Latvijā trūkst darbaspēka; nosauc iespējamos problēmu risinājumus

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Darbaspēka pieejamības problēma pēdējā gada laikā ir kļuvusi par vēl nozīmīgāku problēmu nekā gadu iepriekš, secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2018”. Investori ir skeptiski noskaņoti par Latvijas investīciju vidi un kvalitāti, tomēr ir redzams zināms progress.

Pētījuma prezentācijā Rīgā piedalījās ne tikai investori, bet arī esošās valdības pārstāvji, kā arī jaunās valdības veidotāji. Premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka darbaspēka pieejamības jautājums un produktivitāte “nav vienkārši atbildams jautājums”.

“Vienīgā izeja, kā labot darbaspēka pieejamības problēmu, ir produktivitātes celšana, izglītota darbaspēka iesaiste. Darbaspēka pieejamības jautājumā nedomāju, ka jāmaina esošā valsts politika. Mums jāaptur cilvēkresursu rezervju izbraukšana no valsts, jāmeklē un jāizglīto jauni speciālisti,” teica Kučinskis.

Investori norādīja, ka darbaspēka pieejamība ir būtisks faktors, par kuru tiek lemts, pirms investēt Latvijā. Vairāki uzņēmēji uzskata, ka nevarēs investēt Latvijā, ja būs vērojams darbaspēka trūkums, kas, savukārt, būtiski ietekmēs darbaspēka efektivitāti.

Premjers norādīja, ka svarīgs aspekts darbaspēka pieejamības  jomā ir mobilitāte, raksturojot to ar situāciju Latvijas reģionos – darbaspēks esot tur, kur nav darba.

“Jāveicina mobilitāte, ātra un kvalitatīva pārvietošanās starp reģioniem. Jāveicina iespējas, kā cilvēkiem ātri nokļūt darbā. Neuzskatu, ka būtu nepieciešams atvērt tirgu lētajam ārvalstu darbaspēkam, ja mums pašiem ir savas rezerves,” norādīja Kučinskis.

Būtisks jautājums, par kuru tika diskutēts, bija migrācijas jautājums un tas – vai Latvijai būtu nepieciešams piesaistīt speciālistus no trešajām valstīm, ja vietējo speciālistu konkrētajās jomās trūkst.

Ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits (KPV LV) teica, ka produktivitāte un darba spēka efektivitāte nav pretnostatītas lietas – tās var savstarpēji mijiedarboties.

“Mūsu uzņēmumu skaits, kas maksā nodokļus, ir salīdzinoši neliels, tādēļ arī zinām, ka ir problēmas ar darbaspēku. Pietrūkst speciālistu faktiski visās jomās. Tādēļ arī var piesaistīt konkrētām nozarēm speciālistus, kur tas ir visvairāk vajadzīgs,” sacīja Šmits.

Kuras tieši nozares tās ir, Šmits neatklāja. Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA) uzsvēra, ka Latvijā reformu rezultāti būs jūtami tikai ar laiku, tāpēc pašlaik Latvijā jāstrādā pie mobilitātes uzlabošanas, kā arī jāceļ prestižs atsevišķām profesijām, piemēram, šoferiem. Daudzi šīs profesijas pārstāvji ir devušies strādāt uz ārzemēm, kur profesijas prestižs ir lielāks un attiecīgi – arī darba samaksa.

Uzņēmuma “Evolution Gaming” juriste Zita Zilgalve norādīja, ka lielākās pasaules valstis no pārdomātas migrācijas ir pat ieguvušas, nevis zaudējušas.

“Viens no galvenajiem jautājumiem ir darbaspēks – kur dabūt, no kurienes ievest.

Šie lēmumi ir ļoti svarīgi un nevar domāt par to, kā Latvijā būs pēc vairākiem gadiem, jo darbaspēks ir vajadzīgs jau pēc dažiem mēnešiem.

Augsti kvalificētam darbaspēkam Latvija nav lēta valsts un valstij jādomā – kā padarīt pievilcīgu vidi investīcijām,” teica Zilgalve.

Migrācijas jautājumiem pievērsās arī “Attīstībai/Par!” politiķis Juris Pūce, kurš jaunajā valdībā pretendē uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu. Viņš sacīja, ka jaunajai valdībai jāveido valsts mēroga migrācijas politika.

“Jau pašlaik redzam, ka uzņēmumi to dara, piemēram, īrē darbiniekus no citām valstīm. Migrācijas politiku veidu uzņēmēji individuāli,” sacīja Pūce. Viņš norādīja, ka Latvijai jāstrādā pie augstākas produktivitātes veicināšanas.

Nozīmīga daļa darbaspēka Latvijā ir ar nepabeigtu vidējo izglītību. Cēsu pilsētas mērs Jānis Rozenbergs (JV) uzsvēra, ka ir svarīgi domāt, kā celt iedzīvotāju izglītības līmeni: “Tas nenotiks ātri. Jāveic popularizēšanas darbs, lai iedzīvotāji sāk apzināties, cik svarīga ir izglītība. Vēl viens svarīgs jautājums, pie kā strādāt jaunajai valdībai – reemigrācija.”

Investori atbildēja, ka reemigrantus nav grūti pievilināt ar darbu un labu algu. Lielākās problēmas rodas gadījumā, kad nepieciešama pārkvalificēšanās. Nereti rodas situācijas, kad dažādu šķēršļu – piemēram, birokrātisku iemeslu dēļ tas nav iespējams.

Uzņēmēji norāda, ka Latvijā problemātiska ir attieksme no valsts iestādēm, jo “pastāv pieņēmums, ka uzņēmēji tiek uzlūkoti kā potenciālie krāpnieki”.

Šādu noskaņojumu uzņēmēji jūt no Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Tiesa, VID pārstāve Dace Pelēkā noraidīja šādu apgalvojumu sakot, ka pēdējo gadu laikā dienests ir kļuvis daudz draudzīgāks pret uzņēmējiem. Tomēr šo negatīvo noskaņojumu izjūt arī investori.

Partijas “Saskaņa” pārstāvis Ivars Zariņš norādīja uz inovācijas trūkumiem Latvijas uzņēmējdarbības vidē: “Valstij jāiesaistās izglītībā, jāpalīdz uzņēmumiem kļūt produktīvākiem. Jārada pozitīva vide inovācijām, kas ilgtermiņā ļaus celt produktivitāte. Jāpiekopj arī gudra migrācijas politika.”

Ar Ārvalstu investīciju vides indeksa palīdzību investori sūta signālu, ka viņiem ir iespēja būt arī citur – ja viņu vajadzības netiek ņemtas vērā, tad investoriem var ieguldīt citur. Investori norāda, ka darbaspēks ir vajadzīgs šodien – to var izdarīt ar viedo migrāciju, bet ilgtermiņā ieguvumus var gūt, integrējot darbaspēku sabiedrībā. Tomēr galvenais aspekts, pie kā strādāt ilgtermiņā – Latvijai ir nepieciešams strādāt pie iekšējām rezervēm – izglītošanas un mobilitātes.

Pētījumā tika aptaujāti ārvalstu investori, kuri ieguldījuši naudu Latvijā. Kopējā investīciju vide Latvijā novērtēta ar atzīmi 2,5 no maksimāli iespējamajām piecām ballēm. Gadu iepriekš šis rādītājs bija tāds pats, bet 2016. gadā – divas balles. Vairāk nekā puse no aptaujātajiem plāno palielināt investīcijas Latvijā.

Uz augšu