Atbalsta Latgales reģiona izaugsmes rīcības plānu; teritoriju atjaunošanai piesaistīs vēl €29,5 miljonus

Lauku viensēta Latgalē.

FOTO: Ivars Soikāns/LETA

Ministru kabinets šodien atbalstīja Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.-2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Rīcības plāna mērķis ir panākt reģionālo atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales reģiona ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, jaunu darbavietu radīšanu un labklājības paaugstināšanos. Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ņemot vērā joprojām aktuālās ievērojamās reģionu attīstības atšķirības, piemēram, augsto bezdarba līmeni Latgalē, plāns fokusēts uz pasākumiem, kas vērsti uz reģiona tautsaimniecības attīstību.

Lai veicinātu Latgales reģiona attīstību, ministrija iecerējusi degradēto teritoriju revitalizācijai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda papildus novirzīt vēl 29,5 miljonus eiro. Tāpat plānots paplašināt atbalsta mehānismus speciālajās ekonomiskajās zonās Latgalē, paredzot nodokļu atvieglojumus par izmaksām darba spēka atalgojumā jaunām darba vietām, plānots celt Latgales uzņēmējdarbības centra kapacitāti, kā arī Daugavpilī izveidot pilotprojektu jaunu uzņēmējdarbības atbalsta mehānismu ieviešanai.

Saskaņā ar Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam, degradēto teritoriju revitalizācijas projektu atlases konkursa trešajā kārta kopumā plānots realizēt projektu idejas 52,24 miljonu eiro apmērā, paredzot radīt 861 jaunu darbavietu, piesaistīt nefinanšu investīcijas 60,67 miljonu eiro apmērā, kā arī samazināt degradētās teritorijas par 124,97 hektāriem.

Taču, kā skaidro VARAM, ņemot vērā Latgales sociālekonomisko situāciju un augstāko bezdarba līmeni Latvijā, nepieciešams izvērtēt papildus finansējuma piešķiršanas iespējas, lai sasniegtu 1% ietekmi uz bezdarba samazinājumu. Šādu rādītāju sasniegšanai nepieciešams kopumā izveidot 1345 jaunas darba vietas, kas nozīmē, ka trešajai projektu atlases kārtai vajadzīgs kopējais finansējums 81,75 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to no ERAF plānots piesaistīt vēl 29,5 miljonus. Ministrija gan norāda, ka balstoties uz pašvaldību sagatavotajiem projektiem, papildus būtu vajadzīgi vismaz 33,55 miljoni eiro.

Pēc VARAM rīcībā esošās informācijas, Latgales reģiona pašvaldības līdz šī gada 1.janvārim bija iesniegušas 11 projektus. Par pieciem projektiem noslēgti arī līgumi par to īstenošanu, kopumā rezervējot 41,36 miljonus eiro. Iesniegto vai apstiprināto projektu ieviešanas rezultātā plānots radīt 921 jaunu darba vietu privātajā sektorā, piesaistīt komersantu nefinanšu investīcijas vismaz 57,87 miljonu eiro apmērā un sakārtot degradētās teritorijas vismaz 131 hektāru platībā, kas nozīmē, ka jau patlaban projekti paredz sasniegt konkursa trešās kārtas izvirzītos mērķus.

Latgales uzņēmējdarbības centra kapacitātes celšanas pasākumi paredz viena uzņēmējdarbības speciālista algošanu, pašvaldību un uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju vizīšu organizēšana uz kaimiņvalstīm, pašvaldību pārstāvēšanu un dalību investīciju forumos, investīciju kataloga izstrādi Latgales reģionam, kā arī citus pasākumus.

Savukārt saistībā ar ieceri īstenot politikas vai normatīvo aktu izmaiņu pilotprojektus VARAM konceptuālajā ziņojumā jau iepriekš piedāvājusi uzņēmējiem noteikt tiesības kā pirmajiem pretendentiem iegādāties nomāto nekustamo īpašumu no pašvaldības - atsavinot to nomnieka vajadzībām, noteikt uzņēmējiem samazinātas pārdošanas cenas pašvaldības nekustamo īpašumu iegādei, kā arī īstenot pašvaldību tiesību paplašināšanu un sadarbības modeļa izveidošanu starp VAS "Latvijas Attīstības finanšu institūcija ALTUM" un pašvaldībām, lai izsniegtu garantijas.

"Ņemot vērā Daugavpils pilsētas interesi un piedāvāto izmaiņu būtiskumu, VARAM pēc informatīvā ziņojuma "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi" atbalstīšanas Ministru kabinetā izvērtēs iespēju īstenot pilotprojektu Daugavpilī - sagatavot pilotatbalsta mehānismu pilsētā, atbilstoši minētajā konceptuālajā ziņojumā ietvertajiem un atbalstītajiem risinājumiem," teikts ministrijas sagatavotajā dokumentā.

Rīcības plāns Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.-2021.gadam ir turpinājums iepriekš īstenotajam rīcības plānam Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam un 2013.-2014.gadam, kas tika izstrādāti, lai reaģētu uz Latgales reģionā ilgstoši pastāvošām sociāli ekonomiski negatīvajām tendencēm, piemēram, augsto bezdarba līmeni un zemajiem IKP rādītājiem uz vienu iedzīvotāju.

Uz augšu