Uzņēmēja un sociālā tīkla Facebook lietotāja Laura Šmite grasās vērsties tiesā pret sabiedrības dāmu Lieni Skulmi sakarā ar kādu publikāciju, kurā Skulme veltījusi sievietei neglaimojošu komentāru. Portāls TVNET noskaidroja, kā šāda situācija ir vērtējama no Latvijas likumdošanas un sociālā tīkla iekšējo noteikumu puses.
Konteksts
7.februārī Liene Skulme savā Facebook kontā publicēja uzņēmuma SIA Your Day Party valdes locekles Lauras Šmites privātu bildi ar komentāru “Sākam jaunu rubriku “Kļūsti slavens!” Rupjākie latviešu cilvēki. Iepazīstieties – Laura Šmite,” teikts ierakstā.
Vēlāk gan, kā pārliecinājās TVNET, ieraksts no Skulmes profila ticis izdzēsts.
Kā paskaidroja uzņēmēja Laura Šmite, tad, viņasprāt, par iemeslu neglaimojošai publikācijai varētu būt bijis sievietes komentārs pie kādas citas Skulmes publikācijas, kur arī bija cilvēka bilde kopā ar neglaimojošu komentāru.
“Es viņu uzrunāju uz Jūs. Es teicu: “Liene, Jūs uzvedaties kā muļķe” vai “muļķīgi”. Es nevis apvainoju viņu personīgi, ka viņa būtu kaut kas, bet [izteicu] savu viedokli,” situāciju skaidroja Šmite.
Sakarā ar iespējamu neslavas celšanu uzņēmēja nolēma vērsties pret Skulmi likuma kārtībā. Tāpat viņa apsver iespēju iesniegt civiltiesisku prasību par goda un cieņas aizskaršanu.
“Uzņēmuma neslavas celšanas rezultātā esmu pazaudējusi sev svarīgu korporatīvo klientu, un es to neatstāšu bez sekām. Kurš gan gribētu, lai viņu kāzas vai bērnu ballīti organizē "rupjākais cilvēks Latvijā", nemaz nerunājot par korporatīvajiem pasākumiem,” par nodarīto kaitējumu sūdzas Šmite.
Pati Skulme šo situāciju pagaidām nevēlas komentēt.
“Es īsti nevēlos runāt šobrīd ar presi. Jūs varat atsūtīt jautājumus, un es izdomāšu vai atbildēt, vai ne. Tā mēs varam izdarīt, jo man vajag mierīgi apdomāt,”
sarunā ar portālu TVNET norādīja Skulme. Vēlāk ar viņu portālam sazināties neizdevās.
Ko saka Latvijas likumdošana un Facebook noteikumi?
Par neslavas celšanu Latvijā paredzēta kriminālatbildība, kas aprakstīta krimināllikuma 157. pantā. Šā panta pirmajā daļā teikts: “Par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), — soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.”
Runājot par goda un cieņas aizskaršanu, to regulē civillikuma 2352. prim pants. Tajā teikts: “Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.”
Turklāt par goda un cieņas aizskaršanu iespējams prasīt arī kompensāciju.
“Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa,” teikts Civillikumā. Turklāt kompensācijas apmērs var būt atkarīgs no to cilvēku skaita, kas bija liecinieki godu un cieņu aizskarošām ziņām.
“Tajā brīdī, kad tiesa skatās to lietu un konstatē nepatiesas un godu un cieņu aizskarošas [ziņas], tad auditorija, cik lielai tas ir pausts, noteikti ietekmē kompensācijas apmēru. Viena lieta, ja tu esi diviem kaimiņiem kaut ko noklačojis, un otra lieta, ja tūkstošiem cilvēku,” pauda zvērināts advokāts un Latvijas Universitātes mācībspēks Ilmārs Punka.
Turklāt, kā norāda portāla TVNET aptaujātie eksperti, pastāv arī autortiesību un personas datu apstrādes aspekts.
Pēc zvērināta advokāta Andra Tauriņa domām, vispirms būtu jāskatās uz sociālā tīkla iekšējiem noteikumiem.
Sociālā tīkla Facebook iekšējie noteikumi paredz vairākus veidus, kā lietotājs var ziņot par foto vai videomateriāliem, kas, viņaprāt, aizskar viņa tiesības uz privātumu. Ja kāds lietotājs ziņo, ka viņa bildes ir ievietotas bez viņa piekrišanas, Facebook sola izņemt foto un video materiālus šādos gadījumos ar nosacījumu, ka to paredz attiecīgās valsts likumdošana. Turklāt bildē jābūt vai nu pašam sūdzības iesniedzējam, vai viņa bērnam, kas ir jaunāks par 13 gadiem, vai arī citai personai, par kuru atbild iesniedzējs.
“Otra lieta ir par datu apstrādi. Ja mēs aiztiekam citas personas bildi, kurā viņš ir redzams, tā ir nelikumīga datu apstrāde. Ja tajā bildē var redzēt arī [pašu] personu, tad var saskatīt arī datu tiesību pārkāpumu,” atzīmē Andris Tauriņš.
Tāpat sociālā tīkla Facebook noteikumi sīki atrunā autortiesības. Piemēram, ja kāds augšupielādē cita lietotāja veidotās bildes vai video, šie materiāli tiek uzskatīti par kopijām. Lietotājam, kuram šīs bildes vai video pieder (un ir autortiesības uz tām), ir tiesības nedot piekrišanu šo materiālu izmantošanai.
/nginx/o/2019/01/18/11722785t1h9480.jpg)