Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Aksenoks ar Tiesu varas likumu cer veikt tiesu reformu.

TVNET/LETA/BNS
Aksenoks ar Tiesu varas likumu cer veikt tiesu reformu.
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

"Sabiedrība pieprasa tiesu darba efektivitāti, tādēļ pienācis pēdējais laiks veikt tiesu reformu," sacīja Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Viņš norādīja, ka jaunais likums atrisinās šobrīd aktuālākos tiesu sistēmas jautājumus, piemēram, risinot tiesnešu atalgojuma problēmas, nodrošinot pārskatāmību un atklātumu tiesās, mazinot sabiedrības uzskatu par korupciju tiesās.

Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, atklājot starptautisko konferenci "Tiesu vara Latvijā", solīja īstenot dzīvē pašlaik izstrādājamo tiesu varas likumu, tādā veidā valstī sākot tiesu reformu. Jaunais Tiesu varas likums būtiski mainīs ierasto kārtību Latvijas tiesās, jo tiks mainīts pašreiz pastāvošais tiesu sadalījums "līmeņos", kā arī tiks izveidota pilnīgi jauna institūcija - Tieslietu padome, kurai tiks dotas plašas pilnvaras, šodien konferencē "Tiesu vara Latvijā" stāstīja likumprojekta darba grupas loceklis, Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietnieks likumdošanas jautājumos Gunārs Kūtris. Ja pašlaik apgabaltiesas ir gan pirmās, gan otrās instances tiesas, savukārt Augstākā tiesa (AT) izskata gan apelācijas, gan kasācijas lietas, tad jaunais Tiesu varas likums paredz, ka pirmās instances lietas izskatīs tikai un vienīgi rajonu tiesas. Apgabaltiesas izskatīs apelācijas lietas, bet AT būs tikai Senāti, kas izskatīs lietas kasācijas kārtībā. Līdz ar to būtībā tiks likvidētas AT palātas, kas pašlaik izskata apelācijas lietas. Kā skaidroja Kūtris, šāds līmeņu sadalījums būtiski vienkāršos cilvēku izpratni par tiesu, jo nebūs vairs jādomā, uz kuru tiesu doties ar savu iesniegumu - rajona vai apgabaltiesu. "Cilvēks varēs doties uz sev tuvāko - rajona tiesu," teica Kūtris. Kūtris uzskata, ka nav pamatoti apgalvojumi par rajonu tiesu tiesnešu zemo kvalifikāciju, nespēju izskatīt sarežģītās lietas, ko tagad pirmajā instancē izskata apgabaltiesas. Tiks mainīts arī Zemesgrāmatu tiesu statuss, piesaistot tās rajonu tiesām, nevis kā pašlaik - apgabaltiesām. "Būtībā jau šī sistēma darbojas - zemesgrāmatas strādā katrā rajonā, tiesneši ir pielīdzināti rajonu tiesu tiesnešiem, taču pašas Zemesgrāmatu tiesas ir piesaistītas apgabaltiesām," izmaiņas skaidroja Kūtris. Paredzēts, ka tiesās būs arī īpaša statusa jeb tā sauktie izmeklēšanas tiesneši, kuru uzdevums būs pieņemt lēmumus, kas nepieciešami pirmstiesas izmeklēšanas laikā, piemēram - par apcietinājumu aizturētajiem, kratīšanas atļauju izsniegšana, mantas aresta noteikšana u.c. Jaunizveidotajā Tieslietu padomē savukārt būs Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, seši tiesneši, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, Valsts cilvēktiesību biroja pārstāvis un pārstāvis no juridiskās profesūras. Tieslietu padomē būs pārstāvētas visas trīs varas - arī likumdevēji un izpildvara, taču tiesu varas pārstāvjiem tajā būtu pārsvars. "Šī institūcija domāta, lai varētu runāt ar izpildvaru un likumdevēju varu kā līdzīgs ar līdzīgu," teica Kūtris. Skaidrojot Tieslietu padomei plānotās pilnvaras, Kūtris stāstīja, ka padome Saeimā aizstāvēs tiesu budžetu, kuru sagatavos Tiesu administrācija. Valdība nebūs tiesīga mainīt tiesu iesniegtos budžeta projektus, bet Tieslietu padomei būs jāaizstāv tiesu budžets parlamentā. Jaunā Tiesu varas likuma autori iecerējuši, ka turpmāk Saeima tikai apstiprinātu tiesnesi amatā konkrēta līmeņa tiesā, bet, tieši kura rajona vai apgabala tiesā strādās konkrētais cilvēks, noteiktu Tieslietu padome, pamatojoties uz tiesneša iesniegumu. Šāds princips esot nepieciešams tādēļ, lai gadījumā, ja tiesnesis ar ģimeni vēlas pārcelties dzīvot uz citu rajonu, nebūtu "jāiet caur Saeimu" prasīt atļauju tiesnesim pāriet darbā, piemēram, no Balvu rajona tiesas uz Ventspils tiesu. "Tiesnesis tiek apstiprināts rajona tiesas tiesneša amatā, bet Saeima vairs nenoteiktu, kura konkrētā tiesa būs viņa darba vieta," skaidroja TM valsts sekretāra vietnieks. Tieslietu padomes pienākumos arī būs virzīt tiesnešu kandidātus apstiprināšanai amatā. Patlaban to dara tieslietu ministrs. Padome noteiktu tiesnešu kandidātu stažēšanās kritērijus, kvalifikācijas kritērijus u.c. Paredzēts, ka Tieslietu padome, nevis AT priekšsēdētājs ieteiks Saeimai ģenerālprokurora amata kandidātu, ST tiesnešu amatu kandidātus un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amata kandidātus. Diskusiju par jauno Tiesu varas likumu šodien organizē TM kopā ar ANO Attīstības programmu. Konferencē piedalās pārstāvji no TM, tiesām, prokuratūras, valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, kā arī ārvalstu eksperti.

Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu