Pētījumi apstiprina: mazās HES rada kaitējumu upju ekosistēmām (2)

Pētījumi tika veikti projekta "Ecoflow" gaitā, kura mērķis bija iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai uzlabotu to upju apsaimniekošanu, uz kurām ierīkotas mazās HES, kā arī zinātniski novērtēt mazo HES darbības ietekmi uz ūdens faunu Ventas un Lielupes baseinos, skaidroja Vizbulis.

Pētījumos tika tika secināts, ka mazo HES izraisītās mākslīgās ūdens svārstības ir daudz krasākas un postošākas nekā tās, kuras izraisa dabiskie apstākļi.

Tāpat atklāts, ka vēl viena negatīva mazo HES ietekme ir straujas ūdens līmeņa svārstības ļoti īsā laika posmā, kad tiek aizskaloti gan ūdens dzīvnieki, gan iznīcināti biotopi.

Gadījumā, ja HES lejteces posmā nenodrošina pietiekamu ūdens līmeni, tajā mītošie dzīvie organismi, piemēram, gliemenes, nespējot ātri pārvietoties, masveidā var iet bojā.

Projekta laikā Ventas un Lielupes upju baseinu apgabalos tika veikti 12 upju apsekojumi. Latvijā tika pētīta Pakuļu HES Cieceres upē, Šķēdes HES Ēdas upē, Ēdoles HES Vankas upē, Bēnes dzirnavu HES Auces upē, Bikstu-Palejas HES Bērzes upē un Rundāles HES Īslīces upē.

Savukārt Lietuvā tika pētītas Rudiķu un Kuodžu HES Ventā, Skuodas HES Bārtā, Dvarjuku HES Mūsā, Akmeņu HES Lēvenē un Stirnišķu HES Suosā.

Katrs upes posms lejpus HES tika pārbaudīts četras reizes, dažādos hidroloģiskajos apstākļos - trīs reizes mazūdens periodā un vienu reizi pie gada vidējā caurplūduma. Katrā apsekojumā tika veikti detalizēti biotopu aizņemto platību uzmērījumi, tostarp upes dziļums, straumes ātrums, gultnes substrāta veids un citi parametri. Zivju daudzveidības izpēti veica zivju eksperti no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR"

Iegūtie dati tika analizēti un katrai izpētes vietai tika modelētas biotopu - caurplūduma līknes, dzīvotņu piemērotības kartes, zivju "stresa dienu ilguma" līknes un dažādi indikatori, kas raksturo upes ekoloģisko stāvokli. Kopumā secināts, ka šī brīža atļautie minimālie garantētie caurplūdumi, kas dažās atļaujās arī nodēvēti par ekoloģiskajiem caurplūdumiem, ir ievērojami mazāki, nekā nepieciešams biotopu saglabāšanai, un

pēc būtības daudzām zivju sugām, kas mājo konkrētajā upē, nozīmē "garantētu nāvi",

skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Vizbulis.

Laikā, kad tika izstrādāti spēkā esošie normatīvie akti, minimālais garantētais caurplūdums tika balstīts tikai uz hidroloģiskajiem aprēķiniem, neņemot vērā biotas jeb vēsturiski izveidojušās noteiktas teritorijas augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopuma prasības, uzsvēra Vizbulis.

"Papildus apsekojumiem tika izvērtēti katras valsts tiesību akti par ūdens izmantošanu un ekoloģiskā caurplūduma noteikšanu. Piemēram, dažādos Latvijas normatīvajos aktos lietotas pretrunīgas ekoloģiskā un minimālā garantētā caurplūduma definīcijas.

Dabas vērotājs var konstatēt, ka upe lejpus mazās HES darbības dēļ izskatās pēc sekla un aizauguša grāvja, taču no likumdošanas viedokļa neviens normatīvais akts nav pārkāpts.

Šāda situācija ir absurda un likumdošanā nepieciešamas izmaiņas, ja vēlamies izturēties pret dabu atbildīgi un neuztvert to tikai kā līdzekli, lai gūtu peļņu, ko turklāt nodrošina elektroenerģijas patērētāji, jo tā dēvētā zaļā enerģija patiesībā tiek subsidēta no pārējo elektrības patērētāju maciņiem," sacīja "Ecoflow" projekta vadītāja, LVĢMC Iekšējo ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste Linda Fībiga.

Projektā "Ecoflow" iegūtie rezultāti tiks izmantoti, lai atbildīgās iestādes varētu rosināt izmaiņas nacionālajā likumdošanā, kā arī praksē spētu pēc vienotas metodikas aprēķināt biotopiem nepieciešamos ekoloģiskos caurplūdumus, tādējādi nodrošinot laba ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa sasniegšanu un nepasliktināšanu, piebilda Vizbulis.