Naudas atmazgāšanas ēna pār Eiropu

FOTO: Reuters/ScanPix

Vispirms bija Lielbritānijas banka HSBC, tad Nīderlandes finanšu institūcija ING. Tagad Dānijas banka “Danske Bank”. Tie nebūt nav visi piemēri – Eiropas bankas joprojām atklāj liela apmēra naudas atmazgāšanas gadījumus, vēsta “CNN Money”.

“Danske Bank” Igaunijas filiāle laika periodā no 2007. līdz 2015.gadam apkalpojusi aptuveni 10 000 klientu nerezidentu līdzekļus vairāk nekā 200 miljardu eiro apmērā. Tagad secināts, ka lielākā daļa šo klientu uzskatāmi par aizdomīgiem. 

Banka atzinusi, ka situācija naudas atmazgāšanas skandālā iesaistītajā Igaunijas filiālē bijusi daudz sliktāka, nekā sākumā domāts, iepriekš vēstīja LETA. 

Saistībā ar notikušo, Dānijas "Danske Bank" vadītājs Tomass Borgens paziņoja par atkāpšanos no amata. 

Problēma ar naudas atmazgāšanu bankās nepazudīs pēc vienas vai vairāku augstu amatpersonu atkāpšanās no amata. 

Problēma arī neslēpjas apstāklī, ka Eiropas Savienībā (ES) spēkā esošās regulas attiecībā uz naudas atmazgāšanas novēršanu un apkarošanu būtu vājas vai nepietiekamas - problēmu rada fakts, ka šie noteikumi ne pārāk labi tiek piemēroti dzīvē. 

Banka HSBC 2012.gadā piekrita samaksāt 1,92 miljardus ASV dolāru, lai izbeigtu ASV regulatoru izvirzītās apsūdzības naudas atmazgāšanā. Saskaņā ar ASV institūciju secinājumiem, starptautiskie narkotiku karteļi caur HSBC atmazgājuši miljardiem dolāru. 

HSBC lieta izraisīja plašu naudas atmazgāšanas apkarošanas un reformu vilni visā pasaulē, arī Eiropas Savienībā. 

Tomēr jauni naudas atmazgāšanas skandāli turpinājās.  

Nīderlandes lielākā banka ING šā gada septembrī piekrita samaksāt 775 miljonu eiro naudassodu, pēc tam, kad Nīderlandes paziņoja, ka ING gadiem ilgi nav spējusi pienācīgi īstenot pasākumus, lai novērstu naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, nav veikusi atbilstošas klientu pārbaudes un nepietiekami izmeklējusi aizdomīgus darījumus, ziņoja LETA. 

“Atsevišķās [ES] valstīs ir ļoti ierobežotas sankcijas, bet uzraudzības institūcijas nacionālā līmenī ne vienmēr dara savu darbu,” skaidro korupcijas apkarošanas nevalstiskās organizācijas "Transparency International" eksperte naudas atmazgāšanas jautājumos Lora Brilo. 

Galvenā problēma ir tā, ka ES nav vienotas institūcijas, kas cīnītos ar naudas atmazgāšanu visa valstu bloka mērogā. Trīs galvenajos ES finanšu regulatoros kopumā ir tikai divas amatpersonas, kurām naudas atmazgāšanas novēršanas jautājums ir pilnas slodzes darbs. 

Tādējādi lielākā daļa atbildības šī nozieguma apkarošanā gulstas uz nacionālo regulatoru pleciem, un ir acīmredzams, ka daļa regulatoru ar šo pienākumu netiek galā. 

“Nesenākās lietas banku sektorā apliecina, ka bankas ne visur ES tiek uzraudzītas atbilstoši augstākajiem standartiem. Mūsu sistēma ir tik stipra, cik tās vājākais posms,” norāda Eiropas Savienības tieslietu komisāre Vera Jurova. 

“Netīrajai” naudai nokļūstot banku sistēmā vienā no 28 ES valstīm, to pēc tam ir salīdzinoši viegli pārvietot uz citām valstīm. 

Lai risinātu šo problēmu, Eiropas Komisija ir ierosinājusi stingrākus noteikumus attiecībā uz nacionālo finanšu regulatoru uzraudzību. Komisija vēlas, lai visu ES valstu regulatoru ciešāk sadarbotos savā starpā un vairāk apmainītos ar informāciju. Tāpat arī nepieciešams veicināt regulatoru komunikāciju ar bankām. 

Lora Brilo pauž viedokli, ka naudassodu piemērošana ES dalībvalstīm, kas nespēj pienācīgi apkarot naudas atmazgāšanu, varētu veicināt banku sistēmas uzraudzību gan atsevišķās valstīs, gan ES kopumā. Tomēr Eiropas Komisija šādu soli vēl nav spērusi. 

Tajā pašā laikā gan Eiropas, gan ASV regulatori mudina arī pašas bankas aktīvāk strādāt pie tā, lai iegūtu pēc iespējas plašāku informāciju par to klientiem un viņu līdzekļu izcelsmi, tādējādi jau laicīgi identificējot aizdomīgus klientus un potenciāli netīru naudu. 

Starptautiskā juridisko pakalpojumu uzņēmuma “Baker & McKenzie” pārstāvis Džonatans Pedijs norāda, ka bankām nereti rodas grūtības īstenot efektīvu kontroli naudas atmazgāšanas kontekstā, it īpaši ārvalstu klientu apkalpošanā. 

“Visi saprot, ko saka likums un visi saprot, kādi soļi jāsper attiecībā uz riskiem, tomēr bankām ļoti bieži ir problēmas attaisnot uz tām liktās cerības,” uzsver eksperts. 

Uz augšu