Mācīties, mācīties un vēlreiz...

Tomēr mācības nebūt nebeidzas, jo mainās laiki un mūsu dzīvē parādās daudz jauna, kas jāapgūst. Un, jo lielāki ir tehnikas sasniegumi, jauni vēstures fakti, utt., jo vairāk cilvēkiem ir jāmācās, lai apgūtu visu jauno. Ne tikai skolniekiem, bet arī pieaugušajiem.

Mārīte ir bērnudārza audzinātāja un savos 40 gados studē augstskolā. Tā nebija viņas izvēle, to noteica likums.

„Man nav pedagoģiskās izglītības, tādēļ biju spiesta iet mācīties. Man nav nekas pret mācīšanos. Uzzinu daudz jauna, tikai žēl, ka par to jāmaksā. Sākumā man bija doma, ka esmu par vecu, lai mācītos.

Tagad saprotu, ka nav nozīmes tam, cik man ir gadu. Galvenais, lai būtu vēlme mācīties, uzzināt to, ko nezinu. Ir jau apgrūtinoši, esmu atradusi sēdēt pie mācību literatūras un kārtot eksāmenus. Taču, ja to nedarīšu, varu pazaudēt savu darbu.”

Ilze ir ieguvusi bakalaura grādu, vēlāk maģistra grādu. Tagad viņa strādā labā darba vietā.

„ Esmu apmeklējusi dažus seminārus, kas ir būtiski un vajadzīgi manam darbam. Tās zināšanas, kuras ieguvu augstskolā, man noder, bet uzskatu, ka tās ir vairāk akadēmiskas, vispārīgas zināšanas. Ir lietas, ko augstskolā iegūt nevar.

Katram darbam ir sava specifika, tādēļ savas zināšanas ir jāpapildina. Kāpēc? Tad, kad tu ilgstoši mācies, tu jau esi pieradis pie šī procesa, un, beidzot mācīties, jūti, ka kaut kas pietrūkst. Meklē jaunas iespējas papildināt zināšanas- nopērkot grāmatas, ejot kursos. Manuprāt, tas ir interesanti. Kādēļ neizmantot visas iespējas, ja tādas ir? ”

Iespējams, ka daudziem, mācīties brieduma gados, ir piespiedu lieta, bet, lai saglabātu savu darba vietu, tas ir jādara. Daudzi mācās, jo viņiem tas patīk.

Un nav noteikta vecuma robeža, kad nevar izglītoties. Daudzi deputāti, direktori, skolotāji, … pilnveido sevi ik dienu, lai būtu zinošāki.

Vecākai pasaules studentei bija 90 gadi, kad viņa beidza augstskolu. Un, kādēļ gan ne?

Mācībām, gluži kā mīlestībai, vecums nav šķērslis.