Igaunijā par spiegošanu Krievijas labā aizturēts Aizsardzības spēku virsnieks un viņa tēvs (4)

Aizdomās turamie ir 1980.gadā dzimušais Deniss Metsavass, kurš līdz šim dienējis Igaunijas Aizsardzības spēkos, un viņa 1953.gadā dzimušais tēvs Pjotrs Voļins.

Abi ir Igaunijas pilsoņi.

Pēc ģenerālprokuratūras sniegtās informācijas, abi aizdomās turamie vairāk nekā piecus gadus nodevuši valsts noslēpumus un konfidenciālu informāciju Krievijas militārajam izlūkdienestam - bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenajai pārvaldei, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU).

Ievērojot izmeklēšanas intereses, ģenerālprokuratūra pagaidām neatklāj, kāda informācija nodota Krievijai.

Izmantojot dienesta stāvokli, informāciju ieguvis Metsavass, bet Krievijas militārajam izlūkdienestam to nodevuši abi aizdomās turamie gan izmantojot sakaru kanālus, gan personīgu tikšanos laikā. Ģenerālprokuratūra neatklāj, vai informācijas apmaiņa notikusi Igaunijā vai ārzemēs.

Metsavass, kuram ir majora dienesta pakāpe, sācis dienestu artilērijā valsts ziemeļaustrumos, bet vēlāk dienējis Ģenerālštābā, kur līdz šim bijis štāba virsnieks kaujas atbalsta departamentā.

No pirmdienas viņam bija paredzēts sākt dienestu zemessardzē "Kaitseliit".

Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Riho Terrass žurnālistiem teica, ka Metsavass tika uzskatīts par kompetentu un apzinīgu virsnieku.

"Tomēr viņš ir nodevējs," uzsvēra Terrass.

Viņš sacīja, ka nodarīts būtisks kaitējums gan Igaunijai, gan sabiedrotajiem, un par notikušo spiegošanu informēta NATO.

"Nodarīts kaitējums, ievainojumu guvušas Igaunijas aizsardzības spējas, bet to var sadziedēt, un mūsu valsts joprojām ir aizsargāta," teica Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris, piebilstot, ka Aizsardzības spēku personālsastāvs guvis emocionālu triecienu.

Savukārt Igaunijas Drošības policijas priekšnieks Arnolds Sinisalu šajā pašā preses konferencē sacīja: "Sadarbība [ar ārvalsts specdienestu] var sākties vienkārši uz sociālo kontaktu pamata. Ar cilvēku tiks strādāts ilgi, un kādā brīdī, kad cilvēks būs nodevis pavisam sīku informāciju, viņam vairs nebūs atpakaļceļa."

Pēc aizsardzības ministra Jiri Luika rīkojuma izveidota komisija, kas izanalizēs notikušo.

Re:Baltica apkopotā informācija rāda, ka kopš neatkarības atgūšanas Igaunijā par spiegošanu Krievijas labā arestētas vismaz 16 personas, Lietuvā astoņas, bet Latvijā - 2. 

Pirms pusgada Igaunija un Krievija apmainījusies ar aizturētajiem spiegiem.

Šā gada aprīlī Igaunijā par spiegošanu Krievijas labā notiesāts Igaunijas pilsonis.

Viens no ilgākajiem cietumsodiem piespriests Igaunijas Aizsardzības ministrijas augsta ranga darbiniekam Hermanam Simmam - 12 ar pusi gadu ilgs cietumsods.