Dažādie sodi par avāriju izraisīšanu (24)

Augstākā tiesa izpētīja 300 krimināllietas par alkohola reibumā izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem un secināja – 93 procentos gadījumu vainīgajiem piespriests nosacīts sods, tātad bez reālas brīvības atņemšanas. Ja bojā gāja cilvēks, aiz restēm nonāca 18 procenti vainīgo.

Pāvels Gruziņš, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks: “70 – 80 procenti cietušo paši lūdz nesodīt pārāk bargi, nesodīt ar reālu brīvības atņemšanu.”

Report.: Nepamatots un neskaidrs sods ir par pamatu sabiedrības uzskatam par tiesu korumpētību. Sodam ir jābūt individuālam, tā vienmēr uzsvēruši tiesneši. Taču nav skaidras tiesas politikas. Sabiedrībā pazīstami cilvēki Inta Fogele un Jānis Paukštello par cilvēku nobraukšanu alkohola reibumā saņem nosacītu sodu. Narkotikas lietojušajam Denisam Veremejčikam par trīs cilvēku nāvi sākumā piesprieda četrus, vēlāk desmit gadus cietumā. Tiesas praksē ir arī gadījums, kad par divu cilvēku nobraukšanu piespriež četru gadu nosacītu sodu, bet šodien notiesātajam Jānim Sokirkam - sešu gadu reāla brīvības atņemšana.

Psihiatre skaidro: tikai laiks rāda, vai cilvēks patiesi nožēlo nodarīto, taču, ja cilvēkam bijusi depresija un domas par pašnāvību, tas liecina – viņš nožēlo.

Lada Stoligvo, psihiatre: “Psihiski normālam cilvēkam ir vieglāk nogalināt sevi, nekā nogalināt kādu citu cilvēku. Ļoti bieži notiek tā, ka, netīšām traģiskā negadījumā nogalinājis kādu, cilvēks pats sāk sevi sodīt.”

Report.: Tādēļ no psiholoģijas viedokļa vainīgajam noteikti ir jāsaņem tiesas sods, arī cietumsods, jo tā viņš apzinās, ka izpērk grēkus. Ja to nesaņem, tas var būt vēl bīstamāk – viņš var izpildīt spriedumu, ko pats sev uzrakstījis. Psihiatre uzsver - ja cilvēks arī cietumā pierāda, ka viņš pārdzīvo notikušo, ir jābūt iespējai viņu atbrīvot pirms termiņa.