Uz valdību slepus virza Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto lēmumprojektu, kurš paredz nodot citiem īpašniekiem ministrijas ēku – vienu no visaugstākajām ēkām Latvijā, vienu no Rīgas panorāmas elementiem, kuru tautā iesaukuši par skābbarības torni.
"Neatkarīgās" rīcībā nonākusi premjeram Andrim Bērziņam adresēta vēstule "Par nekustamās mantas Rīgā, Republikas laukumā 2 atsavināšanu", kurā informēts par ministrijai piederošās ēkas apmaiņu pret citu "līdzvērtīgu" ēku. Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektā norādīts, ka atsavināšanas veids būs "maiņa pret līdzvērtīgu zemesgrāmatā ierakstītu būvi vai jaunbūvi kopā ar zemesgabalu". Tas nozīmē, ka ministrija sev piederošo 25 stāvu celtni ar aptuveni 9000 m2 izmantojamo platību un 13 537 m2 zemes teritoriju iecerējusi apmainīt pret kādu citu īpašumu. Dokumentos teikts, ka atsavināšanas procedūra jāveic Privatizācijas aģentūrai. ZM Budžeta un finansu departamenta Valsts īpašuma uzskaites un privatizācijas nodaļas vadītāja vietniece Galina Girsa, kas ministrijā ir atbildīgā amatpersona par šo dokumentu izstrādi, pauda neslēptu izbrīnu, kādā veidā ziņa par plānoto darījumu nonākusi pie žurnālistiem. G. Girsa informēja, ka MK rīkojuma projektu šodien paredzēts izskatīt valdībā. Izpētot internetā šodienas valdības sēdes darba kārtību, "Neatkarīgā" neatrada nekādas norādes, ka ministri spriedīs par ZM piederošu ēku atsavināšanu. Tāpat šis dokuments nebija ievietots arī MK komitejas izskatīto dokumentu sarakstā, kas vieš aizdomas, ka darījumus ar augstceltni tiek veikts slepus. Vaicāta, kurš ir ēkas atsavināšanas idejas autors, G. Girsa teica: "Es to nezinu, man lika sagatavot dokumentus, un es to darīju." Pēc G. Girsas teiktā, ēku uzraugošie tehniskie dienesti konstatējuši, ka ēka ir kritiskā stāvoklī un tai steidzami jāveic remonts, "jo mēs redzam, ka tagad pasaulē bieži notiek dažādas dabas stihijas, un zinām, ar ko tas beidzas". Viņa teica, ka konkurss par tiesībām novērtēt augstceltni tiks izsludināts tikai pēc tam, kad rīkojuma projektu akceptēs valdība. ZM preses sekretāre Dagnija Muceniece savukārt informēja, ka skaidrojumus par ēkas maiņas iemesliem no ministra Ata Slaktera pagaidām nav iespējams iegūt, jo viņš atrodas atvaļinājumā Anglijā. Ar ZM ēkas apsaimniekošanu nodarbojas SIA "Augstceltne", kuras viceprezidents Arnis Zīverts stāstīja, ka viņa uzņēmums neesot veicis ēkas tehniskā stāvokļa pētījumus, kuri kalpojuši par pamatu rīkojuma projektam. Pēc viņa domām, ministrijas ēka ir neracionāla būve un tai nepieciešams remonts. ZM ēka atrodas pavisam netālu no Andrejsalas, kuras slepenie izmantošanas un pārbūves plāni atklājās jau pirms pusotra gada. Vairāki nekustamā īpašuma vērtēšanas speciālisti bija vienisprātis par cenu, kādu aptuveni varētu prasīt par Zemkopības ministrijas ēku, ņemot vērā tās necilo tehnisko stāvokli un rēķinoties, ka tās lietojamā platība ir 9000 kvadrātmetru. "Nira fonda" prezidents Vadims Markovs uzsvēra, ka šī ēka ir komercobjekts un tās precīzai novērtēšanai būtu jāzina ieņēmumi un izdevumi, kā arī ēkas patiesais tehniskais stāvoklis un citi parametri. "Ļoti rupji rēķinot," viņš lēsa, "ēka varētu maksāt 7–10 miljonus ASV dolāru." Ēku būtu iespējams restaurēt pa stāviem, tātad nepārtraucot tās darbību, bet restaurēta ēka maksātu jau krietni dārgāk, teica V. Markovs. Nekustamā īpašuma speciālists Ainārs Škapars domā, ka neapbūvēta zeme šajā rajonā varētu maksāt 70–100 ASV dolārus kvadrātmetrā. Apbūve varētu maksāt 800–1000 dolārus par kvadrātmetru, tātad – ēka ar 9000 kvadrātmetru platību varētu maksāt 7,2–9 miljonus dolāru. Par izremontētām telpām varētu prasīt līdz 1400 dolāriem par kvadrātmetru.