Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā samazinās kravu pārvadājumi, bet pasažieru pārvadājumi ar sabiedrisko transportu ir palikuši iepriekšējā gada līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pārvaldes dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2001.gada pirmajiem trim mēnešiem, ir samazinājušies kravu pārvadājumi. Šā gada pirmajā ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāti 9,4 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,2 miljoniem tonnu jeb 2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā ceturksnī. "Pārvadāto kravu apjoma samazināšanos noteica eksporta un importa kravu pārvadājumu apjoma kritums," norāda CSP, paskaidrojot, ka eksporta kravu pārvadājumi šā gada pirmajos trijos mēnešos bija tikai 0,1 miljons tonnu, kas ir par 51,9% mazāk nekā pērn, bet importa kravu pārvadājumi - 0,7 miljoni tonnu kravu jeb par 12,6% mazāk. Savukārt tranzīta kravu pārvadājumi pa dzelzceļu 2002.gada pirmajā ceturksnī palika iepriekšējā gada līmenī. Šā gada janvārī - martā pa dzelzceļu pārvadāja 8,3 miljonus tonnu tranzīta kravu. Turklāt ir pieaudzis tranzīta kravu īpatsvars kopējos dzelzceļa kravu pārvadājumos - no 86% pērnā gada sākumā līdz 87,8% šā gada pirmajā ceturksnī. Kravu pārvadājumi iekšzemē 2002.gada pirmajā ceturksnī ir palielinājušies par 19,5%, salīdzinot ar 2001.gada pirmo ceturksni, un bija 0,3 miljoni tonnu. Ar autotransportu 2002.gada pirmajos trīs mēnešos pārvadāja 6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 0,2 miljoniem tonnu jeb 2,7% mazāk nekā 2001.gada janvārī - martā. Lielākā daļa (90,3%) no pārvadāto kravu kopapjoma pārvadātas iekšzemē. Iekšzemē šā gada pirmajā ceturksnī pārvadāja 5,4 miljonus tonnu kravu, kas ir par 4% mazāk nekā 2001.gada pirmajā ceturksnī. "Šo kravu apjoma kritums noteica arī kopējo kravu pārvadājumu ar autotransportu apjomu samazināšanos," norādīja CSP. Pārvaldes dati liecina, ka iekšzemes kravu īpatsvaram ir tendence samazināties, palielinoties starptautisko kravu pārvadājumu apjomam. Ja 2001.gada pirmajos trīs mēnešos starptautiskie kravu pārvadājumi veidoja 8,5% no kopējiem kravu pārvadājumiem ar autotransportu, tad 2002.gada pirmajā ceturksnī - jau 9,7%. Starptautiskie kravu pārvadājumi ar autotransportu turpina palielināties. Šā gada pirmajos trijos mēnešos starptautiskajā satiksmē pārvadāja 0,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,7% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Eksporta kravu apjoms 2002.gada pirmajā ceturksnī bija 0,3 miljoni tonnu, kas ir par 14,1% vairāk nekā 2001.gada pirmajā ceturksnī, bet importa kravu apjoms - 0,2 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 17,9%. Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomi 2002.gada sākumā nedaudz, tomēr samazinājušies. Kravu apgrozība ostās 2002.gada pirmajā ceturksnī bija 14,3 miljoni tonnu, kas ir par 0,2 miljoniem tonnu jeb 1,5% mazāk nekā 2001.gada 1.ceturksnī. "To noteica nosūtīto kravu apjoma samazināšanās. No ostām 2002.gada 1.ceturksnī nosūtīja 13,4 miljonus tonnu kravu, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2001.gada 1.ceturksnī," pauda pārvaldē. No nosūtīto kravu apjoma 61,9% jeb 8,3 miljonus tonnu ostās veidoja nafta un tās produkti. Šo kravu apjoms 2002.gada janvārī - martā saruka par 1,7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri - martu. Šā gada pirmajos trijos mēnešos ir samazinājušies arī citu svarīgu nosūtīto kravu veidu apjomi - minerālmēslu apjomi par 12,2%, kokmateriālu - par 18,1%. Savukārt ostās saņemto kravu apjoms, salīdzinot ar 2001.gada pirmo ceturksni, ir krietni palielinājies. Šo kravu apjoms šā gada 1.ceturksnī bija 0,9 miljoni tonnu, kas ir par 62,7% vairāk nekā 2001.gada 1.ceturksnī. 0,3 miljonus tonnu (39,2%) no saņemto kravu kopapjoma veidoja cukurs. Tā apjoms, salīdzinot ar 2001.gada pirmajiem trim mēnešiem, palielinājās vairāk nekā divas reizes. Ir pieauguši arī saņemto kravu apjomi konteineros un mobilo kravu apjomi - attiecīgi par 19,6% un 42,5% vairāk nekā 2001.gada janvārī - martā. No trim lielajām ostām kravu apgrozība šā gada pirmajos trijos mēnešos ir samazinājusies tikai Ventspils ostā. 2002.gada janvārī - martā Ventspils ostā iekrāva un izkrāva 9,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 7,7% mazāk nekā 2001.gada janvārī - martā. Ventspils ostā samazinājās visu svarīgāko kravu nosūtīšanas apjomi: naftas produktu - par 10,8%, kālija sāls - par 14,3%, bet nosūtītās naftas apjomi palika iepriekšējā gada līmenī. CSP atzīst, ka veiksmīgi 2002.gada sākumā strādājusi Rīgas osta. Kravu apgrozība Rīgas ostā šā gada pirmajā ceturksnī bija 4,1 miljons tonnu, kas ir par 14,4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā. Būtiski ir pieaudzis nosūtīto naftas produktu apjoms - par 27% vairāk nekā 2001.gada pirmajā ceturksnī. "Kopējā kravu apgrozības pieaugumā ne maza nozīme ir arī tam, ka vairākkārt pieaudzis nosūtīto ogļu kravu apjoms. 