/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/10/19/11509634t1h1757.jpg)
Jaunā pētījumā zinātnieki izvirzījuši hipotēzi, ka slavenais renesanses mākslinieks un izgudrotājs Leonardo da Vinči cietis no šķielēšanas, kas ļāva viņam uz plakanas virsmas labāk attēlot trīsdimensionālus objektus.
Leonardo da Vinči, iespējams, bija šķielacis un pasauli burtiski redzēja savādāk (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par šķielēšanas problēmām pēc zinātnieku domām liecina seši da Vinči radītie portreti vai pašportreti, vēstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “JAMA Ophthalmology”.
“Dažos šķielēšanas gadījumos nobīdītās acs redze kļūst divdimensionāli monokulāra, kas var būt noderīgi māksliniekiem. Tāpēc šķielēšana, iespējams, ļāva da Vinči daudz labāk iztēloties un radīt telpu uz plakanas virsmas,” komentēja pētījuma autors Kristofers Tailers (Christopher Tyler).
Dažos pētījumos ir pierādīts, ka tieši vizuālās mākslas pārstāvjiem visbiežāk ir problēmas ar stereoskopisko redzi (acu spēja veidot telpisku attēlu no diviem atsevišķiem attēliem). Vairāki slaveni mākslinieki šķielējuši, piemēram, Rembrants un Pikaso.
Ir ļoti maz Leonardo da Vinči portretu, tāpēc ir grūti noteikt, vai mākslinieks arī šķielēja. Pētījumā tika izanalizēti seši mākslas darbi, kuros attēlots iespējamais Leonardo da Vinči un vairāki paša mākslinieka darbi, kas varētu liecināt par acu kaiti.
Izpētot acu zīlīšu pozīciju portretos un pašportretos, Tailers atklāja, ka acis tiecas uz ekstropiju jeb vienas vai abu acu novirzīšanos uz sāniem. Šāds stāvoklis tika novērots tieši portretos, nevis pašportretos, kas liecina, ka šķielēšana nenorisinājās konstanti. Tā varēja saasināties, kad mākslinieks bija atbrīvots, bet normalizēties, kad viņš koncentrējās uz kaut kādu objektu.
Tiesa, ir jāsaprot, ka šī ir tikai hipotēze, kas vēl jāpierāda.