Satiksmes departaments atspēko VK revīzijā paustos pārmetumus (2)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Bēdīgā stāvoklī esošais Zemitānu tilts
Foto: Bēdīgā stāvoklī esošais Zemitānu tilts Foto: Jānis Škapars/TVNET

Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojums “Kā Rīgas pašvaldībai veicas ar pilsētas transporta infrastruktūras attīstību” ir vispārīgs, un tajā izdarītie secinājumi ir vērsti uz kopējo pilsētas transporta infrastruktūras attīstību. Tomēr revīzijas laikā VK īpašu uzmanību pievērsa vien pašvaldības darbībai atsevišķās jomās un projektos, neņemot vērā veiksmīgi realizētos pašvaldības darbus, tādējādi radot negatīvu priekšstatu par visu pašvaldības darbu transporta infrastruktūras plānošanā un attīstībā, portālam TVNET pavēstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa skaidro, ka VK ziņojumā norādīts, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2017.gadam ir norakstīti projekti 5.4 miljonu eiro vērtībā. Pašvaldībā skaidro, ka lielāko daļu ziņojumā norādītās izmaksas veido trīs apjomīgi projekti - “Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai būvprojekts”, “Raņķa dambja - Vienības gatves - Mūkusalas savienojuma būvprojekts”, “Tuneļa zem Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas savienošanas būvprojekts”.

Izstrādājot projektus, tika plānots piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, tāpēc bija nepieciešams saskaņot būvprojektus un atrisināt īpašumu jautājumus. Projekti netika īstenoti dažādu objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, projekta realizācijai nepieciešamās izmaksas būtu nesamērojamas ar ieguvumiem, īpašuma atsavināšanas problemātika, kā arī projektēšanas gaitā vairakkārt pieauga objekta izbūves izmaksas.

Tā, piemēram, Raņķa dambja un Vienības gatves, Mūkusalas ielas savienojums būtu nozīmīgs pilsētas Pārdaugavas puses attīstībai, tomēr, tehniskā projekta izstrādes gaitā tika saņemta prasība paredzēt projekta risinājumus ar slēgta tuneļa metodi, kas paredzēja Baltijā lielākā tuneļa izbūvi. Šāds risinājums vairākas reizes palielināja projekta izmaksas, kas pēc tā brīža aplēsēm bija aptuveni 152 miljoni eiro.

Pašvaldība norāda, ka pirms projektēšanas darbu uzsākšanas tiek apzināti riski ar kuriem pašvaldība saskarsies projektēšanas gaitā, tomēr nav iespējams noteikt un paredzēt visas problēmas projekta īstenošanai.

Tikai projektēšanas procesā tiek noteikta ceļa trase, precizēti skartie īpašumi, saņemti un ievēroti atbildīgo institūciju un inženierkomunikāciju valdītāju izvirzītie nosacījumi un attiecīgi tikai pēc tam ir iespējams noteikt projekta realizācijai nepieciešamos risinājumus un finansējuma apjomu, no kuriem, savukārt, ir atkarīgā konkrētā projekta realizācijas iespējamība.

Attiecībā uz lietus ūdens atvades problēmu risināšanu, Satiksmes departaments norāda, ka ielās, kurās no 2015. līdz 2017. gadam Rīgas pašvaldība ir veikusi seguma atjaunošanu - nav lietus ūdens kolektoru.

Šajās ielās, tāpat kā lielākajā daļā Rīgas centra ielu, lietus ūdens tiek novadīts SIA “Rīgas ūdens” kopsistēmas notekūdeņu kanalizācijā. Ņemot vērā to, ka esošā sistēma darbojas un problēmas ar brauktuvju lokālu un īslaicīgu applūšanu ir tikai dažas dienas gadā, departaments uzskata, ka pašvaldība rīkojas saimnieciski un ekonomiski pamatoti, jo ar seguma atjaunošanu tiek risinātas ielas seguma kvalitātes problēmas, ar kurām autovadītāji un apkārtējo māju iedzīvotāji, gājēji, velobraucēji saskaras katru dienu.

