Kam jānotiek, lai Ziemeļkoreja pievienotos SVF un PB? (2)

Lai arī šobrīd šādas Ziemeļkorejas ambīcijas nav reālistiskas, pati vēlme pievienoties starptautiskajām organizācijām iezīmē milzīgus izaicinājumus, kas valstij būs jāpārvar, cenšoties kļūt par globālās ekonomikas sastāvdaļu. 

Ziemeļkoreja desmitgadēm ilgi ir bijusi ekonomiski izolēta no lielākās daļas pārējās pasaules, kas lielā mērā skaidrojams ar tās īstenoto kodolprogrammu un aizdomām plašos cilvēktiesību pārkāpumos.  

Eksperti uzsver, ka Ziemeļkorejas ceļš uz pievienošanos SVF un PB būs ļoti ilgs un sarežģīts.

Dalības priekšrocības 

Kāpēc lai sociālistiskā Ziemeļkoreja, kas izvēlējusies dzīvot pašizolācijā, vispār vēlētos pievienoties institūcijām, kurās ASV ir būtiska ietekme? 

Dalība SVF un PB sniegtu Ziemeļkorejai piekļuvi milzīgam zināšanu, tehniskas palīdzības un finansējuma kopumam. Tā arī būtu milzīgs solis uz priekšu valsts centienos integrēties globālajā ekonomikā. 

SVF galvenais mērķis ir veicināt finansiālo un monetāro stabilitāti pasaulē, savukārt PB liek uzsvaru uz ekonomiskās attīstības veicināšanu un nabadzības samazināšanu. 

Lai arī abām šīm organizācijām ir atšķirīgs fokuss, tās abas vieno kopīgs mērķis - veicināt vispārējo ekonomisko labklājību pasaulē. 

Ziemeļkorejas iesaistīšana starptautiskās organizācijās būtu izdevīga arī pasaulei, jo tā palīdzētu mazināt spriedzi vienā no bīstamākajiem pasaules “karstākajiem punktiem”, kā arī dotu starptautiskajai sabiedrībai zināmu kontroli pār noslēgto, bet stratēģiskā ģeogrāfiskā vietā esošo valsti.

Ekonomikas caurskatāmība 

Lai kļūtu par Pasaules Bankas dalībvalsti, valstij vispirms ir jāpievienojas Starptautiskajam Valūtas fondam. 

Savukārt SVF pieprasa, ka tā dalībvalstis publisko datus par savu ekonomiku, neierobežo valūtas konvertēšanas plūsmu, kā arī īsteno tādu politiku, kas ir vērsta uz tirdzniecības veicināšanu. 

Tomēr Ziemeļkorejas ekonomika ir ļoti tālu no caurskatāmas ekonomikas statusa, un šobrīd nav skaidrs, cik lielu starptautisko organizāciju uzraudzību Ziemeļkorejas režīms būtu gatavs pieņemt. 

“Ziemeļkorejas ekonomika funkcionē kā mafijas valsts. Tajā nav institūciju kā tādu, atskaitot pašu režīmu. Es neredzu iemeslus, lai [Ziemeļkorejas]  režīms atteiktos no slepenības - tā režīmam ir eksistenciāli svarīga,” norāda Lielbritānijā bāzētās mediju grupas "Economist" analītikas nodaļas "Economist Intelligence Unit" eksperte Anvita Basu.

Neparastas ekonomikas datu apkopošana 

Ziemeļkoreja nepublisko oficiālus ekonomikas datus.  

Tajā pašā laikā valstī ir plaši izplatīta korupcija un plašas melnā tirgus aktivitātes. 

Vidējais Ziemeļkorejas iedzīvotājs no oficiālās algas nevar izdzīvot, tāpēc tirgošanās melnajā tirgū pēdējo desmitgažu laikā ir kļuvusi par nozīmīgu ziemeļkorejiešu ienākumu avotu. 

No dažādas tirgošanās vidējā Ziemeļkorejas mājsaimniecība gūst pat 70% savu ienākumu, uzskata Seulas Nacionālās universitātes ekonomikas profesors Kims Bjunjens. Viņš lēš, ka vismaz puses šīs tirgošanās aktivitātes ir nelegāla. 

Šāda situācija ar lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru Ziemeļkorejas ekonomikas statistikas datu apkopošanu padara īpaši sarežģītu. 

Savukārt Ziemeļkorejas režīma augstākajos slāņos pastāv plaši izplatīta korupcija. 

Kims Bjunjens pauž viedokli, ka liela daļa augstu Ziemeļkorejas režīma amatpersonu gūst labumu no ārējās tirdzniecības. 

Amatpersonas izmanto savu ietekmi, lai Ziemeļkorejā saražotās preces pārdotu citās valstīs, galvenokārt Ķīnā, par zemāku cenu nekā tirgus cena, par šādu pretimnākšanu saņemot kukuļus no pircējiem. 

Tāpat nav īsti skaidrs, kādus tieši ekonomikas datus pati Ziemeļkoreja apkopo un vai tai būtu pa spēkam pašai mainīt esošo uzskaites sistēmu. 

“Ziemeļkoreja jēdzīgus ekonomikas datus nav publiskojusi kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Viņiem šādu datu apkopošanai, visticamāk, būs nepieciešama tehniskā palīdzība,” uzsver Stenforda Universitātes eksperts Andrajs Eibraheimians. 

Par vienu no autoritatīvākajiem avotiem Ziemeļkorejas ekonomikas jautājumā uzskatāma Dienvidkorejas Centrālā banka, kas katru gadu publisko Ziemeļkorejas ekonomikas aplēses, tās balstot gan uz valdības institūciju, gan privāto organizāciju, gan arī izlūkdienestu sniegto informāciju.  

Saskaņā ar Dienvidkorejas Centrālās bankas šovasar publiskotajām aplēsēm, Ziemeļkorejas ekonomika 2017.gadā samazinājās par 3,5%, kas bija lielākais kritums kopš 1997.gadā reģistrētā samazinājuma 6,5% apmērā. 

Sniedzot starptautiskajām organizācijām plašāku informāciju par Ziemeļkorejas ekonomikas stāvokli, var izrādīties, ka reālā situācija ir daudz bēdīgāka - tas Ziemeļkorejas režīmu atspoguļotu negatīvā gaismā, bet to Kima Čenuna režīms negribēs pieļaut. 

Cilvēktiesības 

Vai starptautiskās sabiedrības Ziemeļkorejai adresētās apsūdzības cilvēktiesību neievērošanā var kļūt par šķērsli Ziemeļkorejas dalībai SVF un PB? Visticamāk, ka nē. 

SVF dalībvalstu sarakstā ir virkne valstu, kurām ir visai apšaubāma reputācija cilvēktiesību jautājumā, piemēram, Afganistāna vai Mjanma. 

Savukārt Pasaules banku atsevišķi eksperti mēdz reizēm dēvēt arī par “no cilvēktiesībām brīvu zonu”. 

“Ja Phenjana izrādīs gatavību uzlabot situāciju cilvēktiesību jautājumā un spēs transformēt savas politiskās attiecības ar svarīgākajām valstīm, zināmas iespējas tai noteikti radīsies,” uzskata Eibraheimians. 

“Ja ēnu ekonomika un dažāda neizdarība būtu šķērslis būšanai par SVF dalībvalsti, tajā būtu diezgan maz dalībvalstu,” viņš piebilst. 

Tāpēc sagaidāms, ka lēmums par Ziemeļkorejas “ielaišanu” SVF, PB un citās organizācijās galvenokārt būs politisks.