"Vingruma" Elīna: svari mājās rāda šausmīgu ciparu: esmu pieņēmusies par puskilogramu!

Šodien atkal daudz strādājam ar roku muskulatūru, un atceros pagājušo nedēļu, kad treniņa efektus jutu, arī ceļot kafijas krūzi. Tomēr jūtu, ka organismam ir daudz vieglāk un tas sāk pierast gan pie intensīvajiem treniņiem, gan krasajām izmaiņām ēdienkartē. Pēc nodarbības ir milzīgs enerģijas pieplūdums un, braucot uz darbu, izkāpju divas pieturas ātrāk, jo laiks ir burvīgs.

Tikai vakarā pamanu, ka dienas gaitā esmu nostaigājusi 13 000 soļu jeb 10 kilometrus, kas man ir jau daudz, īpaši kombinācijā ar intensīvu treniņu no rīta.

Trešdienas vakarā izdaru milzīgu kļūdu un uzkāpju uz svariem, lai arī biju apņēmusies svērties tikai pie Normunda, uz gudrajiem svariem. Taču svari mājās rāda šausmīgu ciparu: esmu pieņēmusies par puskilogramu!

Iestājas panika, jo 2 nedēļas esmu tik cītīgi rēķinājusi kalorijas un treniņos ir bijis tik grūti, bet rezultātu nav. Visa nedēļas sākumā uzražotā enerģija pazūd un pārņem vājums, jo nesaprotu, ko esmu darījusi nepareizi.

Arī ceturtdienas rīta treniņā jūtu bezspēku un tas ir nepamatoti grūts, jo, lai arī saprotu, ka vingrinājumi nav grūti, jūtos pārgurusi jau pēc pirmajām 10 minūtēm. Par spīti visam piespiežu sevi izpildīt visus vingrojumus un iestāstīt sev, ka viss būs labi. Gan treniņš, gan darba diena paiet tādā kā miglā. Satraukums par to, kādu ciparu rādīs gudrie svari, nemazinās, jo kopīgajā Whats app čatā lasu gan par Līvas, gan Ingas rezultātiem.

Lai arī par abām meitenēm ir liels prieks, kaut kur zemapziņā šķiet, ka visas iepriekš izmēģinātās diētas ir, iespējams, sabojājušas visus vielmaiņas procesus un mana cīņa ir bezjēdzīga...

Piektdien Vingruma klubā ierodos 20 minūtes par agru, taču Normunds jau gaida un dodamies uz viņa kabinetu svērties. Šķiet, ka sirds pa muti izlēks ārā. Aizveru acis un kāpju uz svariem. Un izrādās, viss mans satraukums ir bijis pilnīgi lieks! Pretim visiem rādītājiem ir zaļa, smaidīga sejiņa!

Ne tikai ir zaudēti 1,3 kg tauku, bet esmu ieguvusi 100 g muskuļu. Arī Normunds apstiprina, ka viss ir tieši tā kā vajag: procesi ir iekustināti pareizi, ir progress un esmu uz pareizā ceļa!

Tai brīdī apņemos mājās vairs nesvērties, jo stress tikai nodara kaitējumu organismam un traucē fokusēties uz mērķi. Atnākot mājās, noslēpju svarus uz skapjaugšas, lai nav kārdinājuma atkal kontrolēt savu progresu.

Nedēļa noslēdzas ar milzīgu smaidu uz lūpām Vingruma klubā. Šoreiz strādājam ar roku, plecu, muguras, kāju un sēžas muskuļiem. Īpaši interesanti ir kāju un sēžas muskuļu vingrinājumi ar gumiju - viegli nav, taču nevaru beigt smaidīt. Arī pārējie treniņa biedri palīdz uzturēt vieglu un pozitīvu atmosfēru un pajoko, ka laikam treniņš ir par vieglu, jo abas ar Līvu smaidām visu treniņa laiku.