Kara zonā dzīvojošie ukraiņi balsos par mieru, nevis konkrētiem kandidātiem (20)

Viena no šādiem vēlētājiem ir pensionāre Gaļina Soboļeva.

“Vienalga, kurš piedāvā mieru un atjaunot mājās - mēs balsosim par viņu. Tas ir viss, kas mums nepieciešams,” norāda pensionāre.

Postaža un iznīcība, ko radījis bruņotais konflikts starp Ukrainas valdības spēkiem un prokrieviskajiem kaujinieku grupējumiem, daudzviet Austrumukrainā joprojām ir skaidri redzams – arī Zajcevē.

Kā liecina ANO dati, karā Ukrainā kopumā gājuši bojā aptuveni 13 000 cilvēku, ceturtā daļa no kuriem ir civilpersonas.

Ukrainas karavīri, kas bāzēti pie Zajceves, un kravas automašīnas, kas uz ciematu ved pārtiku, malku un citas preces, pastāvīgi riskē nokļūt pretējās puses kaujinieku ugunslīnijā.

Netālu no Zajceves esošajā kontrolpunktā regulāri ierodas arī Ukrainas valstij piederošās bankas “Oščadbank” bruņotā automašīna, kas piedāvā iespēju abās frontes līnijas pusēs dzīvojošajiem izņemt naudu no saviem kontiem.

Tikmēr aptuveni 600 kilometru attālumā esošajā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, pašreizējais Ukrainas prezidents Petro Porošenko pretošanos Krievijai ir izvirzījis par savas priekšvēlēšanu kampaņas galveno punktu, cerot, kas tas viņam palīdzēs tikt pārvēlētam prezidenta amatā.

Tie Zajceves iedzīvotāji, kas plāno piedalīties prezidenta vēlēšanās, pauž viedokli, ka militārais konflikts Austrumukrainā joprojām ir valsts lielākais izaicinājums, tomēr vēlētājiem nav īstas skaidrības, kurš no kandidātiem būs pa spēkam konfliktu izbeigt visātrāk.

Zajceve, kas atrodas Doņeckas apgabalā, kur galvenokārt dzīvo krievvalodīgie iedzīvotāji, prokrievisku kaujinieku rokās krita jau pirmajos militārā konflikta mēnešos.

Tādējādi Zajceves iedzīvotājiem nebija iespēju piedalīties 2014.gada prezidenta vēlēšanās, kurās uzvaru guva Porošenko.

Ukrainas valdības spēki kontroli pār Zajcevi atjaunoja 2015.gada vasarā, tomēr tagad – četrus gadus vēlāk – miers Austrumukrainā joprojām nav atjaunots.

“Mēs joprojām neko neredzam, joprojām nav nekādu uzlabojumu. Kaujas turpinās visu laiku,” norāda vietējā aktīviste un brīvprātīgā palīdzības sniegšanā Tatjana Durņeva.

Ukraina apsūdz Krieviju separātistu atbalstīšanā, konflikta uzkurināšanā un pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas “tautas republiku” izveidošanas izplānošanā.

Krievija jebkādas apsūdzības, protams, noliedz.

Pašā Doņeckā prezidenta vēlēšanās piedalīsies vien neliels skaits iedzīvotāju, jo lai reģistrētos vēlēšanām, cilvēkiem ir jāšķērso frontes līnija.

Viedoklis par vēlēšanām ir arī Doņeckā.

“Viņi visi mūs ienīst. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi mums sēdējuši uz kakla. Donbass viņus baroja visu viņu mūžu, bet mums kļuva tikai sliktāk,” norāda Doņeckas iedzīvotāja Jūlija, kura nevēlas minēt savu uzvārdu.

2015.gadā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā panāktā vienošanās bija liels solis pretī asinsizliešanas pārtraukšanai Austrumukrainā, tomēr karavīri tur turpina zaudēt dzīvības joprojām, un tas joprojām notiek regulāri.

Pašreizējā prezidenta Porošenko galvenie konkurenti svētdienas vēlēšanās ir bijuši Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko un komiķis Volodimirs Zelenskis.

Gan Timošenko, gan Zelenskis norāda, ka viņi miera procesā vēlas iesaistīt vēl vairākas vairākas puses, piemēram, ASV.

Tomēr nav skaidrs, vai šādas izmaiņas pieejā nozīmēs arī reālas izmaiņas pašā situācijā.

Zajceves iedzīvotāji nevēlas publiski atklāt, par kuru no kandidātiem viņi plāno balsot vēlēšanās.

Saskaņā ar pēdējiem iedzīvotāju aptauju datiem, līderis gan Ukrainā kopumā, gan arī Austrumukrainā ir Zelenskis, kuram nav iepriekšējas politiķa pieredzes.

Kara darbība ir izpostījusi neskaitāmas ģimenes.

Netālu no Zajceves esošajā ciematā Majorksā dzīvo 70 gadus vecais Nikolais Gluškovs.

Viņš, viņa dēls un meita dzīvo Ukrainas valdības kontrolētajā teritorijā, bet vēl viena Gluškova meita, dzīvo separātistu kontrolētajā teritorijā, kur vēlēšanas nenotiks.

Aptuveni 500 kilometrus garo frontes līniju katru mēnesi tiek šķērsota aptuveni miljons reizes – to lielākoties dara pensionāri, jo viņi ir atkarīgi no valsts pabalstiem, kas ir spēkā vien valdības kontrolētajās teritorijās.

“Visi saka – ir jāsēžas pie galda un jārunā. Miers. Mums ir nepieciešams miers,” uzskata Gluškovs.

Nams, kurā dzīvo Gluškovs un vēl viena ģimene, ir pārdzīvojis apšaudes, kas pilnībā sagrāvušas vairākus blakus esošos namus. Viena nama siena gan tikusi iznīcināta un to mājas iemītnieki atjaunojuši paši saviem spēkiem, būvmateriālu vietā galvenokārt izmantojot malkas pagales.

Gluškovs dzīvo vien 600 metru attālumā no prokrievisko kaujinieku pozīcijām.

Nikolaja Gluškova kaimiņiene – 73 gadus vecā Raisa Taraņenko – arī pauž vēlmi piedzīvot kara beigas.

“Tomēr nav skaidrs, kā situācija attīstīsies, nav nekādu cerību. Viss kļūst tikai sliktāk un sliktāk,” norāda Taraņenko.

Pašreizējais prezidents Porošenko 2014.gadā tika ievēlēts, solot izbeigt karu dažu nedēļu laikā un panākt Ukrainas pievienošanos NATO.

Piecus gadus vēlāk karš joprojām turpinās, tomēr Porošenko valdīšanas laikā valsts izdevumi aizsardzībai ir pieauguši līdz 5% no iekšzemes kopprodukta, salīdzinot ar 3% 2013.gadā.

Karš turpinās un vienīgā atšķirība ir tā, ka tagad Ukrainas karavīri ir labāk aprīkoti.

Daļai Ukrainas valdības spēku karavīru ar miera panākšanu Austrumukrainā nebūs gana.

Pulkvežleitnants Oļehs, kurš nevēlas atklāt savu uzvārdu, uzsver, ka ņemot vērā lielo konfliktā bojā gājušo skaitu, situācijas atrisinājums ir iespējams tikai vienā veidā.

“Derēs tikai uzvara,” uzsver kareivis.