Rimšēviča advokāts: formālu iemeslu meklēšana Rimšēviča atkārtotai atstādināšanai no amata ir tiesiskais nihilisms

Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Formālu iemeslu meklēšana Ilmāra Rimšēviča atkārtotai atstādināšanai no Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata ir tiesiskais nihilisms un klaja Eiropas Savienības tiesas (EST) sprieduma ignorēšana, presei izplatītā paziņojumā norādījis viens no Rimšēviča advokātiem Saulvedis Vārpiņš.

Paziņojumā rakstīts, ka meklējot iemeslus, kā atkārtoti atbrīvot Rimšēviču no amata, patiesībā tiekot izgaismots patiesais drošības līdzekļa piemērošanas mērķis - par katru cenu atbrīvot Rimšēviču no amata pirms tiesas un bez tiesas.

Aizstāvis paziņojumā norādījis, ka EST spriedumā nepārprotami ir pausts, ka, ņemot vērā Rimšēviča īpašo statusu Eiropas Savienības (ES) struktūrās, šobrīd viņš nav atbrīvojams no amata, izņemot, ja tiek pierādīta viņa vaina.

Vārpiņa paziņojumā skaidrots, ka minētais esot skatāms kopsakarā ar pēdējās dienās vairākkārtīgi izskanējušajiem amatpersonu paziņojumiem, ka juridiski nekas neliedz procesa virzītājam vēlreiz noteikt Rimšēvičam liegumu ieņemt amatu LB.

Aizstāvis uzvēris, ka vadoties vienīgi no Kriminālprocesa normām, teorētiski, minētais apgalvojums ir pareizs, taču ar vienu nosacījumu - ja kāds var pierādīt, ka Rimšēvičs, dēļ tā, ka šobrīd atrodas LB prezidenta amatā, vai nu turpinās noziedzīgās darbības, vai nu traucēs pirmstiesas kriminālprocesu, vai arī izvairīsies no šī procesa.

Paziņojumā izcelts, ka tādu pierādījumu neesot un nav bijis arī pirms gada, kas arī izskaidro kādēļ tie EST pēc tās pieprasījuma iesniegti netika.

"Situācijā, kad runās dominē izteikumi vienīgi par veidiem kā atkārtoti aizliegt ieņemt amatu, nevis par likumā noteiktajiem pamatiem drošības līdzekļu piemērošanai, diemžēl vēlreiz apstiprinās, ka drošības līdzekļi Latvijā tiek piemēroti ne kriminālprocesuālo jautājumu risināšanai un šī prakse ir tik dziļi iesakņojusies, ka to nespēj ietekmēt pat EST," rakstīts paziņojuma noslēgumā.

Kā ziņots, EST otrdien paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu LB un jau trešdien ieradās savā darba vietā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Laikā, kamēr Rimšēvičs nevarēja pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņu aizstāja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

KNAB Rimšēviču aizturēja pirms gada - 2018.gada februārī.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018.gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Uz augšu