Kas ir “Alpha Baltic Media”?

Atsaucoties uz “Firmas.lv” esošo informāciju, uzņēmums pilnībā pieder uzņēmējam Laurim Špilleram. 2017. gadā tā apgrozījums bija 655 781 eiro, un gads tika noslēgts ar 64 439 tūkstošu eiro lielu peļņu. Pēc VID datubāzē esošās informācijas, šim konkrētajam uzņēmumam nav nodokļu parādu.

Šī nav pirmā reize, kad “Alpha Baltic Media” uzvar valsts organizētos iepirkumu konkursos. 2013. gadā uzņēmums uzvarēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras konkursā par Rīgas kā kultūras galvaspilsētas reklāmas kampaņas ārzemēs īstenotāju. Interesanti, ka “Alpha Baltic Media” pieder daļas uzņēmumā ABK jeb “Alpha Baltic Kuvera”, kas arī darbojas reklāmas sfērā.

Virspusēji skatoties, “Alpha Baltic Media” ir reklāmas aģentūra, kas ir nomaksājusi nodokļus un nav parādā valstij. Tomēr – kādēļ radās skandāls saistībā ar šo uzņēmumu?

“Alpha Baltic Media” īpašnieka saistības ar citiem uzņēmumiem

Šī uzņēmuma īpašnieks ir uzņēmējs Lauris Špillers. Pašlaik paralēli viņš ir arī cita uzņēmuma – sporta atribūtikas un pasākumu organizēšanas uzņēmuma “Alpha Baltic Sport” īpašnieks. Šajā uzņēmumā kā valdes loceklis norādīts 23 gadus vecais Arnis Lazdiņš.

Pagaidām vēl nav informācijas par pagājušo gadu, taču 2017. gadā “Alpha Baltic Sport” strādāja ar 83 tūkstošu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 76% mazāks nekā 2016. gadā. Sporta atribūtikas uzņēmums strādājis ar vairāk nekā 33 tūkstošus eiro lieliem zaudējumiem, turklāt,

pēc VID datubāzē rīcībā esošās informācijas, tam šobrīd ir vairāk nekā 5200 eiro liels nodokļu parāds.

Vēl viens uzņēmums, kam būtiski pievērst uzmanību, ir SIA “Serviod”, kurā ir sākts maksātnespējas process. Špilleram šajā uzņēmumā vēl pērn piederēja 60% kapitāldaļas. “Serviod”, agrāk zināms kā SIA “Creative Media Services” jeb CMS, veidoja reklāmas kampaņas uzņēmumiem “Latvenergo”, kā arī piedalījās citos valsts un pašvaldību uzņēmumos rīkotos konkursos.

Pašlaik SIA “Serviod” ir parādā valstij 109 520 eiro.

Līdz pagājušā gada jūlijam Špillers darbojās arī reklāmas uzņēmumā “Baltic Media”, kas no 2008. - 2018. gada martam saucās kā “Alpha Baltic”. Pēc VID rīcībā esošās informācijas,

“Baltic Media” nodokļu parāds valstij ir pārsniedzis pusmiljonu eiro jeb 503 257 eiro.

Parādā arī medijiem

Pēc portālā “Firmas.lv” un VID publicētās informācijas izriet, ka ar Špilleru saistītie uzņēmumi ir parādā valstij gandrīz 618 tūkstošus eiro.

Kā izrādās, šie uzņēmumi ir parādā ne tikai valstij, bet arī citiem nozares uzņēmumiem. Tieši tādēļ pirms nepilniem diviem gadiem – 2017. gada rudenī tika lemts par “Alpha Baltic” un “Creative Media Services” (CMS) izsēgšanu no Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) biedru rindām.

Kā liecina 2017. gada 7. novembra sēdes protokols, LRA ilgstoši saņēma informāciju no saviem biedriem un citiem nozares uzņēmumiem, saistībā ar “Alpha Baltic” un CMS negodprātīgu rīcību. Šāda rīcība ir izpaudusies saistībā ar abu uzņēmumu īstenoto komercpraksi, pērkot reklāmas laikus medijos saviem klientiem un neveicot norēķinus vai arī veicot tos ļoti novēloti tikai pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem.

Savas komercprakses īstenošanu “Alpha Baltic” un CMS veica gan tieši, gan arī netieši, izmantojot to ilgstošu sadarbības partneri un starpnieku SIA “Medialead Group”. Par šo uzņēmumu esošā informācija liecina, ka tas likvidēts pērn jūlijā.

Maksātnespējas procesa laikā no šī uzņēmuma pieprasīts gandrīz pusotrs miljons eiro – nodokļu parāds valstij, kā arī “Medialead Group” parādi citiem nozares uzņēmumiem un medijiem.

Atbilstoši LRA Statūtiem, Špillers tika informēts gan par lēmumu izslēgt abus uzņēmumus no LRA, gan par iespēju to pārsūdzēt, tomēr viņš neizmantoja iespēju pārsūdzēt valdes lēmumu, lai gan tāda iespēja bija.

VID ar šo uzņēmumu līgumu neslēgs

Kā portāls TVNET uzzināja VID, izvērtējot šo gadījumu, dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme

nolēmusi šo procesu pārtraukt un iepirkumu neveikt, un ar nodokļu reformu saistīto komunikāciju VID īstenos pats saviem spēkiem.

Runājot par konkursu uzsvērts, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likumam Komisija varēja veikt tikai iesniegušā pretendenta SIA “Alpha Baltic Media” pārbaudi un pārbaudīt tikai tos izslēgšanas nosacījumus, kuri ir noteikti Publisko iepirkumu likumā.

Komisijai nebija tiesiska pamata izslēgt no iepirkuma SIA “Alpha Baltic Media” – tam ne uz piedāvājuma iesniegšanas, ne uz lēmuma pieņemšanas brīdi nebija nedz nodokļu parādu, nedz arī kādu citu pazīmju, kas saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu liegtu šim uzņēmumam kvalificēties iepirkumam. Līdz ar to, iegūstot vislielāko punktu skaitu, par uzvarētāju tika atzīts SIA “Alpha Baltic Media” piedāvājums.

Lai turpmāk šādas absurdas situācijas nepieļautu, Jaunzeme nolēmusi iniciēt likumdošanas grozījumus, palielinot uzņēmumu valdes locekļu atbildību.