Pierādījumi par klimata pārmaiņām nav tālu jāmeklē: pirmajās novembra dienās āra termometra stabiņš +15 grādu temperatūru var sasniegt Dienvideiropā, taču ziemeļos šādi gadījumi ir unikāli. Neraugoties uz to, šogad saule un siltums Baltijas iedzīvotājus pagaidām iepriecina, un novembris nemaz neatgādina pēdējo mēnesi, kurā vēl var lietot vasaras riepas.
„Laikapstākļu pārmaiņas ietekmē arī mūsu paradumus – Ziemassvētkus pēdējos gadus biežāk sagaidām slapjdraņķī, nevis ar sniegu. Taču autovadītāju paradumus globālā sasilšana neietekmē – pat pretēji, pēdējos gados vēlā rudenī auto vadīšanas apstākļi ir sarežģītāki nekā pirms padsmit gadiem,” apgalvo „Goodyear” riepu tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Mārtiņš Grīnbergs.
Visvairāk grūtību rada tumsa un lietus
Sniegs nav liels satiksmes drošības ienaidnieks – autovadītāji, ieraudzījuši sniegu, intuitīvi sāk braukt lēnāk. Ar baltu sniegu klātas ceļmalas atstaro gaismu un uzlabo redzamību, kamēr braukšana slapjdraņķī vai lietū autovadītāju redzei diennakts tumšajā laikā ir vislielākais izaicinājums. Pēdējos gada mēnešos, novembrī un decembrī, visbiežāk valda tieši šādi laikapstākļi.
Drošas satiksmes speciālisti apgalvo, ka šie mēneši ir vieni no visbīstamākajiem visa gada laikā. Tajos bieži līst, diennakts gaišais laiks kļūst arvien īsāks, papildus tam pulksteņa rādītāji tiek pagriezti par stundu atpakaļ, kas vakarus padara vēl par stundu īsākus, šī iemesla dēļ lielākā daļa cilvēku pēc darba mājās atgriežas jau diennakts tumšajā laikā.
„Novembris ir viens no visbīstamākajiem mēnešiem, jo autovadītājiem ir jāpierod pie tumsas un jābrauc uzmanīgāk. Nepatikšanas rada ne tikai tumsa vai lietus, bet arī dzīvnieku migrācija, atkalas iespējamība no rīta un vēl daudzi faktori, kas nosaka to, ka novembris mūsu reģionā ir viens no tiem mēnešiem, kurā notiek visvairāk avāriju,” saka M. Grīnbergs.
Augsta temperatūra, kas dienas laikā pārsniedz +10 °C, pēc speciālista teiktā, nereti samazina autovadītāju modrību. Ne visi apjauš, ka agrā rītā, kad viņi dodas uz darbu, uz tiltiem, pārvadiem un mežā var veidoties atkala. Pat ja termometrs agri no rīta rāda vairāk par nulli un pagalmā nav slidens, atkalas iespējamība minētajās vietās joprojām ir liela.
Pēdējos gados decembrī un daļēji pat janvārī pastāv tā pati problēma: naktī gaisa temperatūra bieži noslīd zem nulles, bet dienā paceļas virs nulles. Tie ir ideāli apstākļi, lai veidotos atkala.
Svarīga ir sagatavošanās
Nevienam nav šaubu, ka autovadītāji ir satiksmes drošības ķēdes vissvarīgākais posms, bet transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis ieņem otro vietu. Tāpēc vēlā rudenī pie tā, ka diennakts tumšais laiks paliek arvien ilgāks, ir jāpierod ne tikai autovadītājiem, tam jāsagatavo arī automašīna, jāpārbauda tās galvenie mezgli – akumulators, bremžu sistēma, tīrītāju slotiņas, jānomaina logu mazgāšanas šķidrums, jāsagādā ledus skrāpis, sniega slotiņa un, protams, jāuzmontē ziemas riepas.
„Logu skrāpi automašīnā parasti ieliekam tikai tad, kad nākas izmantot bankas karti, lai agrā rītā notīrītu automašīnas stiklu. Logu mazgāšanas šķidrumu nomainām tikai tad, kad aizsalst vasaras šķidrums. Riepu montāžai piesakāmies tad, kad aiz loga ieraugām sniegu. Katrs no šiem gadījumiem rada ne mazumu problēmu, no kurām iespējams viegli izvairīties – vienkārši sagatavojoties laikus,” saka „Goodyear” pārstāvis M. Grīnbergs.
Automašīnas ziemas riepas viņš iesaka uzmontēt pēc iespējas agrāk un nekādā gadījumā negaidīt pēdējās tam paredzētās dienas. Lai arī dienā temperatūra paaugstinās līdz desmit grādiem un vairāk, naktī var piesalt un no rīta var nākties nokļūt uz atkalas. Riepu speciālists pat ienaidniekam nenovēlētu nokļūt atkalas lamatās ar automašīnu, kas aprīkota ar vasaras riepām.
„Mūsu reģionā atkala ir bieža parādība, tāpēc iesaku izvēlēties ziemeļu valstīm paredzētās “Nordic” tipa ziemas riepas. Eiropas gumijas maisījuma riepas ir labāk pielāgotas braukšanai lielā ātrumā un augstākā vides temperatūrā, bet mūsu klimatiskajiem apstākļiem vispiemērotākās ir radžotās vai mīkstākā “Nordic” maisījuma riepas,” iesaka speciālists.
Tuvojoties ziemai, M. Grīnbergs iesaka parūpēties arī par automašīnas bagāžas nodalījuma saturu: ir vērts tajā noglabāt starta vadus, vilkšanas trosi, bet, gatavojoties tālākam braucienam, kur nāktos braukt pa neasfaltētiem ceļiem, var noderēt arī neliela lāpsta. Šādos braucienos vajadzētu doties ar pilnu degvielas bāku – tā nodrošināsiet, ka iestrēguši varēsiet sasildīties automašīnas salonā.
