Laikraksts: Igaunijas bērnu pabalsti noveduši Valku līdz finansiālai krīzei

Valka

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Igaunijas bērnu pabalsti noveduši līdz finansiālai krīzei Valku, jo daudzi valcēnieši lielākas bērnu naudas un darba iespēju dēļ deklarē dzīvesvietu otrpus robežai, Valgā, lai gan patiesībā joprojām dzīvo Valkā, raksta Dienvidigaunijas reģionālais laikraksts "Louna-Eesti Postimees", kas arī pievērsis uzmanību sasāpējušajai kaimiņu problēmai.

"Saskaņā ar jaunākajiem datiem šādu cilvēku jau ir aptuveni 1300," pastāstījusi laikraksta "Ziemeļlatvija" žurnāliste Inga Karpova. "Visi viņu nodokļi aizplūst uz Igauniju, līdz ar to Valka zaudē lielu naudu."

Pēc viņas teiktā, šai parādībai ir divi galvenie iemesli. Pirmais ir Igaunijas bērnu pabalsti, kas ir krietni lielāki nekā Latvijā.

"Latvijā ģimene ar trim bērniem mēnesī no valsts saņem 134 eiro, kamēr Igaunijā - 500 eiro. Starpība tiešām ir liela," spriedusi Karpova.

Otrs iemesls, kādēļ valcēnieši deklarējas Valgā, ir izredzes vieglāk atrast darbu.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija, LRA) jau pirms krietna laika brīdinājis, ka šāda situācija rada zaudējumus Valkas novada budžetam un pašvaldībai ar katru gadu kļūst aizvien grūtāk kvalitatīvi pildīt savas funkcijas, tostarp uzturēt skolas un bērnudārzus, jo budžeta aprēķinā netiek ņemta vērā būtiska iedzīvotāju daļa.

Kā ziņots, pērn 12. decembrī Valkas novada pašvaldība nosūtīja vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, norādot uz nepieciešamību risināt šo īpašo situāciju.

11.janvārī Valkas novada dome saņēma atbildes vēstuli no Finanšu ministrijas, kas saskaņota arī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Tajā norādīts, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nosaka visām pašvaldībām vienādus nosacījumus un neparedz izņēmuma gadījumus, kas būtu pielāgoti kādai īpašai situācijai konkrētā pašvaldībā. Līdz ar to likumā nav iespējams paredzēt speciālu normu, kas atrisinātu problēmu saistībā ar Valkas novada iedzīvotāju dzīvesvietas deklarēšanu Valgā.

Komentējot šo atbildi, Krauklis paudis viedokli, ka to nevar nosaukt citādi kā par atrakstīšanos, un solījis turpināt par šo problēmu runāt ar jauno valdību.

Kā uzskata Karpova, uz drīzu problēmas risinājumu tomēr cerēt nevar. "Būs vēstules, būs tikšanās, būs konjaka dzeršana pie viena galda, bet lēmums netiks pieņemts," viņa izteikusies.

Kā norādījusi žurnāliste, viņasprāt, risinājums būtu izveidot pārrobežu pašvaldību ar īpašu statusu Valgai un Valkai. Šādu ideju atbalsta arī Valgas mērs Marguss Lepiks un Eiropas Parlamenta deputāts no Igaunijas Igors Grjazins.

Uz augšu