Aprit 60 gadi kopš Djatlova pārejas incidenta. Krievija atsāk izmeklēšanu

«Djatlova ekspedīcija»

FOTO: Publicitātes foto

Krievijas izmeklētāji atkal atvēruši Djatlova pārejas incidenta lietu. Incidentā pirms 60 gadiem mīklainos apstākļos bojā gāja deviņi studenti, vēsta “CNN”.

Ir neskaitāmi raksti, grāmatas un dokumentālās filmas, kurās izvirzītas teju neskaitāmas teorijas par to, kas īsti notika Urālu kalnos 1959. gada 2. februāra vakarā, kad bojā gāja Igora Djatlova vadītā deviņu Urālu politehniskā institūta studentu slēpotāju grupa.

Djatlova pārejas incidents, kā tas vēlāk tika nodēvēts, bieži tiek salīdzināts ar citām neatrisinātām mistērijām, piemēram, britu aristokrāta Lorda Lukana mistiskā pazušana pēc tam, kad tika atrasts viņa aukles līķis vai spoku kuģis “Marie Celeste”. Pastāv daudzas teorijas, kas skaidro Djatlova pārejas incidenta notikumus, tomēr tagad izmeklētāji ir nolēmuši beidzot nonākt līdz patiesībai.

FOTO: Public Domain

Nevienam līdz šim nav izdevies atrast nopietnus pierādījumus, kas skaidrotu, kāpēc pieredzējušie slēpotāji gandrīz bez apģērba pēkšņi izskrēja no telts un iebēga mežā, pašā ziemas spelgonī. Teltī, ko jaunieši bija uzcēluši netālu no «Miroņu kalna» Urālos, bija izgriezts caurums, no tās veda steidzīgi basu pēdu nospiedumi, kaut arī ārā bija stindzinošs sals. Pārsimts metru rādiusā ap nometni vēlāk tika atrasti puskaili jauniešu līķi. Kāds bija mēģinājis iekurt ugunskuru, cits rāpies kokā. Studentei, kas tika atrasta vēlāk, bija izrauta mēle, bet tās biedram sadragāts krūškurvis.

Izmeklētāji bija pārsteigti, kad atklājās notikuma aina. Telts bija pamesta ārkārtīgā steigā. Visas mantas joprojām atradās teltī, to skaitā pusapēstas vakariņas un jauniešu drēbes.

Septiņu vīriešu un divu sieviešu slēpotāju grupa pārgājienā devās 1959. gada 23. janvārī. 16 dienu laikā viņi plānoja veikt aptuveni 305 kilometrus, šķērsojot Ziemeļurālu kalnus. Pārgājiena beigās bija plānots no ciemata, kur noslēgtos pārgājiens, nosūtīt telegrammu uz mājām, tomēr tas nekad nenotika.

Jauniešu meklēšana tika uzsākta 20 februārī, un sešas dienas pēc studentu pazušanas tika atrasta viņu sagrieztā telts. Nākamajā dienā 1,6 kilometru attālumā tika uzieti Jurija Dorošenko un Jurija Krivoniščenko līķi. Tie bija tikai apakšveļā un gulēja blakus ugunskura atliekām.

Vēlākajās dienās tika atrasti vēl trīs slēpotāju līķi to skaitā arī Djatlovs. Atlikušie četru slēpotāju līķi tika atrasti tikai maijā, kad bija nokusis sniegs.

Krimināllieta tika uzsākta februāra beigās, tomēr pēc trīs mēnešiem tā tika slēgta ar paziņojumu, ka studenti miruši “nepārvarama dabas spēka” dēļ. Padomju laikos uzsāktā lieta tika turēta slepenībā līdz 70. gadiem.

Daudziem šis slēdziens nebija pietiekami apmierinošs savādo notikumu skaidrojums. Kāpēc studenti pēkšņi izbēga no telts? Kāpēc nebija apģērbušies? Kā radās ievainojumi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem vienas atbildes nav joprojām.

FOTO: Public Domain

Ir izvirzītas aptuveni 75 teorijas to skaitā citplanētiešu nolaupīšana. Citu teoriju vidū ir vietējo Mansi ļaužu iejaukšanās, kuriem šie kalni ir svēta teritorija, kā arī slepeni ieroču izmēģinājumi.

Tiesa, jaunajā izmeklēšanā tiks pārbaudītas tikai visticamākās teorijas, kas visas saistītas ar dabas fenomeniem.

“Nozieguma versija netiks izskatīta, jo nav neviena pierādījuma, kas varētu liecināt par kriminālu notikumu versiju. Tā bija vai nu lavīna vai viesuļvētra,” komentēja galvenais prokurors Aleksandrs Kurennojs.

Ierodoties preses konferencē, prokuroru kantora runasvīrs parādīja 400 lapaspušu biezu oriģinālās lietas materiālu mapi, kas līdz ar dažādām modernām tehnoloģijām palīdzēs jaunajā izmeklēšanā.

Uz augšu