Aizspriedumi sabiedrībā jeb kāpēc Latvijas iedzīvotāji nevēlas strādāt kopā ar cittautiešiem

FOTO: Pixabay

Lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ikdienā kontaktējas ar savas tautības pārstāvjiem un personīgi nepazīst cilvēkus ar citu etnisko piederību, tikai piektajai daļai jeb 20% Latvijas iedzīvotāju nav aizspriedumu pret citu tautību cilvēkiem, rāda Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) un pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati. 

Vislielākā distancēšanās vērojama ar romiem: 33% iedzīvotāju negribētu strādāt kopā ar viņiem, 36% nevēlētos romus par kaimiņiem, bet 47% iebilstu pret romu tautības cilvēka ienākšanu ģimenē.

Noraidošo attieksmi galvenokārt rada negatīva pieredze - 42% aptaujāto uzsver, ka ar romiem piedzīvojuši nepatīkamas situācijas. Vienlaikus vairums respondentu ikdienā nemaz nekontaktējas ar romiem: 90% respondentu uztur ciešas attiecības ar latviešiem, 74% - ar krieviem, 37% - ar ukraiņiem, bet 28% - ar ebrejiem.

Citas tautības minējuši mazāk nekā 10% pētījuma dalībnieku. Latvieši visbiežāk kontaktējas ar citiem latviešiem (93%) vai krieviem (61%), bet krievi - ar citiem krieviem (94%) un latviešiem (86%).

“Aptaujas rezultāti uzskatāmi parāda, ka Latvijas iedzīvotājiem ir grūti pieņemt svešādo un atšķirīgo. Lai gan vairums aptaujāto personīgi nepazīst ne romus, ne kaukāziešus un nekad nav satikuši nevienu patvēruma meklētāju, cilvēki ar lielu piesardzību izturas gan pret citu tautību cilvēkiem, gan patvēruma un darba meklētājiem,” komentē SKDS pētnieks Arnis Kaktiņš.

Visās aptaujā minētajās situācijās latvieši gandrīz pret visu tautību cilvēkiem kopumā izrādījušies noskaņoti kritiskāk nekā krievi. Izņēmums ir afrikāņi, kurus krievi par negribētiem kolēģiem un kaimiņiem atzinuši biežāk nekā latvieši.

Tiesa, tikai 7% aptaujāto atzinuši, ka piedzīvojuši nepatīkamu pieredzi ar afrikāņiem. Ar kaukāziešiem problēmas bijušas 12%, ar krieviem - 24%, ar ukraiņiem - 10%, ar latviešiem - 9%, ar ebrejiem - 9%, ar pakistāņiem - 5%, ar indiešiem - 5%, ar afgāņiem - 4%, ar ķīniešiem - 3%, ar sīriešiem - 2% aptaujāto.

Lai gan ar afrikāņiem, afgāņiem un sīriešiem, kuri Latvijā lielākoties nonāk kā patvēruma meklētāji, realitātē saskārušies pavisam nedaudzi iedzīvotāji, vairāk nekā puse respondentu jeb 56% norādījuši, ka vispiesardzīgāk jāizturas tieši pret patvēruma meklētājiem. 33% aptaujāto uzskata, ka piesardzīgi jāizturas pret cilvēkiem, kuri ieradušies strādāt mazkvalificētus darbus, bet 31% minējuši termiņuzturēšanās atļauju saņēmējus. Tikai 11% pētījuma dalībnieku atzinuši, ka ne pret vienu no minētajām grupām nav jāizturas piesardzīgi. Tolerantāki pret citu tautību pārstāvjiem ir respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem un Rīgas iedzīvotāji.

“Aptauja izgaismo divas būtiskas tendences, kas kavē tolerantas un atvērtas sabiedrības attīstību. Vairākumam Latvijas iedzīvotāju ir aizspriedumaina attieksme pret migrantiem un bēgļiem, kopienām ārpus Eiropas. Un vienlaikus vairākums nedomā par to, ka tieši šim vairākumam, kas baidās, neuzticas un atrodas fantāziju gūstā, ir nepieciešamas izglītojošas programmas un palīdzība iekļaušanas politikas īstenošanā,” uzsver kampaņas vadošais eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Deniss Hanovs.

Lūgti sniegt ierosinājumus, ko valsts institūcijas varētu darīt, lai uzlabotu citu tautību cilvēku integrāciju Latvijā, 43% respondentu uzskata, ka būtu jāīsteno izglītojoši pasākumi grupām, kuras ir mazāk integrētas Latvijas sabiedrībā, bet 42% rosina popularizēt vispārēju iecietību, pieklājību un saticību. Viedokli, ka šajā jomā nekādas aktivitātes nav nepieciešamas, pauduši 11% pētījuma dalībnieku.

Aptauju SIF veica sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2019. gada februārī, internetā aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

No 2018. līdz 2022. gadam turpinās SIF sociālā kampaņa “Atvērtība ir vērtība”. Kampaņa tiek īstenota SIF projekta “Dažādības veicināšana” ietvaros. Katru gadu kampaņai ir sava tēma. Pērn kampaņa tika veltīta patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Šogad sabiedrības uzmanība tiek vērsta uz slēpto diskrimināciju un aizspriedumiem, ar ko Latvijas darba tirgū nākas saskarties personām ar citu etnisko piederību.

Uz augšu