Lauku skolu fenomens jeb nokaltušu nezāļu laistīšana

Foto: LIZDA pikets par pedagogu algu paaugstināšanu

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Pagājušajā nedēļā notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizēta protesta akcija. Tajā piedalījās aptuveni 2000 pedagogi, kuri pieprasīja iepriekš apstiprinātā darba samaksas pieauguma grafika izpildi, bet pretī saņēma tikai ekofašistu nosodījumu par gaisā palaistajiem baloniem. Protams, skolotāji pelnījuši algu pielikumus, sevišķi, ja iepriekš tie tikuši apsolīti jau vairākas reizes, un katru reizi pielikumā viņi saņēmuši vien kurvīti, tomēr būtiskāks un daudz nepatīkamāks jautājums – vai ir nepieciešams tik liels daudzums skolotāju?

Bieži vien, runājot par neefektīvu naudas izsaimniekošanu, tiek pieminēti dažādi valsts iekārtas milzu nejēdzīgās birokrātijas piemēri, neskaitāmi ierēdņu tūkstoši ministrijās, kuri saņem algu par to vien, ka eksistē. Un šie piemēri nāk viegli, jo “ļaunie ierēdņi” ir kaut kur tālu prom, neviens tos nekad dzīvē nav saticis, bet visi ir vienisprātis – ierēdņu ir daudz par daudz. Bet kas notiktu, ja no šāda pašā skatpunkta mēs apskatītu un izvērtētu Latvijas skolas? Izslēdzot sentimentālas jūtas un emocijas. Arī lauku skolu nepieciešamību aplūkojot caur tādu pašu prizmu kā jebkuru uzņēmējdarbību. Aizmirstot radu, draugu un kaimiņu būšanas.

Valstī joprojām ir skolas, kurās skolotāju un apkalpojošā personāla skaits ir lielāks par skolēnu skaitu, tāpēc ir ļoti sarežģīti runāt par loģisku un pamatotu naudas pārvaldīšanu, toties ir pavisam vienkārši saprast, kāpēc naudas nepietiek nevienam.

Arī statistika čukst mums priekšā to pašu likumsakarīgo un neizbēgamo atbildi, kurai tuvojamies, proti – 2016. gadā Latvijā vidēji uz vienu pamatskolas skolotāju bija 11,4 skolēni, kamēr vidējais daudzums Eiropā bija 14,1, bet vidusskolās šī attiecība bija 7,8 LV pret 12,5 ES. Saprotams, vienmēr esam vēlējušies pelnīt tikpat daudz kā bagātākajās Eiropas valstīs, un pats galvenais – lai tas notiek no zila gaisa un neko nemainot.

Ja atlicis kāds, kurš līdz pat šai rindai nav sapratis, kurp es dodos ar šo garo ievadu, centīšos to ilustrēt vēl vienkāršāk, izmantojot salīdzinājumu. Tātad: man ir uzņēmums kurā darbu veikšana prasa precīzi vienu darba slodzi, bet pieejamie līdzekļi tam ir 1200€. Ja es vēlos, lai maksimāls skaits manu darbinieku būtu apmierināti ar savu dzīvi, prātīgāk būtu pieņemt darbā:

a) vienu profesionāli, kurš to darītu par pilnu summu;

b) divus, kas to darītu par 600€ katrs;

vai vēl labāk – c) trīs, no kuriem divi saņemtu 500€ algu, bet pēdējais – 200€?

Lieki piebilst, ka pēdējais jau nedēļu vēlāk būs iestājies arodbiedrībā un pieprasīs, lai viņa algu palielina, samazinot pārējo kolēģu algas.

Jā, tieši tā, draugi, jūs sapratāt pilnīgi pareizi – ir krietns daudzums mazo skolu, kuras jāslēdz. Ir krietns daudzums skolu nelielās pilsētās, kuras nepieciešams apvienot, optimizējot darbaspēku resursus. Jā – liels skaits cilvēku paliks bez darba, un tas būs ļoti skumji. Toties pārējie skolotāji varēs pārstāt reizi pāris gados doties pie Saeimas ar plakātiem ”Pieprasām taisnīgu un cienīgu attieksmi un darba samaksu”. Attieksme ir tas, kā šajā situācijā pietrūkst gan valdībai, gan arī tai pašai LIZDA, kas labākajās komunisma tradīcijās vēlas samazināt algas labāk atalgotajiem skolotājiem pilsētās, lai paceltu tās skolās, kuras neviens nav spējis saņemties un beidzot likvidēt. Nedaudz atgādina par laiku, kad turīgāko Rīgas centra iedzīvotāju dzīvokļus pārveidoja par komunalkām, un mēs visi zinām, kā tas beidzās.

Jā – darbu zaudējušajiem skolotājiem būtu jāmeklē jaunas darbavietas. Jā – daudziem no viņiem, iespējams, būtu jāpārkvalificējas darbiem citās jomās. Toties pārējie varētu saņemt adekvātu atalgojumu, pārstājot ar savu darbu barot tos, pār kuriem viņiem nevajadzētu būt pilnīgi nekādai atbildībai. Labas algas savukārt nodrošinātu gados jaunu skolotāju piesaisti un varētu paglābties no tuvojošās krīzes, kad nomainīsies vecākā skolotāju paaudze, bet vietā teju vai neviena nebūs, jo nu – tās algas taču...  

Ar dzīvi apmierināti skolotāji, kuri ar prieku dara savu darbu un audzina mūsu atvases – tas ir tas, ko es novēlu ne tikai savam bērnam, bet arī jūsējiem.

Galerija: LIZDA pikets par pedagogu algu paaugstināšanu

Uz augšu