Ukrainā lems par karastāvokļa izsludināšanu

TVNET/LETA/DPA
Ukrainā lems par karastāvokļa izsludināšanu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 3
Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Foto: AFP/SCANPIX

Ukrainas parlaments - Augstākā rada - pirmdien ārkārtas sēdē lems par karastāvokļa izsludināšanu valstī, paziņojis prezidents Petro Porošenko.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē, kas naktī uz pirmdienu tika sarīkota saistībā ar spriedzes saasināšanos Kerčas šauruma reģionā, pieņemts vienbalsīgs lēmums ieteikt prezidentam uz 60 dienām ieviest valstī karastāvokli.

Prezidents ar šo ieteikumu vērsies pie parlamenta, un Augstākās radas priekšsēdētājs Andrijs Parubijs apliecinājis, ka ārkārtas sēde tiks sasaukta pirmdien plkst.16.00.

Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē Porošenko norādīja, ka karastāvokļa izsludināšana nenozīmēs nedz kara pieteikšanu, nedz vispārēju mobilizāciju vai pilsoņu tiesību un brīvību ierobežošanu.

"Karastāvoklis nenozīmē kara pieteikšanu. Ukraina ne ar vienu negatavojas karot," sacīja Porošenko.

Viņš uzsvēra, ka "karastāvoklis tiek ieviests vienīgi aizsardzības nolūkos, lai aizstāvētu Ukrainas zemi, mūsu teritoriālo integritāti, valsts suverenitāti un neatkarību."

Karastāvoklis ir nepieciešams, lai pastiprinātu Ukrainas aizsardzību laikā, kad pieaug Krievijas agresivitāte un tā veikusi pēc starptautiskajām tiesībām neslēptas agresivitātes aktu, paskaidroja Ukrainas prezidents.

Viņš sacīja, ka karastāvokļa ieviešana nenozīmē Ukrainas atteikšanos no okupēto teritoriju atbrīvošanas politiski diplomātiskā ceļā.

"Mēs domājam turpināt ievērot visas savstarpējās saistības, tostarp Minskas vienošanās," piebilda Porošenko.

Ukrainas prezidents arī izteicās, ka pēc Krievijas Melnās jūras flotes un robežapsardzes dienesta darbībām pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem, kas kvalificējamas kā agresija, "nevar izslēgt citu, tai skaitā sauszemes operāciju iespējamību pret Ukrainas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un neatkarību".

Jau ziņots, ka svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bijis ceļā uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot vairākus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņojušās Ukrainas varasiestādes.

Krievijas Federālais Drošības dienests (FDD) svētdienas vakarā apstiprinājis, ka Krievijas robežsargi aizturējuši trīs Ukrainas Jūras spēku kuģus un laiduši darbā ieročus.

Maskava apsūdz Ukrainu, ka tās kuģi iebraukuši Krievijas teritoriālajos ūdeņos. Kijeva to noliedz, uzsverot, ka par savu kuģu braucienu iepriekš paziņojusi saskaņā ar starptautiskajiem kuģošanas drošības noteikumiem, tomēr Krievijas robežapsardzes kuģi veikuši klaji agresīvas darbības pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem.

Kijeva un Rietumvalstis jau iepriekš apsūdzējušas Maskavu, ka tā tīši kavē kuģu kustību uz Mariupoles ostu, kas ir vitāli svarīga Ukrainas dienvidaustrumu reģiona smagajai rūpniecībai un atrodas līdzās promaskavisko kaujinieku kontrolētajām teritorijām.

Eiropas Savienība (ES) jau septembrī aicināja Krieviju nodrošināt Eiropas kuģiem netraucētu piekļuvi Ukrainas ostām Azovas jūrā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais