Astoņi interesanti fakti par faksu. Jā, faksu!

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Faksa aparāts

FOTO: Caro/ScanPix

Fakss daudzus gadu desmitus bija plaši izplatīts attālinātas saziņas līdzeklis.

1. Fakss ir senāks par tālruni

Skotu izgudrotājs Aleksandrs Beins 1843. gadā patentēja elektriskā telegrāfa konstrukciju, kas var pa vadiem nosūtīt attēlus. Savukārt pirmo tālruņa patentu saņēma Aleksandrs Bells (starp citu, arī skots, bet emigrējis uz ASV) tikai 1876. gadā.

Tāpat faksu komerclietošana sākās daudz agrāk nekā tālruņu. XIX gadsimta 60. gados Parīzes–Marseļas un Parīzes–Lionas sakaru līnijā itāliešu inženieris Džovanni Kazelli uzstādīja savu pantelegrāfu, kas bija, lai gan visai vienkāršs, tomēr īsts faksa aparāts. Aptuveni tajā pašā laikā arī Krievijā tika izveidota eksperimentāla faksimilsakaru līnija, kas savienoja imperatora pilis Sanktpēterburgā un Maskavā. Pasaules pirmās komerciālās telefona līnijas sāka dūkt desmit gadus vēlāk — 1877. gadā.

FOTO: Mary Evans Picture Library/Scanpix

2. Vai uzskatāt, ka neviens vairs nelieto faksus? Padomājiet labi!

Varbūt faksi ir izgājuši no modes jau pirms daudziem gadiem, taču tas nenozīmē, ka tos vairs neviens nelieto: ielūkojieties gandrīz jebkura liela uzņēmuma vai valsts iestādes tīmekļa vietnē, noklikšķiniet uz saites «Sazināties ar mums», un jūs noteikti ieraudzīsit faksa numuru. Tas nozīmē, ka kaut kur šīs organizācijas dzīlēs ir birojs ar varbūt diezgan noputējušu, bet pilnīgi funkcionējošu faksa aparātu. Iespējams, pat vairākiem.

3. Faksi joprojām ir ļoti populāri Japānā

Skeptiķiem, kas negrib atzīt, ka faksa aparāti vēl arvien darbojas, ir tikai tiešsaistē jāpameklē strādājoši faksa numuri. Šis vaicājums dod vairāk nekā 400 miljonus rezultātu angliski, mazliet vairāk par 50 miljoniem krieviski un satriecošus 300 miljonus, jā, japāņu valodā.

Izrādās, ka Japānā fakss ir parasta lieta ne tikai uzņēmumos, bet arī mājās. Aprēķini atšķiras, bet domājams, ka faksus joprojām lieto 40–50% Japānas mājsaimniecību.

4. Faksa pārraides standarts pēdējo reizi ir atjaunināts 2005. gadā

Pamatdokumentu, kas nosaka faksa sūtīšanas protokolu, sauc ITU-T Recommendation T.30. Tas ir izstrādāts 1985. gadā un līdz pat šai dienai regulē ražotāju darbību. Kopš tā laika ir publicēts vairāk nekā desmit jaunu versiju un grozījumu, un visjaunākais ir datēts ar 2005. gadu.

Ja piemirsies, atgādinām, ka 2005. gadā vismodernākā operētājsistēma bija Windows XP, visstilīgākais pārlūks bija Internet Explorer 7 un pasaulē populārākais mobilais tālrunis bija Nokia 1110.

FOTO: Mary Evans Picture Library/Scanpix

5. Faksa aparāti var pārsūtīt krāsainus attēlus

Daudzi nemaz nezina (un neinteresējas), bet pa faksu var nosūtīt arī krāsainus attēlus, nevis tikai graudainas, melnbaltas kopijas. Šī funkcija ir iekļauta iepriekš minētā standarta T.30 1996. gada versijā. Turklāt melnbaltos attēlus pārraida TIFF formātā, bet krāsainu attēlu pārraidei izmanto JPEG formātu.

Tas, protams, nenozīmē, ka visi pēc 1996. gada saražotie faksa aparāti var pārraidīt un izdrukāt pilnkrāsu attēlus — tas ir atkarīgs no konkrētā modeļa. Bet daudzas tagad izmantojamās ierīces to var.

6. Moderns faksa aparāts nav tikai faksa aparāts

Taisnību sakot, vairums organizāciju droši vien jau sen specializētos faksa aparātus ir aizstājušas ar daudz modernākiem rīkiem, ko pazīstam ar nosaukumu daudzfunkciju printeris jeb universālā iekārta, kas apvieno printeri, skeneri, kopētāju un veco, labo faksa aparātu.

Šīs ierīces būtībā ir datori. No vienas puses, tās ir savienotas ar telefona līniju, lai saņemtu un nosūtītu faksus. No otras puses, tās bieži vien ir pievienotas mājas vai uzņēmuma datortīklam, lai nodrošinātu ērtu drukāšanu un skenēšanu.

7. Lai atjauninātu daudzfunkciju printera aparātprogrammatūru, tā ir… jādrukā

Daudzfunkciju printeri pirmām kārtām ir drukas iekārtas, tāpēc darbojas pēc attiecīgiem principiem. Visas komandas, ko dators dod printerim, tiek apstrādātas kā drukāšanas uzdevumi. Tas attiecas arī uz aparātprogrammatūras atjauninājumiem — arī tie tiek nosūtīti drukāšanas uzdevumu formā. Protams, lietotājam tas nav uzskatāmi, viņš tikai no ražotāja vietnes lejupielādē programmu, kas atjaunina aparātprogrammatūru, taču iekšējais process ir tieši tāds — aparātprogrammatūra tiek it kā izdrukāta.

8. Faksa aparātus var izmantot, lai uzlauztu uzņēmuma tīklu

Hakeru sanāksmē DEF CON 26 pētnieki Janivs Balmass un Ejals Itkins uzstājās ar ziņojumu, ko bija koķeti nosaukuši «What the Fax?». Viņi nodemonstrēja, kā uzlauzt faksa aparātu, izmantojot tā savienojumu ar telefonu tīklu. Pētījumā izmantotais izmēģinājuma trusītis bija lēts HP ražojuma daudzfunkciju printeris.

Lai gan bija vajadzīgs diezgan daudz laika, lai izpētītu daudzfunkciju printera aparātprogrammatūru, Janivs Balmass un Ejals Itkins galu galā atrada ievainojamību ierīces operētājsistēmas modulī, kas ir atbildīgs par to JPEG datņu apstrādi, kuras ir saņemtas pa faksu. Izmantojot šo ievainojamību, ar ienākošo faksu viņiem izdevās pilnīgi pārņemt daudzfunkciju printera vadību. Lai parādītu varbūtējās sekas, pētnieki izmantoja mūķi EternalBlue (kas ir labi pazīstams pēc epidēmijām WannaCry un NotPetya) un inficēja datoru, kas ir pievienots tam pašam tīklam, kuram ir pievienota šī ierīce.

Uz augšu