācija par konfiscēto naudu pēdējos četros gados rāda, ka vienīgi 2016.gadā valsts budžetā ieskaitīta rekordliela summa -  46 miljoni eiro, kas bija noziedzīgi iegūta naudas no Ukrainas. Vidēji tiesībsargi konfiscē 3 miljonus  gadā.

FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš gan nepiekrīt apgalvojumam, ka nodokļu maksātājiem nākas maksāt par, iespējams, sliktu banku uzraudzību: "To mēs vēl redzēsim, mēs pārbaudīsim gan klientu kvalitāti, gan darījumu kvalitāti. Ja uzrādīsies ļoti liels sliktu transakciju  skaits, tā nauda tiks iesaldēta un nekur jau tā nepaliks. Ja šādu gadījumu būs maz, nebūs spēkā jūsu arguments par sliktu banku uzraudzību."

Znotiņa uzskata, ka tā tomēr ir valdības atbildība, jo līdz šim kontroles dienestam nebija doti pietiekami resursi.

Jau ziņots, ka augusta beigās tika publicēts Latvijai negatīvais "Moneyval" ziņojums. Ja atteikšanās no čaulu kompāniju apkalpošanas, kontroles dienesta reformas un ABLV pašlikvidācijas uzraudzība  nepārliecinās eiropas padomi, nākamais sliktais "Moneyval" ziņojums var smagi ietekmēt Latvijas ekonomiku.

11.septembrī Ministru prezidenta vadītajā finanšu sektora attīstības padome būs skaidrs, cik lielas būs  kontroles dienesta ārvalstu ekspertu izmaksas un vai tie būs nepilni 2 miljoni. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas plānotais pusmiljona iepirkums ar "PriceWaterhouseCoopers" ne ar vienu nav jāsaskaņo, jo budžetu veido tirgus dalībnieki.

Negatīvais "Moneyval" ziņojums uzsver to, kas zināms jau gadiem - par finanšu noziegumiem atbildīgās iestādes savā starpā  sadarbojas slikti un nenoved lietas līdz rezultātam. 

Uz augšu