/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Lielā Talka 2025. gadā ir aizvadīta, taču atkritumu kalni Latvijas mežos joprojām neatkāpjas. "Talka nav viena diena gadā – talka ir katra diena, kad esi mežā," uzsver AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārstāvis Kaspars Kristiņš. Un patiesi – ar vienas dienas talku nepietiek, lai atrisinātu atkritumu problēmu Latvijas mežos. Tā ir ikdienas cīņa par to, lai mūsu valsts zaļās teritorijas būtu ne tikai gleznainas, bet arī tīras un drošas. Diemžēl vēl joprojām daļa sabiedrības mežus uztver kā vietu, kur atbrīvoties no nevajadzīgā – sadzīves atkritumiem, būvgružiem un pat bīstamām ķīmiskām vielām.
/nginx/o/2025/02/12/16650939t1h9b9d.jpg)
Lai ielūkotos problēmas mērogā, uzrunājām AS "Latvijas valsts meži" (LVM) infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītāju Kasparu Kristiņu, kurš ik dienu redz, ar kādām problēmām jāsaskaras gan mežu apsaimniekotājiem, gan tiem, kuri vēlas mežu izmantot atpūtai.
Lielā talka – vai pietiek ar vienu dienu gadā?
"Lielās talkas" ietvaros LVM šogad organizēja pasākumus 12 meža iecirkņos, taču dalība notika vien 7 no tiem. Iemesls – cilvēki izvēlas talkot tuvāk mājām, pašvaldību rīkotajās talkās. Tomēr rezultāti ir ievērības cienīgi –
kopumā šogad Lielās talkas laikā LVM iecirkņos savākti 14,5 m³ atkritumu, no kuriem ievērojams pārsvars – 5 m³ – Dienvidkurzemes Nīcgales reģionā, kur piedalījās arī visvairāk talcinieku – 43.
Kristiņš atzīst: "Plānojot Lielās talkas pasākuma vietas un pēc tam apkopojot datus par savākto atkritumu daudzumu, vērojams, ka LVM meži paliek tīrāki. Atsevišķos reģionos jau jāsāk piedomāt, kur tiešām būtu vajadzība talkas organizēt, lai satīrītu plašāku meža teritoriju. Tas ir cerīgs signāls – tomēr vēl nav laiks atslābt, jo vēl ir gana daudz darāmā, lai mainītu cilvēku paradumus un domāšanu."
Kādi "dārgumi" slēpjas Latvijas mežos
LVM dati rāda skaidru tendenci: visbiežāk mežā nonāk sadzīves atkritumi (41%), kam seko būvgruži (23%), auto riepas (22%), auto daļas (6%), šīferis (6%) un bīstamie atkritumi (3%).
/nginx/o/2025/05/13/16840869t1hc283.png)
Sevišķi satraucošs ir pieaugošais riepu daudzums, it īpaši pavasarī un rudenī, kad notiek sezonālā riepu maiņa.
Paradokss – Latvijā riepas jau vairākus gadus iespējams nodot bez maksas, bet tās joprojām tiek izmestas mežā.
Kristiņš norāda: “Mazgabarīta atkritumu daudzums samazinās, pieaug lielgabarīta piesārņojums – mēbeles, būvgruži, riepas. Tā vairs nav tikai nevērība – tā ir apzināta rīcība, ko veic cilvēki, izvēloties vieglāko ceļu.”
Dažkārt atradumi mežos ir patiešām šokējoši – tiek atrasti gludināmie dēļi, dzīvsudraba ampulas, burbuļvannas, policijas formas jakas un vēl citi absurdi priekšmeti, uzskatāmi demonstrējot cilvēku attieksmi, ka "mežs pacieš visu".
Vissatraucošākā mežu piesārņojuma forma ir bīstamie atkritumi – piemēram, mucas ar nezināmu saturu vai ķīmiskas vielas, kas izlietas grāvjos. Šādu atkritumu savākšana ir ne vien finansiāli dārga, bet arī birokrātiski sarežģīta. Turklāt šajos gadījumos vairs nav runa tikai par estētiku vai dabas skaistumu, jo bīstamie atkritumi apdraud gruntsūdeņus, dzīvniekus un cilvēku veselību. Visbiežāk tie mežā nonāk slepus – no uzņēmumiem vai privātpersonām, kas cenšas izvairīties no likumīgas utilizācijas izmaksām.
Cik LVM izmaksā cīņa ar bezatbildību?
