Eiro ieviešana piecu gadu laikā ļāvusi apkalpošanas izdevumus samazināt par 66 miljoniem eiro

FOTO: AFP/SCANPIX

Eiro ieviešana piecu gadu laikā Latvijai ļāva parāda apkalpošanas izdevumus samazināt par 66 miljoniem eiro, aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas (FM) Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece Ieva Vēja.

Viņa stāstīja, ka pagājuši pieci gadi kopš tās dienas, kad 2014.gada 1.janvārī Latvija nomainīja nacionālo valūtu latu pret eiro, kļūstot par 18.eirozonas valsti.

"Latvijai tas bija vēsturisks notikums, kura būtiskākie pozitīvie ieguvumi ir neatgriezeniski novērstais nacionālās valūtas devalvācijas risks, valsts kredītreitingu pieaugums un tālāka Latvijas integrācija Eiropas Savienībā (ES). Pretēji plaši izskanējušajām bažām eiro ieviešana neizraisīja strauju patēriņa cenu pieaugumu, tieši pretēji - inflācijas līmenis nākamajos gados pēc eiro ieviešanas Latvijā saglabājās zems, un nu jau ar nelielu laika distanci varam arī izvērtēt, vai ir attaisnojušās uz eiro liktās cerības par straujāku un sekmīgāku ekonomikas attīstību," stāstīja Vēja.

Lai arī eiro ieviešanas tiešo ietekmi nav iespējams pilnībā atdalīt no kopējās situācijas attīstības Latvijā un pasaulē, Latvijas ekonomikas izaugsme pēdējo piecu gadu laikā kopumā ir bijusi gana strauja, iekšzemes kopproduktam vidēji gadā palielinoties par 3,3%, kas ir būtiski straujāk nekā auga ekonomika ES kopumā.

FM pārstāve atzina, ka kredītreitinga aģentūru un investoru skatījumā valsts spēja ievērot eiro ieviešanai nepieciešamos Māstrihtas kritērijus bija spēcīgs apliecinājums valsts ekonomikas un finanšu stabilitātei un uzticamībai. Jau 2014.gadā, Latvijai kļūstot par eirozonas dalībvalsti, pasaules vadošās reitingu aģentūras par vienu pakāpi paaugstināja valsts kredītreitingus. Kredītreitingu pozitīva virzība turpinājās arī nākamajos gados, un 2018.gadā starptautiskās reitingu aģentūras "Standard & Poor's" Latvijai noteiktais kredītreitings jau bija pārsniedzis pirmskrīzes laikā sasniegto, veicinot labvēlīgāku investīciju vidi un labākas aizņemšanās iespējas gan valstij, gan privātajiem aizņēmējiem.

"Augošie kredītreitingi un investoru uzticība nodrošināja valstij iespēju piesaistīt valsts budžeta un parāda saistību finansēšanai vajadzīgos resursus finanšu tirgos ar zemām procentu likmēm, kā rezultātā valsts parāda apkalpošanas izdevumi 2018.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, bija samazinājušies par 66 miljoniem eiro, atvieglojot budžeta līdzekļu pieejamību valsts drošībai, veselības aprūpei, izglītībai un citām valstij svarīgām jomām," sacīja Vēja.

Līdz ar risku mazināšanos, samazinājās ne tikai procentu likmes valsts aizņēmumiem, bet pazeminājās arī kredītprocentu likmes uzņēmumiem un mājsaimniecībām, ko vēl papildus veicināja Eiropas Centrālās bankas stimulējošā monetārā politika un bāzes procentu likmju samazināšana līdz vēsturiski zemākajam līmenim.

"Līdz ar izdevīgākiem kreditēšanas nosacījumiem 2016.gadā pirmo reizi pēc krīzes atkal sāka palielināties uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis un kopumā aizņemšanās izmaksas gan Latvijai kā valstij, gan uzņēmumiem un mājsaimniecībām pašlaik ir zemākas nekā eirozonā neietilpstošās kaimiņvalstīs, tajā skaitā arī valstīs ar ļoti stabilu un augošu ekonomiku, piemēram, Polijā, un šī procentu likmju starpība gadu gaitā tikai palielinājusies," skaidroja eksperte.

Viņa arī uzsvēra, ka vienlaikus eiro ir devis tiešu atbalstu ekonomikai arī tādos aspektos kā valūtu konvertācijas izmaksu un valūtas risku samazināšanās, veicinot ārējo tirdzniecību un starpvalstu tūrismu. "Pirms eiro ieviešanas Latvijas Banka ietaupījumu no valūtas konvertācijas Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem bija lēsusi ap 70 miljonu eiro apmērā gadā. Piecu gadu laikā kopējais Latvijas preču eksports uz eirozonas valstīm palielinājies par 18%, bet pakalpojumu eksports audzis gandrīz par 90%. Ievērojami palielinājies arī tūristu skaits no eirozonas valstīm, kas 2018.gada pirmajos trīs ceturkšņos bijis par 74% lielāks nekā 2013.gada attiecīgajā laika posmā, un audzis straujāk nekā no pārējām valstīm iebraukušo tūristu skaits," stāstīja Vēja.

Lai arī eiro ieviešana ir veicinājusi ekonomikas attīstību, pēc FM pārstāves teiktā, kopumā paši svarīgākie eiro ieviešanas ieguvumi ir saistīti ar pieaugušo drošību, kad, saasinoties ģeopolitiskajai situācijai vai rodoties problēmām banku sektorā, vairs nerodas nacionālās valūtas devalvācijas draudi, kā arī ar izmaksu samazināšanos gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

"Šos ieguvumus no eiro ieviešanas pilnībā ir arī novērtējuši Latvijas iedzīvotāji, kas sākotnēji visai skeptiski vērtēja Latvijas pievienošanos eirozonai. Ja atbalsts eiro kā Eiropas vienotajai valūtai Latvijā 2012.gadā bija tikai 34% un 2013.gadā īsti pirms eiro ieviešanas - 43%, jau 2014.gadā, redzot eiro sniegto papildu drošību, augot ģeopolitiskajam saspīlējumam, atbalsts eiro sāka strauji augt, gada beigās sasniedzot 74%. Savukārt 2018.gadā pēc "Eirobarometra" aptaujas datiem atbalsts eiro Latvijā jau bija pārsniedzis 80%, un Latvija bija kļuvusi par vienu no eiro-optimistiskāk noskaņotajām valstīm ES," atzina Vēja.

Uz augšu