2002.gada 1.ceturksnī no Rīgas ostas nosūtīja vairāk nekā 0,5 miljonus tonnu ogļu, kas ir 6,5 reizes vairāk nekā 2001.gada 1.ceturksnī," klāstīja pārvaldē. Savukārt kravu apgrozība Liepājas ostā 2002.gada pirmājā ceturksnī bija 0,9 miljoni tonnu, kas ir par 10,4% vairāk nekā iepriekšējā gada sākumā. Arī Liepājas ostā būtiski pieaudzis nosūtīto naftas produktu apjoms - par 47%. Savukārt nosūtīto un saņemto mobilo kravu apjoms šā gada pirmajos trijos mēnešos pieauga par 26,1%, salīdzinot ar 2001.gada pirmajiem trim mēnešiem. Mazajās ostās kravu apgrozība 2002.gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 17,1% un bija 0,2 miljoni tonnu. Kā visās ostās, arī mazajās ostās šā gada piemajā ceturksnī saruka nosūtīto kokmateriālu apjomi - par 21,3% mazāk nekā iepriekšējā gada 1.ceturksnī. 2002.gada pirmajā ceturksnī stipri samazinājās transportēšanas apjomi pa cauruļvadiem. Pa maģistrālo naftas cauruļvadu šā gada janvārī - martā transportēja piecus miljonus tonnu naftas, kas ir par 1,6 miljoniem tonnu jeb 24,3% mazāk nekā pagājušā gada trīs mēnešos, jo transportētās naftas apjomi uz Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu samazinājās par pusi (par 53,9%). Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēja vienu miljonu tonnu naftas produktu, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2001.gada janvārī - martā. "Pasažieru pārvadājumi ar sabiedrisko transportu kopumā 2002.gada pirmajā ceturksnī ir palikuši iepriekšējā gada līmenī. Visvairāk pasažieru tiek pārvadāts pilsētu elektriskajā transportā," klāstīja CSP. Šogad pirmajos trīs mēnešos pilsētu elektriskajā transportā pārvadāto pasažieru skaits bija tāds pats kā 2001.gada pirmajā ceturksnī - 44,8 miljoni pasažieru. Pēc daudzu mēnešu apjomu lejupslīdes ar tramvajiem pārvadāto pasažieru skaits beidzot sāk pieaugt. Šā gada pirmajos trijos mēnešos ar šo transportu pārvadāja 22,9 miljonus pasažieru, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2001.gada pirmajos trijos mēnešos. Turpretim ar trolejbusiem pārvadāto pasažieru skaits turpina samazināties. 2002.gada janvārī - martā ar trolejbusiem pārvadāja 21,9 miljonus pasažieru, kas ir par 2,3% mazāk nekā iepriekšējā gada janvārī - martā. Pasažieru pārvadājumi ar autotransportu 2002.gada piemajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, turpina samazināties. Ar regulāras satiksmes autobusiem šā gada janvārī - martā pārvadāts 42,1 miljons pasažieru, kas ir par 0,4 miljoniem pasažieru jeb 1% mazāk nekā 2001.gada janvārī - martā. Lielākā daļa (73.4%) pasažieru tika pārvadāti pilsētu regulāras satiksmes autobusu maršrutos. Pilsētu satiksmes autobusos šā gada pirmajos trijos mēnešos pārvadāja 30,9 miljonus pasažieru, kas ir par 2,2% mazāk nekā 2001.gada pirmajos trijos mēnešos. Pasažieru pārvadājumi saruka arī rajonu satiksmes autobusu maršrutos - par 1,5%. Turpretim tālsatiksmes maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits turpina augt. Šā gada trijos mēnešos pasažieru skaits palielinājās par 9,9%, salīdzinot ar 2001.gada janvāri - martu. Pārvadāto pasažieru skaits 2002.gada pirmajā ceturksnī pieaudzis arī starptautiskās satiksmes autobusos - par 11,3%. 2002.gadā vairs nesamazinās pasažieru pārvadājumi ar dzelzceļa transportu - šā gada pirmajos trijos mēnešos pa dzelzceļu pārvadāja 4,7 miljonus pasažieru, kas ir par 0,5 miljoniem pasažieru jeb 10,8% vairāk nekā 2001.gada pirmajos trijos mēnešos. 2002.gada pirmajā ceturksnī iekšzemē pa dzelzceļu pārvadāja 4,6 miljonus pasažieru, kas ir par 11,8% vairāk nekā pērn. Savukārt starptautiskajā satiksmē pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru apjoms samazinājās par 26,4%. CSP norāda, ka šogad pirmajā ceturksnī ir samazinājusies pasažieru apgrozība lidostā "Rīga". Lidostā iebrauca un izbrauca 121,2 tūkstoši pasažieru, kas ir par 1,8% mazāk nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī. Tāpat ir krities to pasažieru skaits, kuri izmanto Latvijas aviokompāniju pakalpojumus. Ar Latvijas aviokompāniju lidmašīnām šā gada pirmajā ceturksnī iebrauca un izbrauca 57,4 tūkstoši pasažieru, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2001.gada pirmajā ceturksnī. Ar ārvalstu aviokompāniju lidmašīnām lidostā "Rīga" 2002.gada janvārī - martā iebrauca un izbrauca 63,8 tūkstoši pasažieru, kas ir par 3,7% vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī - martā. 2002.gada 1.ceturksnī Rīgas pasažieru ostā iebrauca un izbrauca 1,1 tūkstotis pasažieru. Gadu iepriekš Rīgas pasažieru ostā neienāca neviens pasažieru kuģis.