Ja kāds maldīgi uzskata, ka šī problēma skar tikai vidi, – patiesībā tā skar arī mūsu makus. 2024. gadā LVM teritorijās tika savākti 1881 m³ atkritumu, kuru savākšanas un utilizācijas izmaksas sasniedza 148 281 eiro. Un – pretēji gaidītajam – pēdējos gados redzama tendence izmesto atkritumu apjomam atkal pieaugt.
/nginx/o/2025/05/13/16840870t1h2e4b.png)
Tas nozīmē, ka par piemēslotāju bezatbildību maksā visi pārējie, tostarp nodokļu maksātāji. Un tas arī skaidri atspoguļo, ka runāt par meža piesārņošanu kā sīku problēmu ir kļūdaini. Šī ir sistēmiska un dārga problēma ar dziļām sekām.
Ikdienas darbs un izaicinājumi
LVM uzrauga tūkstošiem hektāru mežu, un katram darbiniekam ir pienākums ikdienā fiksēt tajos redzētos atkritumus. Ziņojumi bieži tiek saņemti arī no iedzīvotājiem, izmantojot aplikāciju VIDES SOS.
Savāktie dati tiek apkopoti, un konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem – atkritumu apsaimniekotājiem – tiek izsniegti uzdevumi sakopt piesārņoto teritoriju. Tūrisma vietās šie darbi tiek veikti pēc līguma nosacījumiem konkursa kārtībā, kur pakalpojuma sniedzējiem jāveic regulāras apskates, atkritumu savākšana, tualešu un ugunskura vietu tīrīšana, zāles pļaušana u.c. darbi.
Taču viena no lielākajām problēmām joprojām ir apmeklētāju uzvedība. Kristiņš stāsta:
"Lielākais izaicinājums ir tūristu nevēlēšanās ievērot vienu no dabā gājēju baušļiem: "Pats atnesi, pats aiznes!"
Mēs izvietojam dažādas informatīvās zīmes, aicinot nemēslot mežā, taču gadās, ka cilvēki tās neievēro. Atsevišķās atpūtas vietās esam noņēmuši atkritumu urnas. Jo, ja reiz atkritumu urna ir uzstādīta, cilvēki domā, ka tajā var samest visu nevajadzīgo. Rezultātā apkārt urnām veidojas īsta postaža – plastmasas, stikla un papīra kalni, un atpūtas vietas apsaimniekotājam jāiet un aiz šādiem neapzinīgiem atpūtniekiem viss jāsakopj. Acīmredzot apmeklētāji uzskata: ja reiz LVM izveidotās atpūtas vietas ir izmantojamas bez maksas, tad viņiem pienākas arī šāds serviss."
Ko var darīt katrs no mums?
Kristiņš norāda:
“Ja dodies uz mežu, ņem līdzi maisiņu, kurā savākt ne tikai savus, bet arī citu atstātos atkritumus. Runā par to ar draugiem, bērniem, darba kolēģiem. Rādi piemēru.”
Mūsu rīcība spēj radīt reālas pārmaiņas: katrs savākts plastmasas maisiņš, katra aiznesta stikla pudele – tas viss palīdz veidot vidi, kādu mēs paši vēlamies redzēt sev apkārt un nodot mantojumā nākamajām paaudzēm.
LVM sabiedrības izglītošanu uztver nopietni. Ar nu jau daudziem labi zināmā tēla Cūkmena palīdzību LVM aktīvi strādā ar skolām un bērnudārziem, piedaloties pasākumos, meža dienās un talkās. Cūkmens ir jautrs tēls, bet ar atbildīgu misiju – ar devīzi “Nemēslo mežā!” skaidrojot bērniem, kāpēc dabā nedrīkst atstāt atkritumus un kāpēc ir svarīgi ikvienam rūpēties par vidi.
Likums ir skaidrs
Atkritumu izmešana mežā ir nelikumīga. Mūsu valsts likumdošanā par to ir paredzēta administratīvā atbildība. Pārkāpējiem nereti tiek pieprasīts arī kompensēt meža sakopšanas izdevumus. Ja redzi piesārņotu vietu – ziņo Vides dienestam vai izmanto lietotni.
Ziņo par piesārņojumu! Lejupielādē un izmanto VIDES SOS lietotni! Tas ir vienkāršākais veids, kā palīdzēt saglabāt mūsu mežus tīrus.
Atceries – mežs nav miskaste, tas ir mūsu kopīgais īpašums, viena no Latvijas lielākajām bagātībām, bet tam nepiemīt burvju spēja pašattīrīties. Talka sākas ar tevi – ne reizi gadā, bet katru reizi, kad sper soli mežā.
Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".