Ja atlicis kāds, kurš līdz pat šai rindai nav sapratis, kurp es dodos ar šo garo ievadu, centīšos to ilustrēt vēl vienkāršāk, izmantojot salīdzinājumu. Tātad: man ir uzņēmums kurā darbu veikšana prasa precīzi vienu darba slodzi, bet pieejamie līdzekļi tam ir 1200€. Ja es vēlos, lai maksimāls skaits manu darbinieku būtu apmierināti ar savu dzīvi, prātīgāk būtu pieņemt darbā:
a) vienu profesionāli, kurš to darītu par pilnu summu;
b) divus, kas to darītu par 600€ katrs;
vai vēl labāk – c) trīs, no kuriem divi saņemtu 500€ algu, bet pēdējais – 200€?
Lieki piebilst, ka pēdējais jau nedēļu vēlāk būs iestājies arodbiedrībā un pieprasīs, lai viņa algu palielina, samazinot pārējo kolēģu algas.
Jā, tieši tā, draugi, jūs sapratāt pilnīgi pareizi – ir krietns daudzums mazo skolu, kuras jāslēdz. Ir krietns daudzums skolu nelielās pilsētās, kuras nepieciešams apvienot, optimizējot darbaspēku resursus. Jā – liels skaits cilvēku paliks bez darba, un tas būs ļoti skumji. Toties pārējie skolotāji varēs pārstāt reizi pāris gados doties pie Saeimas ar plakātiem ”Pieprasām taisnīgu un cienīgu attieksmi un darba samaksu”. Attieksme ir tas, kā šajā situācijā pietrūkst gan valdībai, gan arī tai pašai LIZDA, kas labākajās komunisma tradīcijās vēlas samazināt algas labāk atalgotajiem skolotājiem pilsētās, lai paceltu tās skolās, kuras neviens nav spējis saņemties un beidzot likvidēt. Nedaudz atgādina par laiku, kad turīgāko Rīgas centra iedzīvotāju dzīvokļus pārveidoja par komunalkām, un mēs visi zinām, kā tas beidzās.