Pašvaldība nenoliedz - ja pilsētas infrastruktūras attīstībai pieejamais finansējums būtu vismaz piecas reizes lielāks, tad Rīgā pakāpeniski tiktu veikta visu ielu kompleksu pārbūve, risinot arī inženierkomunikāciju izbūvi un pārbūvi.

Šī brīža pieejamā finansējuma apstākļos, seguma atjaunošana ir optimālākais Rīgas ielu tīkla saglabāšanas un uzlabošanas veids. Ielu pārbūve (pārbūvējot vai izbūvējot arī inženierkomunikācijas) ir vairakkārt dārgāka nekā seguma atjaunošana, turklāt, veicot ielas pārbūvi ar visām inženierkomunikācijām, Pašvaldībai līdz pat 50% no projekta izmaksām būtu jāiegulda inženierkomunikāciju turētāju īpašumā (piemēram, AS “GASO”, SIA “Lattelecom”, AS “Sadales tīkls”, AS “Rīgas siltums”, SIA “Rīgas ūdens”), tādējādi samazinot finansējumu satiksmes infrastruktūras attīstībai un uzturēšanai.

Kā piemēru var minēt Krišjāņa Barona ielu, kur savulaik tika izvērtēta iespēja pārbūvēt Krišjāņa Barona ielas un Matīsa ielas krustojumu - pārbūvējot inženierkomunikācijas atbilstoši inženierkomunikāciju valdītāju tehniskajos noteikumu izvirzītajām prasībām, sliežu ceļus, kā arī izbūvējot atbilstošu brauktuvi un ietvi.

Pēc projektētāju aprēķiniem šāda krustojuma pārbūves izmaksas ir aptuveni 5,1 miljoni eiro no kuriem ceļu daļa sastāda tikai 2,2 miljoni eiro. Pēc provizoriskiem aprēķiniem Krišjāņa Barona ielas pilna pārbūve izmaksātu no 40-60 miljonus eiro. Savukārt seguma atjaunošana visā Krišjāņa Barona ielā izmaksāja aptuveni četrus miljonus eiro.

Attiecībā par jaunā seguma uzlaušanu, jāatzīmē, ka, veicot kompleksu ielas pārbūvi, pilnībā nav iespējams novērst risku, ka ielas segums netiek uzlauzts. Kā rāda prakse, tad arī jauniem vai pārbūves objektiem, pilnībā nevar izslēgt komunikāciju avārijas remontdarbu veikšanu.

Tāpat pilsētas apbūves attīstība notiek pakāpeniski, un, mainot ēkas funkcijas vai attīstot ielām piegulošos neapbūvētos zemes gabalus, rodas nepieciešamība pieslēgt jaunas inženierkomunikācijas vai pārbūvēt esošos pieslēgumus, līdz ar to neizbēgami ielas segums tiek uzlauzts.

Savukārt, lai pasargātu ielas segumu no pārmērīgas uzlaušanas, 2017.gada martā spēkā stājās Rīgas domes Saistošie noteikumi Nr. 106 “Rīgas domes transporta būvju aizsardzības noteikumi”, kas paredz daudz stingrākas prasības pilsētas ielu seguma atjaunošanai, veicot lauzuma darbus uz transporta būvēm.

Pārmetumā par divu Satiksmes departamenta direktoru algošanu, departaments norāda, ka Rīgas pašvaldība ir izmantojusi Darba likumā noteikto regulējumu, gan atstādinot, gan nosakot Vitālijam Reinbaham dīkstāvi.

Tādējādi, kamēr nav stājies spēkā tiesas spriedums par pretējo, nav pamatoti norādīt, ka pašvaldība rīkojusies nelietderīgi, nepielaižot pie darba personu, kura zaudējusi darba devēja uzticību.

Iepriekš vēstīts, ka Valsts Kontrole publicēja ziņojumu, kurā teikts par nepilnībām un trūkumiem Rīgas transporta sistēmas plānošanā, kas novedis pie haosa Rīgas ielās.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu