Bordāns: "Attīstībai/Par!" ar destruktīvu rīcību radījusi sajukumu valdības izveidē (41)

JKP ceturtdien notika divpusējās tikšanās par valdības veidošanu ar "Jaunās Vienotības" pārstāvjiem. Bordāns pēc sanāksmes pauda, ka šī bija "laba saruna", kura tika apspriestas topošās valdības prioritātes.

Politiķis uzsvēra, ka JKP joprojām ir gatava uzņemties valdības veidošanu un runāt ar politiskām partijām. Bordāns ir pārliecināts, ka partijām izdosies rast kopsaucēju, lai vienotos par jauno valdību.

Viņaprāt, pie risinājuma varētu nonākt, kad potenciālie partneri sapratīšot, ka JKP piedāvātais modelis bija loģisks un konkrētu jomu speciālisti sāks apspriest topošās valdības deklarāciju.

Bordāns kritizēja AP par "destruktīvu rīcību". Ja AP nebūtu tā rīkojusies, tad jau šodien un vakar visu partiju speciālisti sēdētu pie galda un rakstītu kopīgu valdības deklarācijas projektu, uzskata JKP līderis. Tomēr tagad katra partija turpinot divpusējās sarunas un katra piedāvājot savas programmas.

Politiķis AP piedāvājumu salīdzināja ar laba studenta visu partiju programmu kompilāciju, kur katrai partijai, pēc AP domām, varētu būt ierakstīta kāda laba tēze.

"Mūsu ieskatā, tas noteikti nav uzskatāms par darba dokumentu," secināja Bordāns. JKP atsevišķu dokumentu ar darbiem nerakstīšot, jo tie sasaucās ar partijas programmu. Bordāns arī pauda, ka visu partiju jomu speciālistiem vajadzētu sākt apspriest topošās valdības deklarāciju.

Kā ziņots, AP starp nākamās valdības prioritātēm vēlētos redzēt nodokļu politikas izmaiņas, valsts augstskolu konsolidāciju, vidusskolu pārņemšanu valsts pārziņā, teritoriālo reformu, maksātnespējas administratoru institūta likvidēšanu, kā arī citus.

Politiķi, kas iesaistīti valdības veidošanas sarunās, uzsver nepieciešamību runāt par veicamajiem darbiem. AP izstrādāja dokumentu, kurā uzskaitīti, viņuprāt, valdībai būtiskie darbi.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, AP rosina veikt nodokļu politikas izmaiņas ar mērķi mazināt nevienlīdzību. Proti, politiskais spēks mudina trīs gadu laikā palielināt minimālo algu un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo darba algu un pensiju minimumu līdz 500 eiro, kā arī noteikt ar nekustāma īpašuma nodokli neapliekama īpašuma vērtību.

Tāpat AP piedāvā pārveidot maksātnespējas sistēmu, likvidējot maksātnespējas administratoru institūtu un nosakot kārtību, kādā kreditori vienojas par maksātspējas atjaunošanu vai parādu piedziņu.

Izglītības jomā AP vēlētos turpināt kompetenču pieejā balstītā izglītības modeļa un mācību satura ieviešanu. Politiskais spēks arī mudina pārņemt no pašvaldībām valsts pārziņā vidusskolas un pilnveidot vidusskolu tīklu, lai mazākā skaitā skolu nodrošinātu labākas kvalitātes izglītību bērniem visos reģionos. Tāpat, AP ieskatā, gada laikā nepieciešams pieņemt rīcības plānu pārejai uz vienotu skolu sistēmu, kurā visu tautību bērni mācās kopā pamatā latviešu valodā, nodrošinot iespēju mazākumtautību bērniem apgūt dažus priekšmetus arī dzimtajā valodā. Vēl iecerēts ieviest jēgpilnu digitālo pratību un svešvalodu apguvi jau no sākumskolas.

AP arī uzsver nepieciešamību īstenot tālākus tautas ataudzes atbalsta pasākumus, likvidēt obligātā iepirkuma komponenti (OIK), mazināt ēnu ekonomiku, kā arī īstenot valsts ierēdņu un pašvaldību darbinieku skaita un atalgojuma reformu. Minētajā dokumentā iekļauti arī citi darbi, ko AP ieskatā būtu jāveic jaunajai valdībai.

Kā ziņots, pašlaik iniciatīvu valdības veidošanas sarunās uzņēmusies JKP, "KPV LV" un AP.

JKP uzstāj, ka būtu jāveido piecu partiju koalīcija, neiekļaujot tajā ZZS un "Saskaņu". Savukārt pārējie potenciālie valdības partneri uzskata, ka valdības darbā jāpiedalās arī ZZS.

JKP pagājušajā nedēļā arī izteica piedāvājumu partijām par valdības modeli un atbildības jomu sadalījumu, tomēr neviens politiskais spēks tam nav piekritis.

Pašlaik valdības veidošanā iesaistītie politiskie spēki uzsver, ka nepieciešams runāt "par saturu" jeb nākamās valdības veicamajiem darbiem, nevis amatiem.